Latvijas izlase Eiropas čempionātam vieglatlētikā piesaka 26 sportistus 0
Latvijas izlases sastāvā Eiropas čempionātam vieglatlētikā pieteikti 26 sportisti, otrdien pavēstīja Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS).
Lielākā intriga ar sastāvu bija šķēpmešanā vīriešiem, kur raisījās diskusijas, vai šī gada Latvijas labākā rezultāta īpašnieks Zigismunds Sirmais, kurš pagājušajā nedēļas nogalē notikušajās valsts meistarsacīkstēs ieņēma tikai piekto vietu, būs starp izlases dalībniekiem Eiropas meistarsacīkstēs. Tagad apstiprināts, ka uz čempionātam Cīrihē pieteikti četri vīriešu kārtas šķēpmetēji – Sirmais, kā arī Ansis Brūns, Ainārs Kovals un Rolands Štrobinders. Tomēr Sirmais sacensībās piedalīsies tikai tādā gadījumā, ja kāds no pārējiem trim dalībniekiem izlems čempionātā nestartēt.
“Pieteikti čempionātam ir 26 sportisti, bet startēs 25, jo izlases sastāvā ir četri šķēpmetēji. Šobrīd situācija ir tāda, ka, ja kāds no trim šķēpmetējiem izvēlēsies nestartēs sacensībās, Sirmajam tiks dota zaļā gaisma dalībai čempionātā. Savukārt, ja startēs visi trīs nominālie dalībnieki, čempionāts paliks bez Sirmā,” otrdien preses konferencē pavēstīja LVS prezidents Guntis Zālītis.
Sirmajam ir viens no labākajiem rezultātiem pasaulē, jo par viņa aizmesto 86,61 metru starp šķēpmešanai pieteiktajiem dalībniekiem šosezon tālāk metuši vien trīs sportisti.
“Aizvadītajās dienās ritēja daudz diskusiju par to, kuram no atlētiem – Brūnam vai Sirmajam – vajadzētu startēt izlases sastāvā. Protams, 86 metri ir 86 metri, pēc šāda rezultāta potenciāli tā būtu medaļa, kādā no starptautiskajiem čempionātiem, taču uz Eiropas čempionātu brauc tie, kuri izcīnījuši kādu no pirmajām trīs vietām Latvijas čempionātā. Sirmajam ir arī nelielas problēmas ar kāju, tāpēc Brūns šobrīd ir fiziski labākā kondīcijā. Domāju, ka lēmums ir pietiekami pareizs,” piebilda Zālītis. “Sirmais uz Šveici nebrauks, viņš gaidīs šeit uz vietas Latvijā. Kopumā no visiem izlases dalībniekiem gaidām iekļūšanu attiecīgo disciplīnu finālos, bet lielais dalībnieku skaits šajā čempionātā palīdzēs sportistiem uzrādīt pēc iespējas labākus rezultātus.”
Bez normatīva katra valsts drīkstēja pieteikt vienu sportistu vienā disciplīnā, un to LVS arī izmantojusi. Tā, piemēram, 100 metru sprintā pieteikts Ronalds Arājs, kurš drīzumā plāno pievērsīsies bobslejista karjerai. Viņam Latvijas čempionātā 0,06 sekundes pietrūka līdz Eiropas čempionāta normai. Savukārt 200 metros pieteikts Jānis Mezītis, kurš arī normatīvu nespēja izpildīt.
Tāpat jāpiemin, ka pirmoreiz kopš 2006.gada Eiropas čempionātā piedalīsies garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka, kura startēs 10 000 metru distancē. Pirmoreiz Eiropas meistarsacīkstēs viņa piedalījās vēl 1998.gadā.
“Būs liels prieks kopā ar komandu braukt uz Cīrihi. Interesantas sajūtas atgriezties izlasē, visai viegli sanāca izpildīt čempionāta normatīvu. Lai veiksmīgāk sagatavotos sacensībām, pirms mēneša devos uz Šveici, kur kalnainās vietās, sagatavoties ir vieglāk. Sacensībās mēģināšu cīnīties un pierādīt savas spējas,” atzina Prokopčuka.
Tikmēr no sportistiem, kas bija izpildījuši Eiropas čempionāta normatīvus, sacensībām nav pieteikti pieredzējušais vesera metējs Igors Sokolovs, Jānis Leitis, kurš bija kvalificējies 400 metros, soļotāja Agnese Pastare, visi trīs atlēti iedzīvojušies savainojumos. Tāpat valstsvienības rindās nav pieteikts maratona skrējējs Renārs Roze un šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis.
Iepriekš Eiropas čempionāts risinājās reizi četros gados, bet kopš 2012.gada tas notiek katru otro gadu un notiek arī gados, kad tiek aizvadītas vasaras olimpiskās spēles. Pirms diviem gadiem Helsinkos septiņcīņā sākotnēji trešā bija Laura Ikauniece, bet ceturtā palika Aiga Grabuste, tomēr vēlāk diskvalificēta tika sudrabu izcīnījusī ukrainiete Ludmila Josipenko, kas uz pjedestāla ļāva nokļūt arī Grabustei.
Līdz ar to kopš 1994.gada Latvija Eiropas čempionātā tikusi pie septiņām medaļām.
Eiropas čempionāts no 12. līdz 17.augustam risināsies Šveices pilsētā Cīrihē.
Latvijas vieglatlētikas izlases sastāvs startam Eiropas čempionātā:
vīrieši – Ronalds Arājs (100m), Dmitrijs Jurkēvičs (800m un 1500m), Jānis Mezītis (200m), Arnis Rumbenieks (20km soļošana), Jānis Baltušs (400m/b), Ansis Brūns, Ainārs Kovals, Zigismunds Sirmais, Rolands Štrobinders (visi – šķēpmešana), Elvijs Misāns (tāllēkšana), Valērijs Žolnerovičs (maratons), Mareks Ārents, Pauls Pujāts (abi – kārtslēkšana), Māris Urtāns (lodes grūšana);
sievietes – Jeļena Prokopčuka (10 000m), Agata Strausa (1500m), Poļina Jeļizarova (3000m/šķ), Līga Velvere (400m/b), Gunta Latiševa-Čudare (400m), Laura Ikauniece-Admidiņa (septiņcīņa), Līna Mūze, Sinta Ozoliņa, Madara Palameika (visas – šķēpmešana), Aiga Grabuste, Lauma Grīva, Māra Grīva (visas – tāllēkšana).
