Ekonomika

Latvijas iedzīvotāji novērtējuši savu “maciņa biezumu” 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā pētījumā “Ģimenes budžeta pārskats” uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā.

Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi.

Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās “savilkt galus” (21%).

“Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu,” komentē “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Ja pērn vien 37% norādīja, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tad šogad šādi domā jau 41% iedzīvotāju.

Prognozējot finanšu izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, vērojams pesimisma pieaugums – lai gan situācijas uzlabošanos sagaida nemainīga sabiedrības daļa (30% šogad un arī pērn), tomēr negatīvs scenārijs par ģimenes budžeta stāvokļa pasliktināšanos tiek prognozēts biežāk (attiecīgi 29% šogad pretstatā 22% pērn).

“Kas pozitīvi, optimistiski nākotnē raugās arī bezdarbnieki – gandrīz trešdaļa nestrādājošo paredz, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija turpmāko 12 mēnešu laikā uzlabosies. Tas varētu būt saistīts ar reģistrēto bezdarba līmeni valstī, kas turpina samazināties un pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Latvijā šī gada novembrī bija pazeminājies līdz zemākajam punktam kopš 2009.gada – sasniedzot 6,7%,” stāsta Reinis Jansons.

Pētījumu par 2017.gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2018.gadu šī gada novembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Datus un aprēķinus par izmaiņām 2017. un 2018.gadā sagatavoja “Swedbank” Finanšu institūts.

LA.lv