Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

Latvijas iedzīvotāju izvēlētos pārtikas produktus pārdod vienā stendā

Foto - Toms AncītisFoto - Toms Ancītis

Jaunā koncepcija ir attaisnojusies – Berlīnē notiekošās starptautiskās pārtikas izstādes “Grüne Woche” apmeklētājiem Latvijas stendā pieejams daudz plašāks produkcijas klāsts nekā līdzšinējos gados. Vieni no Latvijas preču uzticīgākajiem cienītājiem ir krievu valodā runājošie Vācijas iedzīvotāji.


 

Iedzīvotāju izvēlēti produkti

Latvijas pārstāvniecība izstādē šogad no agrākajām piedalīšanās reizēm atšķiras ar diviem jauninājumiem. Pirmkārt, Latvijas, Igaunijas stendi pirmo reizi atrodas vienkopus, kas atbilst vidusmēra vācieša priekšstatam par Baltiju kā vienotu veselumu. Otrkārt, Latviju izstādē vairs nepārstāv vairāki atsevišķi uzņēmumi katrs ar savu preci, kā tas bijis pēdējos deviņus gadus, bet gan Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI), piedāvājot nacionālo produktu izlasi (tāpat rīkojas arī Igaunija).

Izlasē ietilpst produkti, ko kā latviskajai identitātei visatbilstošākos aptaujā izvēlējušies Latvijas iedzīvotāji. “Jaunā koncepcija ir attaisnojusies,” pēc pirmajām izstādes dienām ir gandarīta LVAEI pārstāve Andra Ūdre: “Agrākos gados izvēle vienmēr bijusi ļoti neliela, piedalījušies vien daži ražotāji, bet nu pie mums var iegādāties visu, ar ko lepojamies kā Latvijas labākajiem produktiem.”

“Ja nebūtu apvienotā stenda, berlīnieši nevarētu nogaršot ne, piemēram, “Lāču” “Īsto rupjmaizi”, ne “Dzintara” kausētā sieru, ne manāmu interesi iekarojušos Rēzeknes gaļas kombināta izstrādājumus, nemaz nerunājot par tādiem ekskluzīviem produktiem kā “Libertu” darītais bērzu sulas vīns. “Kā atsevišķi dalībnieki šie uzņēmumi savu preci uz Berlīni nebūtu veduši,” atzīst A. Ūdre: “Tā kā šī nav biznesa izstāde, bet gan izstāde–gadatirgus, katram dalībniekam ir svarīgi pārdot tik daudz produkcijas, lai atmaksātos transporta, uzturēšanās un pārējie izdevumi, bet ne visiem tas izdodas.”

 

Latvijas preces cienītāji – Berlīnes krievi

Viena no precēm, kuras krājumi uz letes nemitīgi jāpapildina, ir SIA “Kronis” ražotās dzērvenes pūdercukurā – sarkano kastīšu krāvumi gluži vai kūst, pircēju izķerti. Tāpat strauji sus arī Užavas alus krāns. Gluži nejaušu apmeklētāju Latvijas stendā gan ir maz.
GW_vista_Anciitis_8

Galvenokārt tajā piestāj ļaudis, kuriem jau ir kāda saikne ar Latviju vai vismaz bijušo Padomju Savienību. “Mans draugs ir no Latvijas, gribēju viņam sarūpēt dāvanu,” nespēdama izlemt, ko labāk ņemt – “Ilģuciema kvasa” vai “Užavas alus” pudeli, saka kāda kundze. Cita grupa ir vācu pensionāri, kuri Baltijā jau reiz pabijuši tūrisma braucienā vai labprāt turp dotos, tāpat Latvijas produktus vēlas iegādāties arī Berlīnes latvieši un baltvāciešu pēcteči.

Tomēr vēl biežāki viesi ir tā saucamie Vācijas krievi. Viņus iepriecina arī iespēja ar stenda pārstāvjiem aprunāties krievu valodā. Šo publiku Latvijas stenda darbinieki izmantojuši, arī lai glābtos no kādas “avārijas situācijas” – iztirgotu kūpinātās vistiņas, kas, neiekarojušas pietiekami lielu apmeklētāju interesi, tuvākajās dienās draud sabojāties. Kamēr latviešu ēdājam, raugoties uz apetītlīgi nobrūninātajām vistu kājām, uzreiz saskrien mutē siekalas, vāciešu garšas kārpiņām šāds gardums šķiet svešāds. “Vācieši saka – par daudz dūmu, maz vistas,” atzīst A. Ūdre. Tāpēc, lai piesaistītu to gardēžu uzmanību, kuriem šis produkts labāk iet pie sirds, vitrīnā izlikts uzraksts krieviski.

