Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas hokejisti papildlaikā izrauj uzvaru pār Šveici

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas hokeja izlases spēlētāji priecājas par uzvaru pēc pasaules čempionāta spēles hokejā starp Latvijas un Šveices izlasēm ''O2'' arēnā Prāgā.

Latvijas hokeja izlase Čehijā notiekošā pasaules čempionāta A apakšgrupas ceturtās kārtas mačā papildlaikā ar 2:1 (0:0, 1:0, 0:1, 1:0) trešdien izrāva uzvaru pār Šveices valstsvienību.

Latvijas labā vārtus guva Andris Džeriņš un Kaspars Daugaviņš, savukārt Šveicei vienus vārtus guva Matiass Bībers.

Par labāko šī mača spēlētāju atzina Edgaru Masaļski.

Jau spēles otrajā minūtē Šveices hokejists Damjēns Bruners veica bīstamu izgājienu uz Latvijas izlases sargātajiem vārtiem, tomēr tajos veiksmīgi spēlēja Edgars Masaļskis. Pēc četrām spēlētām minūtēm noraidījumu par augstu paceltu nūju uz divām minūtēm nopelnīja Džeriņš, taču skaitlisko vairākumu Šveices spēlētāji neizmantoja, lai gan vārtu gūšanas iespēju viņiem netrūka.

Vēl pēc divām minūtēm noraidīts tika šveicietis Timo Helblings, taču arī Latvija neizmantoja iespēju gūt vārtus, spēlējot nevienādos sastāvos. Perioda desmitajā minūtē par pretinieka bloķēšanu uz divām minūtēm tika noraidīts Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Taču arī to skaitlisko vairākumu Šveices hokejisti neizmantoja. Turpinājumā abas komandas aizvadīja sīvu cīņu, bet vairāk bīstamu momentu bija tieši pie Masaļska sargātajiem vārtiem, tomēr vārti gūti netika.

Otrā perioda sākumā Džeriņš izpildīja ļoti spēcīgu metienu uz Šveices vārtiem, taču trāpīja pa pretinieku vārtsarga ķiveri. Tomēr viņa centieni drīz vien atmaksājās, kad pēc veiksmīga izgājiena divi pret vienu trešdaļas ceturtajā minūtē Džeriņš guva savus pirmos vārtus pasaules čempionātos un atklāja šī mača rezultātu, izvirzot Latviju vadībā ar 1:0.

Pēc zaudētajiem vārtiem šveicieši sāka uzbrukt daudz aktīvāk, piespiežot Latvijas hokejistus kļūdīties un pārkāpt noteikumus. Trešdaļas septītajā minūtē uz divām minūtēm noraidīts par pretinieka klupināšanu tika Lauris Dārziņš, bet desmitajā minūtē uz noraidīto soliņu devās Krišjānis Rēdlihs. Tiesa, pēc labas Latvijas spēlētāju darbības aizsardzībā un teicamas Masaļska spēles vārtos, Šveices izlasei neizdevās gūt vārtus vairākumā.

Latvijas spēlētāji uzreiz pēc pēdējā mazākuma izciešanas ļoti ilgi spēlēja Šveices aizsardzības zonā, taču savus momentus realizēt neizdevās. Četras minūtes līdz perioda beigām divi šveiciešu uzbrucēji izgāja pret vienu pašu atstāto Masaļski, taču vārtu guvumu ar noteikumu pārkāpumu apturēja Oskars Cibuļskis, kurš uz divām minūtēm devās uz noraidīto spēlētāju soliņu. Taču arī to mazākumu Latvijas izlase izturēja. Pēdējās desmit sekundēs latviešiem bija vēl viena laba iespēja gūt vārtus, izejot divatā pret vienu aizsargu, taču to neizdevās realizēt.

Pirmajās trešā perioda minūtēs Latvijas hokejisti nemazināja spēles ritmu un turpināja aktīvi uzbrukt uz Šveices vārtiem. Tad sāpīgu triecienu ar ripu pa seju saņēma Kristaps Sotnieks, taču viņš varēja turpināt spēli. Šīs trešdaļas otrajā minūtē skaitlisko vairākumu nopelnīja Latvijas hokejisti, taču arī šoreiz, spēlējot nevienādos sastāvos, nespēja mainīt spēles rezultātu.

Perioda vidū spēles temps mazliet norima. Pēc tam komandas atkal izveidoja bīstamus momentus pie abu izlašu sargātajiem vārtiem. Veiksmīgi spēlēja arī Latvijas valstsvienības ceturtais uzbrucēju virknējums, kas ilgāku laiku pavadīja Šveices aizsardzības zonā. Turpinājumā spēles temps atkal palielinājās, vairākkārt izdarot bīstamus metienus kā latviešiem, tā arī šveiciešiem. Tomēr abu komandu vārtsargi demonstrēja lielisku sniegumu, neļaujot ripai ieslīdēt viņu vārtos.

Spēles pamatlaika pēdējās sešās minūtēs Latvijas komanda vairāk aizsargājās un nesteidzās uzbrukt, cenšoties noturēt rezultātu. Šveicieši tikmēr turpināja ļoti bīstami mest pa Masaļska vārtiem, kā rezultātā viņu centieni arī atmaksājās, jo pusotru minūti līdz spēles pamatlaika beigām neizšķirtu panāca Matiass Bībers.

