Dabā
Zaļā dzīvošana

Latvijas jūras piekrasti visvairāk piesārņo plastmasas atkritumi. Kura ir visnetīrākā pludmale?1


Pludmales pie Gaujas ietekas jūrā un pie Papes bākas Rucavas novadā izceļas ar īpaši lielo izsmēķu daudzumu. Te smiltīs Vides izglītības fonda aktīvisti savākuši uz 10 metriem gandrīz simt izsmēķu.
Pludmales pie Gaujas ietekas jūrā un pie Papes bākas Rucavas novadā izceļas ar īpaši lielo izsmēķu daudzumu. Te smiltīs Vides izglītības fonda aktīvisti savākuši uz 10 metriem gandrīz simt izsmēķu.
Publicitātes foto

Vai plastmasas piesārņojuma Baltijas jūrā kļūst vairāk? Kādi ir risinājumi? Vides izglītības fonda biedri šogad jau astoto reizi skaitījuši un analizējuši atkritumus 40 Latvijas piekrastes pludmalēs, secinot, ka vidēji uz katru Latvijas piekrastes metru jārēķinās ar vismaz diviem atkritumiem. “Tas ir mazāk nekā iepriekš, taču tik un tā šis skaitlis nav mums glaimojošs,” uzskata vides eksperts Jānis Ulme.

Visvairāk – šogad jau 63% – jūras piekrastē sastopami plastmasas atkritumi: plastmasas gabali dažādās sadalīšanās stadijās, arī balonu lentes, iepakojumi, tostarp plastmasas maisiņi.

“Arvien jūru un piekrasti piesārņo arī izsmēķi, cigaretes un to filtri. Cigarešu filtrus veido mākslīgie polimēri. Katrs izsmēķis sastāv no apmēram 1200 polimēru šķiedrām, kas sadaloties rada toksiskā un mikroplastmasas piesārņojuma apdraudējumu gan piekrastes, gan jūras organismiem,” teic J. Ulme. Pludmaļu piesārņojumu rada ne tikai atpūtnieki, bet arī jūras transports un zvejnieki, par ko liecina daudzās plastmasas virves. “Kurzemes krastā bija arī daudz cita veida atkritumu, piemēram, šīferis, akmeņogles, izdedži. Šā gada jaunums ir lielais putuplasta izolācijas materiālu daudzums. Tā īpatsvars Kurzemes piekrastē šogad bija diezgan nepatīkams,” piebilst vides eksperts.

“Tas, ka plastmasas maisiņu iemetam šķirošanas konteinerā, nenozīmē, ka problēma ir atrisināta,” norāda bezatkritumu dzīvesveida piekritēja, organizācijas “Zero Waste Latvija” valdes locekle Mairita Lūse. Šogad 11% no visiem atkritumiem Latvijas piekrastēs bijuši tieši plastmasas maisiņi, un tas ir vairāk nekā pērn, lai gan no šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus vairs nedrīkst izsniegt bez maksas. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai.

“Bet nekas nav mainījies, maisiņi bez maksas parādās arī pie biezpiena sieriņiem un zeķēm. Lielveikali skaidro – ja nu sieriņi ir mitri, tie var somā kaut ko samērcēt, zeķes tiek liktas maisiņos higiēnas nolūkos, lai nesasmērējas,” novērotajā dalās M. Lūse. Viņa aicina iepērkoties izmantot savus auduma maisiņus. “Tie sver mazāk nekā mobilais telefons un tam mums vieta atrodas. Ja maisiņiem tiek piemērota maksa, to izmantošana strauji samazinās. To pierādījuši dažādi piemēri Eiropā. Itālijā, piemēram, plastmasas maisiņi vispār aizliegti, tur izmanto papīra. Mums tomēr vajadzētu izmantot savus maisiņus, jo papīra maisiņu ražošana nav draudzīga videi, bet alternatīvie varianti, kompostējamie maisiņi, ir efektīvi, ja ir pieejama industriālā kompostēšanas sistēma.”

Tīrāko pludmaļu topa ilggadējais līderis – Abragciems – šogad vairs tikai trešajā vietā.

Šogad kā tīrākā peldvieta kronēta Engures centra pludmale. Otras tīrākās pludmales gods – peldvietai pie Lauču akmens Limbažu novadā. J. Ulme īpaši uzteic Rītabuļļu nonākšanu tīrāko pludmaļu topā, kas Rīgas pludmalēm ir grūtāk upju ieneses un ostu darbības ietekmes dēļ.

Piesārņotāko pludmaļu topā ilgus gadus līdere bijusi Daugavgrīva Rīgas pilsētā, taču nu jau otro gadu pēc kārtas par Latvijas piesārņotāko pludmali atzīta Liepājas Karosta.
Saistītie raksti

“Diemžēl šeit situācija nav kļuvusi labāka, par spīti uzlabojumiem apsaimniekošanā,” uzsver J. Ulme.

 

LA.lv