Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. decembris, 2012
Drukāt

Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas tērēt, nevis noguldīt

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas mājsaimniecības joprojām savus uzkrājumus veido kūtri, jo nerezidentu segmentā noguldījumi gada laikā pieauguši par 30% iepretim Latvijas mājsaimniecību noguldījumu samazinājumam gada laikā par 0,8%, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Nordea bankas” ieguldījumu produktu vadītāja Anželika Sivicka.

Latvijas Komercbanku asociācijas publicētie dati liecina, ka gada laikā, salīdzinot ar 2011.gada 3.ceturksni, kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās ir palielinājies par 6,1%. Lai arī privātpersonu noguldījumu apjoms ir palielinājies par 4,9%, tas tomēr noticis, pamatā pateicoties nerezidentu, nevis Latvijas iedzīvotāju noguldījumiem.

“Latvijas iedzīvotāji ir joprojām kūtri savu uzkrājumu veidošanā, un, šķiet, krīze nav devusi mācību par nepieciešamību savlaicīgi veidot uzkrājumus. Lai arī teju 5% pieaugums mājsaimniecību noguldījumos liecina, ka pēdējais gads iezīmējis stabilu tendenci privātpersonu noguldījumu apjoma pieaugumā, tomēr, līdzīgi kā 2011.gadā, kopējo privātpersonu noguldījumu pieaugums ir novērojams, pateicoties nerezidentu noguldījumiem,” norāda Sivicka.

Tomēr, neraugoties uz to, ka kopumā cilvēki Latvijā joprojām uzkrāj salīdzinoši maz, “Nordea” Latvijas filiāles privātpersonu noguldījumu apjoms ir pieaudzis, informēja Sivicka. “Nordea bankas” privātpersonu noguldījumu apjoms gada laikā ir palielinājies par 21,8%, ko lielākoties nodrošināja tieši Latvijas rezidenti.

“Ņemot vērā, ka tradicionālo uzkrājumu veidu procentu likmes ir ļoti zemas visā banku sektorā, tas nozīmē, ka tas vairs nav izšķirošais faktors bankas izvēlē. Priekšplānā izvirzījušās tieši drošības un stabilitātes garantijas, un esam novērojuši, ka klienti vairāk interesējas par banku reitingiem, drošības garantijām,” piebilda Sivicka.

Saskaņā ar “Nordea” un pētījumu aģentūras “GfK” pētījumu par turīgo iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem vispopulārākie veidi naudas uzkrāšanai ir tradicionālie noguldījuma veidi – banku konti, krājkonti un īstermiņa termiņnoguldījumi līdz vienam gadam.

“Tātad lielākoties noguldītāji neskatās ilgtermiņā un viņiem ir svarīgi, lai nauda būtu brīvi un ātri pieejama. Šo varam uzskatīt par pazīmi, ka, uzlabojoties ekonomiskai situācijai, iedzīvotāji izvēlas par labu saviem tēriņiem, uzkrājumu vajadzības atstājot otrajā plānā. Par to liecina arī mazumtirdzniecības kopējā apgrozījuma indeksa kāpums faktiskajās cenās par 6,6% gada laikā. Tas liecina, ka iedzīvotāji izvēlas vairāk tērēt, nevis veidot uzkrājumus,” skaidroja Sivicka.

Neskatoties uz spekulācijām par eirozonas stabilitāti, vietējie noguldītāji vienmērīgi sadala savus līdzekļus starp eiro un latiem, neaizraujoties ar citām valūtām, informēja Sivicka. Lai arī eiro un latu noguldījumi ir līdzīgās pozīcijās, tomēr “Nordea banka” paredz, ka, aktualizējoties iestāšanās eiro jautājumam, aizvien vairāk iedzīvotāju veiks savus noguldījumus eiro valūtā.

“Novērojam, ka pieaug klientu interese arī par riskantākiem finanšu instrumentiem, kas ļauj arī nopelnīt, piemēram, ieguldījumu fondos vai indeksam piesaistītās obligācijās. 2012.gads bija īpaši labvēlīgs ieguldījumiem akcijās un augstā ienesīguma obligācijās,” sacīja Sivicka.

Nākamā gada noguldījumu tendences lielā mēra būs atkarīgas no ekonomiskās situācijas pasaulē, no noskaņojuma Latvijā, kā arī no finanšu tirgus sentimenta, prognozēja Sivicka.

“Prognozes liecina, ka nākamajā gadā ir sagaidāma zema globālās ekonomikas izaugsme, bet eirozona joprojām paliks recesijā. Ir ļoti daudz izaicinājumu, un Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir vēsturiski zemākajos līmeņos. Tādēļ bezriska uzkrājumu un noguldījumu ienesīgumi ir tuvu nullei, un tuvākajā laikā tie tādi arī paliks. Zemās noguldījumu procentu likmes veicinās to, ka klienti vairāk apsvērs iespējas izvēlēties veikt ieguldījumus sarežģītākos un riskantākos finanšu instrumentos,” piebilda Sivicka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+