Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. novembris, 2016
Drukāt

Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaug par 1,4%

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2016.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 18,208 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī – 6,431 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka 2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Tādējādi pēc detalizētu visu nozaru trešā ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apmērs ir mazāks nekā ātrajā novērtējumā, kas tika publiskots pirms mēneša.

Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 0,2%.

Komentējot datus no ražošanas aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati), statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada trešo ceturksni, apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 4%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares (koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 4%, pārtikas produktu ražošana – par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 6%). Būtisks kāpums bija vērojams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 22%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10%. Atsevišķās nozarēs bija vērojams ražošanas apmēru samazinājums: apģērbu ražošanā – par 5%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8%, bet iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 11%.

No pārējām rūpniecības nozarēm minimāls pieaugums – par 0,3% – bija tikai ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā, taču pārējās nozarēs bija kritums, tostarp ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5%, bet elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 8%.

Būvniecības produkcijas apmērs 2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 22%. Būvniecības apmēru kritums bija nedzīvojamo ēku segmentā – par 3% (īpatsvars 39% no visa būvniecības produkcijas apmēra) un dzīvojamo ēku būvniecībā – par 9% (īpatsvars 16%). Lielākais kritums bija inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 45% no visa būvniecības produkcijas apmēra) – par 36%, tajā skaitā ostu, ūdensceļu un dambju un citu hidrobūvju būvniecībā – par 39%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā – par 31%. Savukārt pieaugums bija tiltu un tuneļu būvniecībā – par 50%.

Mazumtirdzniecība kopumā šogad trešajā ceturksnī palielinājās par 1%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 2%, bet nepārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 3%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieauga par 6%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 3%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni transporta un uzglabāšanas nozarē bija kritums par 2%. Tajā skaitā pasažieru pārvadājumi palielinājās par 5%, kravu pārvadājumi samazinājās par 7%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās samazinājums bija par 3%, bet pieaugums bija pasta un kurjeru darbībās – par 13%.

Būtisks pieaugums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs – par 11%, tajā skaitā izmitināšanā – par 14% un ēdināšanas pakalpojumos – par 9%.

IKP pieaugumu veicināja produktu nodokļi, kas 2016.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4%.

Savukārt no izlietojuma aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati) šogad trešajā ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājās par 3%. To ietekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 3,2%, kur palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2%, atpūtai un kultūrai – par 2%, bet par 9% palielinājušies izdevumi restorāniem un viesnīcām. Izdevumi pārtikai saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 3%. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums transportam un mājokļa iekārtām, mājsaimniecības ierīcēm un mājokļa ikdienas uzturēšanai un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības gala patēriņš palielinājās par 2%.

Trešo ceturksni pēc kārtas strauji samazinājās bruto pamatkapitāla veidošana, kas šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, kritusies par 26%. Kritumu uzrādīja visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 12%, intelektuālajā īpašumā – par 30%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 39%.

Visvairāk trešajā ceturksnī investēts valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (22% no kopējām investīcijām), saglabājot iepriekšējā gada investīciju līmeni nozarē. Transporta un uzglabāšanas nozarē investēti 13% no visām investīcijām, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš. Par 4% mazāk ieguldīts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē. Savukārt investīcijas pieaugušas tirdzniecībā, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – attiecīgi par 5% un 3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmērsi trešajā ceturksnī palielinājās par 2%, bet imports – par 1%. Šis palielinājums gan veidojies galvenokārt cenu samazinājuma ietekmē. Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi 1,4 procentpunktu apmērā, bet imports kopējo IKP samazināja par 0,4 procentpunktiem.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+