 

 

Sadarbība Austrumu virzienā

Arī Lietuvas stendā, kur var ne tikai pamieloties ar gaļas un piena produktiem, bet arī iegādāties dzintara izstrādājumus un māla suvenīrus, apmēram puse apmeklētāju ir ļaudis, kuri agrāk dzīvojuši Padomju Savienībā, rēķina Lietuvas stenda darbiniece Kristina Vanciene.

GW_negr_Anciitis_8“Tie ir tā saucamie Pievolgas vācieši, Vācijā dzīvojošie krievi no Lietuvas, Latvijas vai Kaļiņingradas apgabala,” viņa stāsta. Otri piecdesmit procenti ir vācieši, visbiežāk Lietuvas stendam uzdūrušies nejauši. “Un man jāzina pastāstīt ne tikai par Lietuvas tūrisma vai produktu piedāvājumu, bet jābūt arī vispusīgi izglītotai. Piemēram, ir vācieši, kas jautā, vai mēs esam tā zeme, kur notiek tracis ar krievu valodu, un tad man jāatbild: nē, tā tomēr ir Latvija.”

Kā stāsta Igaunijas stenda pārstāvis, krieviski runājošos apmeklētājus interesē specifiskas lietas, piemēram, “Vana Tallinn” liķieris vai igauņu šprotes: “Es lēšu, ka šo cilvēku tomēr nav pārāk daudz, varbūt ap 10 līdz 20 procentiem no visiem apmeklētajiem.”

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura izstādē pavadīja pirmās dienas, pārstāvēdama Latviju politiskajā līmenī, atzīst, ka visintensīvāk Zaļās nedēļas laikā attīstīta sadarbība “Austrumu virzienā”: “Ar paveikto esmu apmierināta. Ir izdevies paveikt trīs lietas: parakstīt trīs Baltijas valstu kopīgo deklarāciju par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, panākt vienošanos ar Krieviju par lauksaimniecības konsultatīvās grupas izveidi un noslēgt vienošanos ar NVS valstīm.” Ministrei bijušas arī vērtīgas tikšanās ar Ukrainas un Moldovas zemkopības ministriem, kuri vēlas pārņemt Latvijas pieredzi Valsts veterinārā dienesta un Vides dienesta organizēšanā.

 

 

 

Uzziņa

Starptautiskā Zaļā nedēļa jeb izstāde “Grüne Woche”, kas Berlīnē notiek jau kopš 1926. gada, ir viens no vērienīgākajiem lauksaimniecības un pārtikas preču gadatirgiem pasaulē. Izstādes oficiālā partnervalsts šogad ir Rumānija.

Aizņemot 115 tūkstošu kvadrātmetru platību 26 hallēs, piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku no 59 valstīm, piedāvājot apmeklētājiem ap 100 tūkstošiem delikatešu no visiem kontinentiem.

Tiek sagaidīts, ka desmit dienās, no 20. līdz 29. janvārim, izstādi apmeklēs ap 400 000 cilvēku.

Latviju Zaļajā nedēļā pārstāv Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, piedāvājot publikai ”Rīgas šprotes”, biezpiena sieriņu ”Kārums”, kausēto sieru “Dzintars”, SIA ”Lāči” cepto ”Īsto rupjmaizi”, “Laimas” saldumus, SIA “Kronis” lielogu dzērveņu sukādes, dzērvenes pūdercukurā, SIA “Saldus gaļas kombināts” konservu mēli želejā, “Rāmkalnu” žavētās vistas un augļu sukādes, SIA “Matss” konditorejas izstrādājumus, Ādažu čipsus, “Valmieras piena” ķimeņu sieru, SIA “Saldais dzintars” suvenīrsaldumu – karameli no smiltsērkšķu sulas “Saldais dzintars”, “Skrīveru gotiņas” un “Dimdiņu” štovētos kāpostus, Rēzeknes gaļas kombināta produkciju, Užavas alu, “Kroņa” bērzu sulas, “Iļģuciema kvasu”, SIA “Bargi” zāļu tēju “Saules dārzs”, “Guttas” karsto dzērienu un “Alīdas” cigoriņu kafiju.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+