Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotāji elektriskos skrejriteņus uzskata par bīstamiem0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Mario Tama/ Getty Images North America/AFP/Scanpix/LETA

Elektrisko skrejriteņu straujais popularitātes pieaugums vasaras sezonā un vienlaikus nepilnīgais satiksmes regulējums rada papildu riskus satiksmes drošībai, ko apliecina gan augustā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu statistika, gan arī iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb 73 % Latvijas iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par draudu satiksmes drošībai.

Elektrisko skrejriteņu skaits strauji aug

Lai gan Latvijā nav pieejama uzskaite, šobrīd tiek lēsts, ka ik dienu Rīgā tiek piedāvāts iznomāt vairāk nekā 1000 elektriskos skrejriteņus.

Nomai pieejamo elektrisko skrejriteņu skaits vasaras laikā ir teju divkāršojies, kas nenoliedzami veicinājis to popularitāti iedzīvotāju vidū.

Nepilnīgais normatīvo aktu regulējums, kā arī, iespējams, iedzīvotāju neapdomīga un pārgalvīga pārvietošanās ar tiem Latvijā raisa papildu drošības riskus.

Jau šī gada maijā un jūnijā “ERGO” kopā ar sadarbības partneriem aicināja atbildīgās institūcijas uzsākt normatīvā regulējuma sakārtošanu, sniedzot savus ierosinājumus par nepieciešamo nosacījumu iekļaušanu regulējumā, kā arī apzinot citu valstu pieredzi šajā jautājumā.

Skrejriteņi sagādā galvassāpes arī citviet Eiropā

Vienlaikus jāatzīmē, ka stingrāku nosacījumu ieviešana attiecībā uz pārvietošanos ar elektriskajiem skrejriteņiem šogad ir bijis aktuāls jautājums vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā atsevišķās valstīs aktīvas diskusijas un rīcība sekojusi pēc reģistrētiem letāliem negadījumiem.

Arī Latvijā darbs pie nepieciešamo grozījumu un papildinājumu veikšanas normatīvajā regulējumā ir uzsākts, un atbildīgās institūcijas sola, ka līdz nākamā gada vasarai regulējums tiks izstrādāts un ieviests.

Iedzīvotāju bažas par satiksmes drošību Latvijā apliecina “ERGO’ veiktās aptaujas rezultāti, proti, 73 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka elektriskie skrejriteņi un tiem līdzvērtīgie pārvietošanās līdzekļi šobrīd rada papildu draudus satiksmes drošībai, turklāt 25 % iedzīvotāju uzskata, ka tie ļoti apdraud satiksmes drošību.

Nedaudz mazāks satraukums par šo transportlīdzekļu apdraudējumu ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur 67 % iedzīvotāju saskata šo braucamrīku draudus satiksmes drošībai. Savukārt Lietuvā 85 % iedzīvotāju atzīst, ka elektriskie skrejriteņi apdraud gājēju un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

Šogad 21 negadījums ar elektriskajiem skrejriteņiem

Uz pieaugošajiem satiksmes drošības riskiem norāda arī reģistrēto negadījumu statistika, kuros bijuši iesaistīti satiksmes dalībnieki ar elektriskajiem skrejriteņiem. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šogad augustā Latvijā reģistrēts 21 negadījums, kas ir desmit reizes biežāk nekā jūlijā, kad reģistrēti tikai divi negadījumi, kuros iesaistīts elektriskais skrejritenis. Arī “ERGO” šovasar saņēmis vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros cietuši cilvēki, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni vai līdzīgu ierīci.

“Drošība uz ceļa ir viena no apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” sociālās atbildības prioritātēm, tāpēc ERGO, saskatot papildu draudus ceļu satiksmes drošībai, iesaistās jautājuma risināšanā, sniedzot savus ierosinājumus, piedaloties diskusijās un arī apzinot citu valstu pieredzi,” stāsta “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Viņa norāda, ka, neraugoties uz nepilnīgu regulējumu, iedzīvotāji ikdienā pārvietojas ar elektriskajiem skrejriteņiem, un vairums lietotāju atzīst, ka tie ir ērti, ātri un videi draudzīgāki pārvietošanās līdzekļi pilsētvidē. Tomēr šovasar Rīgā notikuši vairāki desmiti negadījumu, kuros cietuši gan gājēji, gan velobraucēji pēc sadursmēm ar elektriskajiem skrejriteņiem.

Par vienu no negadījumiem ierosināts arī kriminālprocess. Citu valstu pieredze rāda, ka negadījumu sekas var būt ļoti smagas un pat letālas.

“”ERGO aicina elektrisko skrejriteņu lietotājus un citus satiksmes dalībniekus respektēt, cienīt vienam otru un būt atbildīgiem. Lai pasargātu no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem, ja kādu apstākļu rezultātā radīti zaudējumi citām personām vai viņu mantai, gan velobraucējiem, gan elektrisko skrejriteņu lietotājiem iesakām apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Vienlaikus aicinu atbildīgās institūcijas neatlikt regulējuma izstrādi līdz nākamā gada vasaras sezonai, un, lai mazinātu satiksmes drošības riskus, izstrādāt un ieviest regulējumu jau līdz nākamā gada pavasara sezonas sākumam”, aicina I.Ķirse.

Pat ja nav regulējuma, nedrīkst ignorēt drošību

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda: “Gan Valsts policija, gan mūsu sadarbības iestādes, kuras iestājas par drošu ceļu satiksmi, gadiem vērš iedzīvotāju uzmanību drošības jautājumiem, tostarp savstarpējai cieņai un tolerancei, piedaloties ceļu satiksmē.”

Saistītie raksti

“Protams, šīs savstarpējās robežas ir vieglāk izprotamas, ja tām ir skaidrs normatīvais regulējums, tomēr laiks iet uz priekšu, attīstās satiksmes dalībnieku pārvietošanās dažādība. Jāņem vērā, ka uzreiz definēt likumā to drošu un pareizu dalību satiksmē prasa laiku, taču uzsveru – tas, ka elektrisko skrejriteņu dalība satiksmē nav vēl noregulēta normatīvajos aktos, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šie braucēji drīkst ignorēt elementāras drošības prasības. Tas ir stāsts par attieksmi, tas ir stāsts par savstarpējo cieņu. Ikkatram satiksmes dalībniekam jāpievērš pastiprināta uzmanība saviem manevriem un apkārtējo drošībai, neatkarīgi no tā, kādā veidā viņi piedalās satiksmē,” saka N.Krapsis.

Uzziņa:

“ERGO” aptauja veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2019.gada vasarā. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadiem. Datu salīdzināšanai tāda paša apjoma aptauja īstenota arī Lietuvā un Igaunijā.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Palielina atbalstu uzņēmumiem darba vides risku novērtēšanai
16 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Jānis Butāns: Ceļu būvei – bada gadi
16 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“airBaltic” līdz 2025.gadam kļūs sievišķīgāka kompānija
17 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Ar IIN neapliekamais nākamgad lielāks. Skaidrojam, kuri būs lielākie ieguvēji
1 stunda
LE
LETA
Dabā
No piektdienas kļūs krietni aukstāks
26 minūtes
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: “Atlaist Saeimu!” atkal modē
37 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Tirgus sastingst gaidās. Četrus mēnešus vērtēs “Bites”un “Baltcom”apvienošanu.
20 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Prasības dzērienu depozīta sistēmai sola izstrādāt pēc iespējas ātrāk
1 stunda