Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. decembris, 2013
Drukāt

Latvijas karavīri apmāca armiju apvērsuma satricinātajā Mali (3)

Foto no V. Karlsberga personiskā arhīvaFoto no V. Karlsberga personiskā arhīva

Jau vairāk nekā pusgadu Rietumāfrikas valstī Mali atrodas Latvijas karavīri, kuri pilda uzdevumus Eiropas Savienības apmācības misijā.

Tā sagatavo Mali armiju darbam valsts nemierīgajos ziemeļos. Patlaban Mali atrodas divi karavīri no Latvijas – Vilnis Karlsbergs un Andrejs Gorkušs.

Liels karstums, malārija, čūskas, skorpioni un pavisam cita kultūra – ar tik daudziem izaicinājumiem un iepriekš neredzētām lietām un apstākļiem ir jāsastopas mūsu karavīriem. Sākotnēji 15 mēnešu ilgo misiju ES Politikas un drošības komiteja ir aicinājusi pagarināt vēl par diviem gadiem. Tagad tas jāapstiprina arī dalībvalstīm.

Ar skatu uz upi


No galvaspilsētas Bamako Koulikoro atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā, taču turp nokļūt var tikai teju divās stundās. Ceļi ir šauri un izdangāti. Asfaltā brīžiem izsistas tik dziļas bedres, ka vieglāk ir ripināt pa grāvja malu, nevis brauktuvi. Zinātāji stāsta, ka tas smago automašīnu dēļ, kas vadā uz galvaspilsētu smilšu kravas. Tās pilda gan Koulikoro, gan citur Nigēras upei tuvajās pilsētiņās un ciemos. Garām slīd vietas ar nosaukumiem Moribabougou, Noumoubougou un citas.

Ēzeļu pajūgi, ciemati, tirdziņi, no dēļiem sastutēti ceļmalas veikaliņi, kur pārdod riepas, ūdeni, kokakolu, piedāvā nogriezt matus un apmainīt mobilā tālruņa karti un nokopēt fotogrāfijas. Koulikoro militārā akadēmija atrodas piekalnītē ceļa malā ar skatu uz upi.

Apmācības misija te ir kopš pavasara. Ap 560 karavīru no 23 ES dalībvalstīm strādā gan štābā, gan ir praktiskajās mācībās saulē un svelmē kopā ar Mali karavīriem. Misija gatavo bataljonus, kuri tālāk dosies uz valsts nemierīgajiem ziemeļiem.

Bailes no 
”Afganistānas divi”


Iespējams, Koulikoro nekad nepieredzētu tik lielu ārzemju militāro formu dažādību, ja vien valsts nebūtu nokļuvusi pasaules uzmanības epicentrā. Aizvadītā gada martā Mali sākās valsts apvērsums, ko īstenoja militāri dumpinieki. Kamēr galvaspilsētā Bamako bija ieņemti vairāki stratēģiski objekti un padzīts prezidents, valsts ziemeļos bez kavēšanās savu kārtību iedibināja ilgi slāpētie un ignorētie ceļotājcilšu tuaregu nemiernieki, kas gadiem cīnījās par ziemeļu daļas atšķelšanu.

Tuaregu un islāma nemiernieku ceļi ātri vien šķīrās, bet ziemeļu daļas iedzīvotāji pēkšņi attapās drausmīga režīma apstākļos. Jaunie saimnieki ieviesa visnežēlīgākos islāma likumus, kas paredzēja nāvi un asiņainus sodus par nepakļaušanos. Mūzika, māksla, izglītība kļuva par aizliegumu. Sievietēm pieprasīja aizsegt seju. Dzīve iegrima bailēs un postā. Turklāt grupējumi virzījās uz priekšu ar nodomu ieņemt visu valsti un jau tuvojās Bamako.

Pasaules mediji un eks-perti, sekojot līdzi notikumiem Mali un īpaši valsts ziemeļos, cēla trauksmi, norādot, ka, necīnoties tagad, pasaules sabiedrība var palaist garām brīdi, kad Mali kļūs par “Afganistānu divi” ar spēcīgām, nostiprinātām radikālā islāma un terorisma saknēm. Pirmā palīgā atsteidzās Francijas armija, kas ar presē maz atspoguļotām militārām akcijām ieviesa pagaidu kārtību ziemeļos, radikālos grupējumus aizdzenot tuksnesī, bet gada sākumā Briselē Eiropas Savienības ārlietu ministri oficiāli vienojās sākt Eiropas Savienības apmācības misiju Mali, kurā piedalītos dalībvalstu karavīri un trenētu Mali armiju tā, lai tā būtu pati gatava aizsargāt savu zemi. Arī Latvijas atbildīgās iestādes vienojās par divu mūsu karavīru nosūtīšanu uz tālo Āfrikas valsti.

