AS “Tukuma piens” ražotne.
AS “Tukuma piens” ražotne.
Foto: LETA

Latvijas IKP pērn audzis par 4,1% 2

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn faktiskajās cenās sasniedzis 23,3 miljardus eiro jeb 16,4 miljardus latu, par 4,1% pārsniedzot 2012.gada rādītāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Valsts IKP pagājušā gada pēdējā ceturksnī sasniedza 6,3 miljardus eiro jeb 4,4 miljardus latu. Tas, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturkšņa IKP apjomu, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir par 3,6% vairāk.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar trešo ceturksni palielinājies par 0,8%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, salīdzināmās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%. Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% pērn kritusies metālu ražošana.

Būvniecība pieaugusi par 3,9%. Par 36,1% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (11,5% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecība – par 74,1% (8,6% no kopējās būvniecības), kā arī tiltu un tuneļu būvniecība – par 42% (3,5% no kopējās būvniecības). Kritums par 6,3% bija šoseju, ielu, ceļu skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā (21,1% no kopējās būvniecības), par 3,7% rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā (6,8% no kopējās būvniecības), kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 37,4% (5,5% no kopējās būvniecības).

Tirdzniecība palielinājās par 1,7% un deva 0,3 procentpunktu lielu ieguldījumu IKP pieaugumā, tai skaitā mazumtirdzniecība pieaugusi par 4%. Mazumtirdzniecība palielinājumu veidoja 6% pieaugums pārtikas preču mazumtirdzniecībā un 3% kāpums nepārtikas preču grupā, ko ietekmēja auto degvielas mazumtirdzniecības samazinājums par 2% ( īpatsvars nepārtikas preču grupā 28%).

Komercpakalpojumu nozarē lielākie pieaugumi bija šādiem pakalpojumiem: grāmatvedības – par 35,4%, tūrisma biroju – par 10,4%, frizieru un skaistumkopšanas – par 8,3%, kā arī datoru un sakaru iekārtu remonta pakalpojumiem – par 23,5%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā lielākais pieaugums bija datorprogrammēšanas un konsultēšanas pakalpojumiem – par 9%.

Maksas pakalpojumi izglītības nozarē palielinājušies par 14,5%, bet veselības nozarē – par 9,8%.

Azartspēļu nozarē pieaugums – par 32,1%, bet sporta un izklaides aktivitātes palielinājušās par 11,3%

Par 6,9% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,8 procentpunktiem.

Reklāma
Reklāma

Faktiskajās cenās 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 5,8%. Pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (23% no kopējiem izdevumiem) – par 3,3%, pārtikai (19% no kopējiem izdevumiem) – par 7,8% un transportam (14% no kopējiem izdevumiem) – par 4,0%.

Savukārt salīdzināmajās cenās 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 4,3%, tai skaitā izdevumi mājoklim – par 1%, bet izdevumi pārtikai palielinājušies par 4% un transportam – par 6%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 2,6 procentpunktu apmērā.

Par 5,6% palielinājās valdības galapatēriņš, kopējo IKP tempu ietekmējot 1 procentpunkta apmērā.

Preču eksports samazinājies par 2,3%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,7%. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 2,7%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 4,7%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 1,8 procentpunktu apmērā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.