Latvijā
Novados

Latvijas Institūtam jaunas idejas, ko tagad stāstīt par Latviju1


Aiva Rozenberga
Aiva Rozenberga
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts jeb “Greenovative Latvia”, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga.

LI šodien interesentus iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados.

Rozenberga skaidroja, ka šāds secinājums par virzienu nākamajos 100 gados ir balstīts LI darbā saistībā ar Latvijas simtgadi, kā arī sarunās ar dažādiem partneriem Latvijā, tajā skaitā studentiem, nevalstiskajiem partneriem, ārvalstu medijiem un ārvalstu delegācijām.

“Redzam, ka divi lielie elementi ir tuvums dabai un tehnoloģiju izmantošana.

Šo divu elementu apvienojumā rodas potenciāls, kā, nekaitējot dabai un izmantojot tehnoloģijas, radīt jaunus risinājumus. Vārds “Greenovative Latvia” jeb zaļa un inovatīva Latvija dzima kolēģu vidū. Tas ir domāšanas virziens, kurā aicinām visiem iesaistīties un domāt, proti, vai Latvija var sevi nākamajā simtgadē pieteikt ar ilgtspējīgiem, inovatīviem risinājumiem un dabas tuvumu, kā arī jaunu pieeju ekonomikā un izglītībā,” sacīja LI direktore.

Viņa uzsvēra, ka pasaule ļoti strauji mainās un klimata pārmaiņas, iespējams, ir kļuvušas par pašu karstāko tematu pasaulē, jo tas rada sekas ekonomikā, migrācijā, izglītībā, darba spēka kustībā un citās jomās. Rozenberga pieļāva, ka šo izmaiņu dēļ valstis nākotnē savā starpā karos par dabas resursiem, tomēr ideoloģiski pretinieki arī spēs atrast kopsaucējus, kas atveseļos dabu un radīs jaunas ekonomikas pieejas.

“Ņemot vērā pārmaiņas politikā, vidē un ekonomikā, ir jāskatās, kā Latvija sevi var pieteikt, lai ietu avangardā, nevis ielēktu pēdējā vilcienā. Zaļa un inovatīva Latvija ir kaut kas svaigs un interesants – tā to redz kolēģi ārvalstīs,”

piebilda LI direktore, norādot, ka jebkurai spēcīgai ziņai no jebkuras valsts pamatā ir jābūt arī praktiskām politikām, ko veido politiķi un speciālisti, kas var stimulēt procesus.

“Reizēm, piesakot jaunu redzējumu par sevi, mēs paši ātrāk spējam sarosīties un motivēt sevi kaut ko mainīt politikā un pieejā. Šāds skatījums arī ārkārtīgi atbilst ANO ilgtspējības mērķiem, tādēļ ir iespējams izvēlēties, vai šajā jomā ejam tam pa priekšu vai aizmugurē,” teica Rozenberga, neslēpjot, ka daudzi joprojām baidās no vārda “zaļš”, pretnostatot to ekonomikai.

Pēc viņas domām, Latvijā un pasaulē ir piemēri, ka ir iespējama zaļā ekonomika un ar to var labi pelnīt naudu, un aprites ekonomika ir viens piemērs, kas par to liecina.

“Sevi jāatver zināšanām un jāsaprot, ka zaļš nav pretējs ekonomikai, bet tiek veicināta jauna veida ekonomika,” uzsvēra LI direktore, skaidrojot, ka nākotne Latvijas tēlam pieder visai tautai. “Ja mēs katrs aktīvi atradīsim veidu, kā izdarīt savu mazo lietu, tad no tā dzims Latvijas tēls. Konkurence ir ārkārtīgi sīva, jo katrs vēlas, lai par viņu uzzina,” teica Rozenberga.

Prezentācijas pilnu ierakstu var noskatīties šeit.

LA.lv