Latvijas ieskatā lauku attīstības finansējuma samazinājums kavēs paaudžu nomaiņu 0
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu budžetā pēc 2021.gada samazināt Lauku attīstības finansējumu nav pieņemams un būtiski kavēs paaudžu nomaiņas procesu lauksaimniecībā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 3.- 5.jūnija sanāksmē skatāmo tēmu “Paaudžu nomaiņa lauksaimniecībā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2020. gada kontekstā”.
ZM ziņojumā skaidro, ka Bulgārijas prezidentūras izplatītajā diskusiju dokumentā, kurā analizēti paaudžu nomaiņas veicināšanas nolūkā ieviestie KLP pasākumi un instrumenti, konstatēts, ka, neraugoties uz līdz šim īstenotajiem pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam, jauniešu īpatsvars lauksaimniecības sektorā joprojām ir salīdzinoši zems. 5,6% no visām ES saimniecībām pieder lauksaimniekiem vecumā zem 35 gadiem, kamēr vairāk nekā 31% no sektorā nodarbinātajiem ir vecāki par 65 gadiem.
Jaunie lauksaimnieki, uzsākot uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē, saskaras ar vairākām problēmām, tostarp augstām zemes cenām un ierobežotai piekļuvei kvalitatīvai zemei, grūtībām piekļūt finansējumam caur bankām vai citām kredītprogrammām, un grūtībām piekļūt subsīdijām un kredītiem sarežģītu un ilgtermiņa atbalsta procedūru dēļ.
Latvija norāda, ka lauksaimniecības nozarē tāpat kā pārējā ES saimniecību vadītāji noveco – tikai 3% no visu lauksaimniecībā nodarbināto skaita ir lauku saimniecību vadītāji vecumā līdz 35 gadiem. Jauno lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē kavē galvenokārt nodrošinājums ar galveno ražošanas līdzekli – zemi, kuras iegūšanai nepieciešams ievērojams sākuma kapitāls vai aizdevuma nodrošinājums, kā arī finanšu līdzekļi saimniekošanas uzsākšanai. Saimnieciskās darbības uzsākšanas posms vienmēr saistās ar papildus grūtībām un izdevumiem. Rodas papildus ar administratīvo prasību izpildi, informācijas tehnoloģiju nodrošināšanu, darbības izpēti, sadarbības izveidi saistīti izdevumi.
Latvija norāda, ka ES Lauku attīstības programmā ietvertie pasākumi ir Latvijas jaunajiem lauksaimniekiem svarīgi, jo ir būtisks atbalsts, bez kura saimniekošana būtu grūtāka. Taču Latvijas iespējas atbalstīt jaunos lauksaimniekus ļoti būtiski ietekmē kopējais lauku attīstībai piešķirtā finansējuma apmērs. Esošajā periodā, noslēguma sarunās, Latvijas lauku attīstības finansējums tika samazināts par 9%. Kopumā lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama. “EK priekšlikums Daudzgadu budžetam pēc 2021.gada, kas paredz Lauku attīstības finansējuma samazinājumu par 10%, ir nepieņemams un būtiski kavēs paaudžu nomaiņas procesu, radot arvien negatīvākas sekas lauksaimniecības ilgtspējai un attīstībai,” uzsvērts informatīvajā ziņojumā.
ZM norāda, ka arī ņemot vērā nesamērīgi zemos tiešos maksājumus Latvijai, jaunieši Latvijā nav ieinteresēti nodarboties ar lauksaimniecisko darbību, jo ir grūti būt konkurētspējīgiem ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī. Taču tiešo maksājumu ārējā konverģence ir sekmīgas paaudžu nomaiņas pamatā. Latvijas lauksaimniecības saglabāšanai un attīstībai, tajā skaita paaudžu nomaiņai, ļoti būtiski ir nodrošināt atbilstošu, nediskriminējošu KLP finansiālo atbalstu. Tāpēc jaunajā finanšu periodā nav pieļaujams būtisks KLP finansējuma samazinājums. Latvija piekrīt dokumentā paustajam, ka gados jaunie lauksaimnieki ir atvērti jaunām tehnoloģijām un idejām, tā veicinot inovāciju ieviešanu lauksaimniecībā. Atbalstot jaunos lauksaimniekus, rodas jaunas darbavietas, lai pats lauksaimnieks ar savu saimniecisko darbību varētu nodrošināt sevi, savu ģimeni un sniegtu ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā.
Latvijas ieskatā ES līmenī jāturpina atbalstīt jaunos lauksaimniekus, īpaši jaunu lauku saimniecību izveidi un pārņemšanu. Jāsaglabā atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vienreizēja maksājuma veidā, kā arī citi pasākumi, kas ļauj jaunajam lauksaimniekam ieguldīt saimniecības darbības uzsākšanā un attīstībā. Tāpat nepieciešams nodrošināt iespējas saņemt aizdevumus uz atvieglotiem nosacījumiem, kas ļautu jaunajam lauksaimniekam iegādāties jau esošu saimniecību. Jāsaglabā arī maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem kā papildus ienākumu atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai, ļaujot lauksaimniekam pašam izlemt, kā to izmantot savā saimnieciskajā darbībā.
