Ekonomika
Nauda

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 4,2% 16

Foto Reuters/ Scanpix/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,2%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

2018.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,32 miljardi eiro.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieaudzis par 1,6%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, mežsaimniecībā un mežizstrādē pieaugums bija 22% apmērā, uzrādot straujāko izaugsmi kopš 2010.gada.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgi laika periodu, apstrādes rūpniecībā izaugsme bija 2% apmērā. Nozīmīgākie pieaugumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 15%, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā – par 12%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 10%. Savukārt samazinājums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 3%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri gada laikā pieauga par 6%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 2%, bet siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 13%.

Būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā ceturksnī ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 36%, tostarp par 44% vairāk celtas gan ēkas, gan inženierbūves, bet par 16% vairāk veikti specializētie būvdarbi. Pieaugums bija visās inženierbūvniecības apakšnozarēs, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 56%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 61%, bet pārējā inženierbūvniecībā – par 8%.

Būvniecības nozares straujā izaugsme veicinājusi ar to saistīto nozaru attīstību: karjeru izstrādi – par 32%, būvmateriālu ražošanu – par 12%, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus – par 49%.

Mazumtirdzniecībā šogad pirmajā ceturksnī bija izaugsme 5% apmērā, tostarp pārtikas preču tirdzniecībā izaugsme bija 6% apmērā, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā kāpums bija par 3%, bet vairumtirdzniecībā – par 1%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija kritums par 1%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 7%, kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību samazinājums par 2%. Savukārt pasta un kurjeru darbībās bija pieaugums par 21%, bet pasažieru pārvadājumos – par 14%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 6%, tostarp izmitināšanā pieaugums bijis par 11%, bet ēdināšanā – par 5%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi minētajā laika periodā pieauguši par 5%, tostarp informācijas pakalpojumos kāpums bija par 13%, telekomunikāciju pakalpojumos – par 10%, bet datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē, krītoties produkcijas apmēram, palielinājās izmaksu īpatsvars, kas līdz ar cenu paaugstināšanos noteica samazinājumu par 27%, jo tika ciesti zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības pretstatā peļņai pagājušā gada pirmajā ceturksnī, kā arī par 6% samazinājās komisijas naudas ieņēmumi, klāstīja statistikas pārvaldē.

Savukārt profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs izaugsme bija par 6%, no tā arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā analīzē un pārbaudē kāpums bija par 49%, centrālo biroju darbībā un konsultēšanā komercdarbībā – par 3%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2018.gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 9%.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3%, bet atpūtas un kultūras pasākumiem – par 9%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada laikā palielinājušies par 19%, bez mājokļiem, citām ēkām un būvēm arī intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 4%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tostarp transporta līdzekļos) samazinājušies par 2%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pirmajā ceturksnī palielinājušies par 2%, tostarp preču eksporta – par 5%. Pakalpojumu eksports samazinājies par 5%, ko pamatā ietekmēja kritums transporta pakalpojumu eksportā.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 6%. Preču imports palielinājies par 6%, un galvenokārt to veidoja ievedums no Eiropas Savienības valstīm (75%), pārsvarā – pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Par 10% palielinājies pakalpojumu imports.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, par 11% audzis darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tostarp kopējā darba alga palielinājusies par 11% un darba devēju sociālās iemaksas – par 13%. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 12%, būvniecībā – par 24%, pakalpojumu nozarēs – par 9%.

LA.lv