Tuvabu no Latvijas 


Abus mūsu karavīrus vakarpusē sastopu militārajā bāzē. Kapteinis Andrejs Gorkušs, kurš ir personāla virsnieks un brīvi pārvalda franču valodu, ikdienā strādā štābā, savukārt virsseržants V. Karlsbergs katru dienu ir laukā kopā ar karavīriem un piedalās praktiskajās apmācībās, trenējot vienu Mali armijas vadu, kurā ir ap 30 cilvēku. Abi mūsu karavīri strādā ziemeļvalstu un Baltijas apmācības grupā. Viņi nomainījuši savus priekštečus majoru Āri Zobenu un seržantu Egiju Rassu, kuri Mali misiju sāka pirmie. “Sākumā bija šoks,” atklāti saka Andrejs, “taču tagad jau esam pieraduši. Trīs mēnešu laikā mums ir bijusi iespēja aklimatizēties. Tagad ir ziemas sezona un temperatūra ir kritusies, klimatiskie apstākļi ir tuvāki Latvijai, līdz ar to jūtamies krietni labāk nekā ierodoties.” Kad Andrejs to stāsta, laukā, tuvāk pievakarei, ir vismaz 30 grādu karsts. Ar Afganistānu šo misiju salīdzināt nevarot, jo, kā saka karavīri, apdraudējums ir salīdzinoši minimāls, nav jābaidās, ka ārpus bāzes sienām šaus vai izliks bumbas. “Šeit, Mali dienvidos, darbs nav bīstams, situācija ir stabila, būtisku apdraudējumu nav, šeit ir miera apstākļi. Pretēji ir Mali ziemeļos, taču šis sarežģītais reģions atrodas 1000 kilometru attālumā, līdz ar to mūsu dienesta pienākumu izpildi tas neietekmē. Mūsu draudi ir malārija un dažādas slimības, kas iegūstamas fiziska kontakta ceļā,” saka Andrejs. Mūsu karavīriem ik dienu ir jādzer pretmalārijas zāles, kas atstāj iespaidu uz veselību, taču karavīri atzīst, ka labāk tās tomēr ir lietot. Ārvalstu karavīriem ir liegts dzert vietējo ūdeni un arī baudīt vietējo pārtiku. Virtuvē ēdienu gatavo no produktiem, kas vesti no Eiropas.

Mali misiju no Afganistānas atšķir arī iedzīvotāju neslēpti draudzīgā attieksme. Baltos cilvēkus šeit sauc par tuvabu un īpaši bieži to saka bērni. “Kad jūs braucāt šurp, jūs noteikti redzējāt, ka cilvēki un īpaši bērni jūs sveicina, smaida, māj ar rokām, tā ir zīme tam, kas pašlaik te valstī notiek,– mēs, Eiropas bruņotie spēki, esam viņiem draugi, jo ziemeļos tie otrie grib ieviest pilnīgi citu kārtību, bet šeit cilvēki dzīvo krāsainās drēbēs, dzied, brīvi staigā, sievietes neaizsedz seju, brauc ar motociklīšiem. Viņi negrib mainīt šo kārtību. Un jo īpaši, ja bērni mūs sveicina, tas parāda noskaņojumu ģimenē,” saka V. Karlsbergs.

Gan abi Latvijas instruktori, gan arī citu valstu kontingentos sastaptie uzsver, ka Mali karavīri ir ļoti apņēmīgi un motivēti. Viņi nebīstas no domas, ka būs jādodas uz ziemeļiem, un cenšas ātri apgūt mācības, taču ir jārēķinās ar šai kultūrai raksturīgām īpatnībām. “Man ir tā laime strādāt ar tikko iesauktiem karavīriem, kuri nav samaitāti ar iepriekšējām skolām vai iepriekšējiem pasniedzējiem, viņi tiešām ņem pretī to, ko mēs viņiem dodam, ir ļoti ieinteresēti. Taču, ja tā nenotiek, tad mums kā pasniedzējiem ir jāatrod veids, kā iemācīt to, ko gribam iemācīt. Aizmirst gan viņi ātri. Vienā dienā visu izdara perfekti, bet, kad nākamajā dienā vaicāju: “Nu, ko mēs iemācījāmies?”, rausta plecus un smaida, tad ir papildus jāpiestrādā, lai viņi atcerētos,” stāsta V. Karlsbergs.

Kad vaicāju mūsu karavīriem, kā viņi redz Latvijas lomu lielajā, tālajā Āfrikā, Mali, A. Gorkušs atbild: “Mēs ceram, ka mūsu darbam ir jēga, rezultāti to arī apliecina. Ikviens karavīrs, kurš kaut ko šeit ir ieguvis, to ir panācis, pateicoties mūsu līdzdalībai.” Piekrīt arī V. Karlsbergs:

Fakti


Mali ir Rietumāfrikas valsts

Galvaspilsēta – Bamako.

Iedzīvotāju skaits – aptuveni 15 miljoni.

Oficiālā valsts valoda ir franču, vietējais dialekts – bambara.

Galvenā reliģija – islāms.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. 1 pasniedzējs 30 kursantiem? Tas nav nopietni. Vienam instruktoram nedrīkst būt vairāk par 10 kursantiem.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+