Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. marts, 2013
Drukāt

Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 300 tūkstošiem

LETALETA

Laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 307 000 jeb 12,9%, tai skaitā par 115 000 negatīvā dabiskā pieauguma dēļ un 192 000 migrācijas rezultātā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini, izmantojot precizēto iedzīvotāju skaitu.

Salīdzinājumam – 2011.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 33 000, tai skaitā par 10 000 negatīva dabiskā pieauguma un 23 000 migrācijas dēļ.

Kā norāda CSP, 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātā tika iegūta precizēta informācija par iedzīvotāju skaitu valstī. Atbilstoši šai informācijai 2012.gadā CSP precizēja arī iedzīvotāju skaitu visā laika posmā no 2001.gada līdz 2010.gadam.

Iegūtie rezultāti attiecībā uz migrācijas saldo un tā precizētiem apjomiem nenoliedzami parāda, ka ekonomiskās krīzes sekas ir izpaudušās migrācijas saldo krasā pieaugumā 2009.-2010.gadā. “Emigrācijas pārsvars pār imigrāciju nevarēja neatstāt paliekošu iespaidu uz iedzīvotāju skaitu valstī. Kopš 2008.gada migrācijas saldo veido vairāk nekā divas trešdaļas (77%) no kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma,” norāda CSP.

Mainoties iedzīvotāju skaitam, mainījušies arī relatīvie rādītāji – piemēram, dzimstības un mirstības koeficienti, kas arī tika pārrēķināti.

2010.gada pārrēķinātais vispārīgais dzimstības koeficients bija 9,4 bērni uz 1000 iedzīvotāju, bet pirms pārrēķina – 8,6. Salīdzinājumam – 2011.gadā vispārīgais dzimstības koeficients Latvijā bija 9,1 bērns uz 1000 iedzīvotāju.

Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs ir summārais dzimstības koeficients – vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim. Normālai paaudžu nomaiņai nepieciešamais rādītājs ir 2,1 bērns. Kā liecina CSP dati, augstākais rādītājs tika sasniegts 2008.gadā – 1,59 bērni, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Pirms pārrēķina tas bija 1,45. Savukārt 2010.gadā Latvijā šis rādītājs bija nokrities līdz 1,36 bērniem – pirms pārrēķina – 1,18. Summārais dzimstības koeficients 2011.gadā bija 1,34 bērni.

Ja iedzīvotāju skaita pārrēķina rezultātā dzimstības rādītāji uzlabojas, tad pretēja aina ir vērojama attiecībā uz mirstību, jo mirušo skaits tiek attiecināts pret mazāku iedzīvotāju skaitu. Augstākais mirušo skaits bija 2007.gadā -15 mirušie uz 1000 iedzīvotāju, bet 2010.gadā – 14,3. Mirstības koeficients Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. 2011.gadā tas bija 13,9 mirušie uz 1000 iedzīvotāju.

Pozitīvi ir paredzamā mūža ilguma dati. Laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums sievietēm ir pieaudzis par diviem gadiem un 2010.gadā bija 78 gadi, bet vīriešiem par trīs gadiem un 2010.gadā bija 68 gadi. Pārrēķinot iedzīvotāju skaitu, agrāk publicētie paredzamā mūža ilguma rādītāji nedaudz samazinājās – piemēram, 2010.gadā par 0,5-0,7 gadiem vīriešiem un 0,3 gadiem sievietēm.

2011.gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums bija 69 gadi vīriešiem un 79 gadi sievietēm.

Kā informē CSP Iedzīvotāju statistikas daļas pārstāve Baiba Zukula, demogrāfiskie rādītāji par 2012.gadu tiks publicēti šā gada jūlijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+