Mobilā versija
+0.4°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
18. marts, 2014
Drukāt

Latvijas iedzīvotāji pavirši sargā personas datus. Kas jāzina par drošību interneta vidē?

Foto - "Shutterstock.com"Foto - "Shutterstock.com"

Domājot par savu drošību interneta vidē, Latvijas iedzīvotāji kā vissvarīgāko faktoru norāda drošu internetbankas lietošanu (74%), liecina “OMD Snapshots” martā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

AR APTAUJAS REZULTĀTIEM IESPĒJAMS IEPAZĪTIES ŠEIT

Tāpat, lai interneta vidē justos droši, puse respondentu (50%) norāda, ka ir ļoti būtiski nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un to pielikumus, kā arī sargāt savu privāto informāciju (49%). Taču liela daļa sabiedrības vēl aizvien nepievērš pietiekami lielu vērību savai datu aizsardzībai internetā.

Tā kā labākā aizsardzība internetā ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV, Swedbank un Draugiem.lv, sagaidot ikgadējo Latvijas E-prasmju nedēļu, vērš uzmanību uz būtiskākajiem pamatlikumiem drošai rīcībai internetā.

CERT.LV vadītāja vietnieks Varis Teivāns saka: “CERT.LV un pasaules CERT vienību apstrādāto incidentu statistika liecina par to pieauguma tendenci. Piemēram, šomēnes ir konstatēti 2 gadījumi, kad noziedznieki izvietojuši lejuplādei ļaunatūru jeb ļaunprātīgu programmatūru oficiālajā Android programmatūras veikalā “Play Store”. Aizsardzības mehānismi tiek nepārtraukti pilnveidoti, taču arī uzbrukumu metodes tiek attīstītas, veidojot tos sarežģītākus un ticamāk noformētus. Lai uzbrukums būtu sekmīgs, lielā daļā gadījumu ir nepieciešama lietotāja neapdomīga līdzdalība vai bezdarbība. Labākā aizsardzība ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, kurš identificētos riskus “pēc noklusējuma” nevis pieņem, bet izvēlas tos mazināt.”

Trīs pamata ieteikumi finanšu drošībai internetā

1. Paroles zināt tikai jūs pats.

Nekad nevienam nedrīkst dot savas paroles un kodus no kalkulatora vai kartes. Banka nekad nezvana un neraksta klientam ar lūgumu iedot paroles. Pievērs uzmanību, kādiem mērķiem domāta attiecīgā parole. Piemēram, internetbankas kods, kas domāts maksājumu parakstīšanai, netiks prasīts, lai ieietu internetbankā.

2. Uzmanīgi pret e-pastiem un to pielikumiem:
– e-pastu pielikumi tiek izmantoti datoru inficēšanai ar vīrusiem. Tāpēc pierodiet ignorēt un izdzēst aizdomīgus e-pastus ar nepazīstamiem un neuzticamiem pielikumiem;
– prātīgi ir izvērtēt jebkuru ienākošo informāciju – krāpnieki var izmantot arī sociālos tīklus un telefona zvanus.

3. Rūpējieties par datora drošu lietošanu:
– lietotājs atbild par datora drošību un aizsardzību pret vīrusiem;
– regulāri jāatjauno datora antivīrusa aizsardzību;
– uzņēmumiem pārdomāti jāplāno lietošanas tiesību piešķiršanu.

 Savs “es” jāsargā arī sociālajos medijos
Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv runasvīrs, atgādina: “Jāatceras, ka sociālo mediju profils ir cilvēka virtuālā identitāte, gluži kā mājokļa atslēgas vai personu apliecinošs dokuments. Pieejas parole ir jāglabā gluži tikpat rūpīgi, un nevajag tās uzticēt katram un vairākiem. Ja kāds iekļūs mūsu mājoklī vai bankas kontā, mēs zaudēsim materiāli, bet jādomā arī, kādi var būt morāli zaudējumi, kad mums tiek nozagta, sākumā it kā nesvarīga, jo virtuāla, bet tomēr identitāte.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+