Latvijas Kara skolu pieminot 1
“Šogad 20. aprīlī nebūtības ceļos devies pēdējais Latvijā dzīvojošais Latvijas Kara skolu beigušais kadetkaprālis, Latvijas armijas leitnants Jānis Celmiņš – drosmīgs, ar nelielu avantūrista, piedzīvojuma meklētāja kāri apveltīts vīrs,” raksta atvaļinātais kapteinis V. Šteinbergs.
Viņš pierakstījis 1917. gadā dzimušā Jāņa Celmiņa atmiņas par garajā mūžā piedzīvoto. “Beidzis Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, 1937. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Pēc instruktoru rotas kursa un virsniekvietnieku kursa beigšanas 1938. gada 29. oktobrī uzņemts Kara skolā, kuru kā kadetkaprālis beidza 1940. gada 27. jūlijā. Saņēma leitnanta pakāpi un tika ieskaitīts 24. teritoriālā strēlnieku korpusa atsevišķajā prettanku divizionā.
1944. gada pavasarī Celmiņš saņēma iesaukšanas pavēsti leģionā, bet to ignorēja, sāka organizēt cilvēku pārvešanu uz Zviedriju. 1944. gadā veica divus vai trīs laivu reisus, līdz pats palika Zviedrijā, vēlāk pārcēlās uz ASV, dzīvojis arī Bolīvijā, Beļģijā, Spānijā. 1996. gadā atgriezās Latvijā, 2002. gadā iestājās Latviešu virsnieku apvienībā.
Apglabāts Liepupes kapos.”
Latvijas Kara skola, kuras uzdevums bija virsnieku sagatavošana Latvijas armijai, tika izveidota 1919. gada vasarā Neatkarības kara gaitā, bet reālu darbu sāka 3. oktobrī Rīgā. Pirmais Kara skolas izlaidums notika 1920. gada 20. maijā – savus diplomus ieguva 233 kājnieku un 67 artilērijas virsnieki. Vēlāk skolā izveidoja arī jātnieku un inženieru nodaļas, kuras 1926. gadā gan likvidēja. 1931. gadā likvidēja arī artilērijas nodaļu. 1931. gada rudenī virsnieku sagatavošanu Kara skolā vispār pārtrauca, jo virsnieku izrādījās vairāk, nekā nepieciešams. Mācības atsākās tikai 1935. gadā, nosakot, ka Apvienotajā kara skolā uzņemami līdz 25 gadu veci vidusskolas beidzēji, atskaitot Neatkarības kara dalībniekus, kam vecuma cenza nebija. Skolā tad pamatā apmācīja tikai kājnieku virsniekus. Apmācības laiks bija divi gadi.
Pēdējais 14. Kara skolas izlaidums notika 1940. gada 27. jūlijā. Kopumā skola savas darbības laikā sagatavojusi 1634 virsniekus, ap 300 rezerves virsnieku un ap 600 virsnieku vietnieku. Sākotnēji Latvijas armijā pārsvarā bija cara armijā dienējušie un Krievijas impērijā izglītību guvušie virsnieki. Bet Latvijas Kara skolu beigušie jau bija audzināti nacionālā garā, un, citējot vēsturnieku Edgaru Andersonu, viņiem nepatika “vecāko virsnieku krievu skolā iedresētā pārākuma apziņa, skandinātās krievu dziesmas un krievu terminiem piebārstītā valoda”. 1940. gadā Latvijas armijā no virsnieku sastāva 70 procenti bija Latvijas Kara skolu beigušie.
