Kopumā 50 kvadrātmetrus (5×10 metri) lielais karogs plīvos 20 metrus augstā mastā iepretim Ogres Kūrmājai. Objektu projektējis arhitekts Raimonds Dimsons, bet uzstādīšanu veiks laivu un karogmastu fabrika SIA “Amberlat Technology”.
Kopumā 50 kvadrātmetrus (5×10 metri) lielais karogs plīvos 20 metrus augstā mastā iepretim Ogres Kūrmājai. Objektu projektējis arhitekts Raimonds Dimsons, bet uzstādīšanu veiks laivu un karogmastu fabrika SIA “Amberlat Technology”.
Ogres novada domes vizualizācija

Latvijas karogi sāks plīvot 4

Biedrības “Latvijas karogs” aicinājums uzstādīt lielos monumentālos Latvijas karogus pamazām gūst atsaucību pašvaldībās. Pirmais lielizmēra karogs Lāčplēša dienā tiks atklāts Ogrē. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldība pagaidām ir piesardzīga par objekta novietošanai izraudzīto vietu Rīgā uz AB dambja, jo uzskata, ka tā nav droša šādam objektam.

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Ogrē lielizmēra valsts karogs vairākus desmitus metru augstajā mastā pacelsies iepretim Kūrmājai Brīvības ielā 32a. To atklās Lāčplēša dienā, 11. novembrī. Tas būs pirmais no vairākiem šādiem objektiem, ko dažādās Latvijas pilsētās aicina uzstādīt biedrība “Latvijas karogs”. Kopumā 50 kvadrātmetrus (5×10 metri) lielais karogs plīvos 20 metrus augstā mastā. Plānots arī izveidot karoga apgaismošanu. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 17 000 eiro.

Projekta iniciatori ir Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un Ogres novada pašvaldības domes deputāts Egīls Dzelzītis. “Līdzīgus patriotiskus objektus esam redzējuši Somijā, ASV, Kanādā, kas nekautrējas šādi demonstrēt attieksmi pret valsti. Atmodas laikā Ogre bija viena no pirmajām pilsētām, kur virs tautas nama tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Diemžēl pēc privatizācijas šī ēka nonāca privātās rokās un pārbūves dēļ uz tās jumta karogu pacelt vairs nevar. Tas simboliski apliecina, kā privatizācijas laikā, cīnoties par mantiskajām lietām, esam piemirsuši valstiskās un morālas vērtības. Lai tās nezustu pavisam, pašvaldība rīkojas un iekārto jaunu vietu, kur ogrēnieši un pilsētas viesi var apliecināt cieņu Latvijai,” lielformāta karoga nepieciešamību skaidro deputāts E. Helmanis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ogrēniešu paraugam seko Valmiera, kas, renovējot Vienības laukumu, plāno tajā uzstādīt 30 metrus augstu mastu ar lielu valsts karogu. Pašlaik Valmieras dome noslēdz metu konkursu, bet projekta atklāšana iecerēta nākamā gada novembrī. “Mums pilsētā sāpīgi jūtams, ka trūkst vietas, kur pulcēties valstiskos svētkos. Parasti dodamies uz kādu no piemiņas vietām, bet tās atrodas kapos – tas reizēm ir apgrūtinoši un ne vienmēr piemēroti, jo nevar uzņemt lielu skaitu cilvēku un svētkos taču gribas arī priecāties. Izskatījām dažādus pieminekļu variantus, bet galu galā palikām pie idejas par lielu karogu modernā un patriotiskā Vienības laukumā, jo tieši Valmierā 1916. gada beigās tika pašūts pirmais sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs tādā formā, kādu to pazīstam šodien,” stāsta Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Iniciatīva dažādos reģionos uzstādīt monumentālus valsts karogus pieder biedrībai “Latvijas karogs”, kas vērsusies ar aicinājumu pie dažādām pašvaldībām un piedāvā palīdzību projektu īstenošanā. Reizē ar Ogri un Valmieru interesi izrādījusi arī Sigulda, kas lielo karogu iecerējusi savā visaugstākajā iespējamajā vietā – virs Bobsleja trases, kur to, iespējams, varēs redzēt pat no Rīgas. Sarosījusies arī Smiltene, kas pašlaik gatavo tehnisko projektu lielā karoga uzstādīšanai Jāņukalnā.

Galvaspilsētā iecerēts 60 metru augsts karoga masts uz AB dambja. Šo vietu iedzīvotāji izvēlējās interneta balsojumā, un biedrības pārstāvji veikuši priekšizpēti un ģeodēzisko urbumu, bet pašvaldība pret šo projektu pagaidām izturas piesardzīgi. “Ideja kā tāda ir ļoti laba un atbalstāma, bet ir bažas tieši par izvēlēto vietu. AB dambis nav tik droša konstrukcija, kur var būvēt tādu objektu. Vienkāršā valodā runājot – šis karogs pēc svinīgās uzstādīšanas var vienkārši apgāzties un uzkrist virsū Saules akmenim,» skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tādēļ dome piedāvā projekta iniciatoriem izvērtēt citas vietas vēsturiskajā centrā.

Tāpat kā Ogrei un Valmierai, arī citām pilsētām, organizācijām un katrai ģimenei noteikti ir savi interesanti stāsti par valsts karogu, kas nesaraujami saistīti ar mūsu vēsturi un identitāti. Tādēļ projekts “Latvijas karogs” un “Latvijas Avīze” aicina ikvienu dalīties ar šīm atmiņām, sūtot tās ar norādi “Karoga stāsts” pēc adreses AS “Lauku Avīze”, Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010 vai pa e-pastu [email protected].

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.