Foto – ogresnovads.lv

Latvijas iedzīvotāji visvairāk baidās no zagļiem, cieš – no appludināšanas 0

Domājot par sava mājokļa drošību Latvijas iedzīvotāji kā lielākos tā draudus saskata ielaušanos un zādzību iespējamību (54%), uguns nelaimes (52%) un ūdens noplūdes varbūtību (51%), liecina Swedbank veiktā aptauja.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Pērn tieši cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes, saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas* datiem* visbiežāk (60%) radījuši ievērojamus bojājumus mājoklim. Vidējā zaudējuma summa ūdens radīto bojājumu gadījumos, ir 758 eiro. Zādzību ar ielaušanos, laupīšanu skaits bijis ievērojami mazāks (tikai 8% apdrošināšanas gadījumu), taču klientiem radītais zaudējumu apmērs uz pusi lielāks – vidēji 1547 eiro. Uguns nelaimes notiek vēl retāk (3% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientam radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 9173 eiro.

Interesanti, ka cilvēku domas par to, kas varētu apdraudēt viņu mājokli, mainās atkarībā no to dzīvesvietas – pilsētnieki biežāk kā apdraudējumu izjūt iespējamo ielaušanos viņu mājoklī, kā arī ūdens noplūdes. Tikmēr laukos mītošajiem vidēji biežāk bažas rada iespējamās uguns nelaimes (61% pretstatā 52% vidēji), dabas untumu (plūdu, vētru) radītās sekas (31% pretstatā 18% vidēji), kā arī nokrišņu radītie bojājumi (23% pretstatā 17% vidēji).

CITI ŠOBRĪD LASA

Vaicāti par iespējamo rīcību gadījumā, ja mājoklim nodarīti bojājumi, kuru atjaunošanas izmaksas pārsniedz viena mēneša ienākumus, lielākā daļa jeb 41% aptaujāto norāda, ka vērstos pēc palīdzības pie sava apdrošinātāja. Trešdaļa (32%) uzskata, ka spētu segt mājoklim radītos zaudējumus no saviem uzkrājumiem, vēl 28% aizņemtos no draugiem vai tuviniekiem, savukārt 27% nāktos atlikt zaudējumu segšanu līdz brīdim, kad būs sakrāti tam nepieciešamie līdzekļi.

“Lai gan visbiežāk tiecamies atraidīt domu, ka ar mūsu mājokli varētu atgadīties kas slikts – to apzagtu, izceltos ugunsgrēks vai notiktu cita nelaime, taču jārēķinās, ka tā var notikt un, ka šāds gadījums vienmēr ir saistīts ar ievērojamiem zaudējumiem ģimenes budžetā. Aptaujas dati rāda, ka liela daļa iedzīvotāju mājoklim izraisīto bojājumu likvidēšanā būtu gatavi ieguldīt savus līdzekļus, taču realitātē zaudējumu segšana varētu būt problemātiska, jo ir būtiska atšķirība starp plānotajiem un patiesajiem izdevuma apjomiem. Mūsu dati rāda, ka mājoklim radīto bojājumu izmaksas svārstās no vairākiem simtiem eiro ūdens noplūžu gadījumos un līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro ugunsgrēku rezultātā. Neliels ieguldījums mājokļa apdrošināšanā var pasargāt ģimeni no neparedzētiem izdevumiem. Polises prēmijas apmaksu var veikt pa daļām, ko jau tagad izmanto vairāk nekā 80% mūsu klientu,” uzsver Gunita Vēvere, Swedbank apdrošināšanas produktu līnijas vadītāja.

Lai novērstu visbiežāk izplatītos nelaimes gadījumus mājoklī, Swedbank Apdrošināšana iesaka:

– Veicot ūdensvada un kanalizācijas cauruļu nomaiņu remonta laikā, izvēlies kvalitatīvas caurules, un uztici darbu speciālistam ar atbilstošu kvalifikāciju;

– Regulāri pārbaudi vai ūdensvadu lokanais pievads ūdens maisītājiem, tualetes podam, veļas mašīnai nav bojāts vai ieplīsis;

Atstājot mājokli, pārliecināties, ka logi ir aizvērti un durvis aizslēgtas. Aizslēgt durvis ieteicams arī pārnākot mājās. Turklāt kvalitatīvas, drošas durvis un slēdzene, var pasargāt no daudz lielākiem zaudējumiem ielaušanās mēģinājuma gadījumā;
Nakts vai prombūtnes laikā mājokļa iekštelpās vai citā slēgtā telpā ieteicams novietot mantas, kas tiek izmantotas ārpusē, piemēram, zāles pļāvēju, velosipēdu, bērnu ratiņus;
Ja mājoklī tiek izmantota malkas apkure, seko līdzi, lai krāsns durtiņas būtu stingri aizvērtas un pa tām nevarētu izkrist degoša pagale vai ogles. Neatstāj viegli uzliesmojošus priekšmetus krāsns vai kamīna tuvumā;
Ja esi mājas īpašnieks – tīri dūmvadus un skursteņus vismaz reizi gadā;
Visizplatītākais ugunsgrēka iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, tāpēc nesmēķē istabās, kurās atrodas viegli uzliesmojošas lietas, kā arī neatstāj bez uzraudzības bērnus degošu priekšmetu tuvumā;
Ugunsgrēku var izraisīt elektroinstalācijas vai elektroiekārtu bojājumi, tāpēc to remontu drīkst uzticēt tikai speciālistam ar atbilstošu kvalifikāciju. Neizmanto bojātas sienas kontaktligzdas, slēdžus un elektriskos vadus bez izolācijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.