Minūti līdz spēles pamatlaika beigām latvieši atkal nonāca vairākumā, taču to realizēt neizdevās.

Pirmajā papildlaika minūtē Latvija turpināja spēlēt vairākumā. Tā laikā latviešu hokejisti izdarīja vairākus bīstamus metienus pa Šveices vārtiem, vienreiz trāpot pa vārtu stabu. Taču jau otrajā papildlaika minūtē pēc veiksmīga izgājiena divi pret vienu no Laura Dārziņa piespēles vārtus guva Daugaviņš.

Šajā mačā pirmajā uzbrucēju virknējumā spēlē Miks Indrašis, Jānis Sprukts un Miķelis Rēdlihs, bet otrajā maiņā spēlē Kaspars Daugaviņš, Andris Džeriņš un Lauris Dārziņs. Tikmēr trešajā uzbrucēju trio cīnās Mārtiņš Cipulis, Rodrigo Ābols un Roberts Bukarts, bet ceturtajā ir Gunārs Skvorcovs, Armands Bērziņš un Kaspars Saulietis. Kā 13.uzbrucējs spēlei pieteikts Lauris Bajaruns.

Savukārt pirmajā aizsargu pārī spēlē Aleksandrs Jerofejevs un Krišjānis Rēdlihs, bet otrajā cīnās Guntis Galviņš un Kristaps Sotnieks. Tikmēr trešajā aizsargu duetā ir Oskars Cibuļskis un Maksims Širokovs. Kā septītais aizsargs šim mačam pieteikts Māris Jass.

Paralēli Latvijas un Šveices mačam B apakšgrupā Krievija spēkojas ar Dāniju, taču vēlāk trešdien A apakšgrupas mačā Kanāda cīnīsies ar Zviedrijas hokejistiem, bet B apakšgrupā Norvēģija tiksies ar Slovākiju valstsvienību.

Kā zināms, šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, bet sestdien ar 2:4 atzina mājinieces Čehijas pārākumu. Savukārt pasaules čempionāta trešajā spēlē Latvija pirmdien ar 1:8 kapitulēja Zviedrijas priekšā. Tikmēr šveicieši pirmajā čempionāta cīņā sestdien pēcspēles metienu sērijā ar 3:4 zaudēja Austrijas valstsvienībai, bet svētdien ar 3:1 pieveica Francijas hokejistus. Turpinājumā otrdien Šveice sīvā cīņā ar 1:0 pārspēja Vācijas hokejistus.

Šīs apakšgrupas kopvērtējumā līdere ar maksimāli iespējamajiem deviņiem punktiem trīs spēlēs ir Kanāda, bet par punktu mazāk ir Zviedrijai. Tikmēr Šveice tikusi pie astoņiem punktiem četrās spēlēs, bet ceturtajā vietā ar četriem punktiem atrodas Čehija. Trīs punkti un piektā vieta apakšgrupā ir Vācijai, bet sestā ar tikpat punktiem ir Francija. Ar diviem punktiem septītā ir Austrija, bet astotajā – Latvija.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu, bet Šveice panākumus svinēja piecas reizes un turnīru noslēdza ceturtajā pozīcijā, atpaliekot vien no Čehijas, Zviedrijas un Somijas izlasēm.

Pērn pasaules čempionātu Šveice noslēdza vienu vietu augstāk par Latviju – desmitajā pozīcijā, uzvarot trīs no septiņām spēlēm, tai skaitā pret Latviju, un vienu reizi piekāpjoties pēcspēles metienu sērijā, cīnoties pret spēcīgo Somijas izlasi.

Šveice pērn piedalījusies arī Soču olimpiskajās spēlēs. Apakšgrupu turnīrā Šveices hokejisti piekāpās tikai Zviedrijai, uzvarot Čehijas un arī Latvijas izlases, kas piedzīvoja zaudējumus visās apakšgrupas spēlēs.

Savukārt izslēgšanas spēlēs Šveice un Latvija bija mainītās lomās, jo pirmajā kārtā savstarpējā mačā ar 3:1 triumfēja Latvijas hokejisti, tādējādi revanšējoties par pirmīt piedzīvoto zaudējumu. Tiesa, nākamajā kārtā Latvijas izlase sīvā cīņā ar 1:2 piekāpās tā gada olimpiskajiem čempioniem kanādiešiem.

No šim turnīram pieteiktajiem Šveices hokejistiem, 11 spēlētāji piedalījušies pērnā gada pasaules čempionātā, un 11 hokejisti cīnījušies Soču Olimpiādē.

Nākamo cīņu Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā aizvadīs ceturtdien, kad tiksies ar Vāciju, bet pēc tam gaidāmas cīņas ar Austriju un Franciju.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts un šo maču tiesā arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvoja aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš. Tāpat debiju turnīrā varēja piedzīvot Ņikita Jevpalovs, taču pirms mača pret Zviedriju hokejists tika aizsūtīts mājās.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Pievienot komentāru

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+