Pēc Piedņestras, Luhanskas, Doņeckas “tautas republiku” pārstāvju pieteikšanas uz skatuves tiek uznests arī Latvijas karogs.
Pēc Piedņestras, Luhanskas, Doņeckas “tautas republiku” pārstāvju pieteikšanas uz skatuves tiek uznests arī Latvijas karogs.
Ekrānuzņēmums no “RT”

Latvijas karogs līdzās Donbasa “republikām” 17

Iestādes nav informētas, kas par “Latvijas delegāciju” piedalās ideoloģiskā skolēnu nometnē Krimā. Kopš Krimas aneksijas Krievija to bieži izmantojusi dažādu ideoloģisku pasākumu organizēšanai. Pie tādiem pieskaitāmi arī jauniešu pasākumi bijušajā slavenajā PSRS pionieru nometnē “Artek”. Vienā no tiem personiski piedalījies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kā redzams televīzijas kanāla “RT” video, Putina klātbūtnē tiek pieteiktas dažādu “valstu delegācijas” – pēc Piedņestras, Luhanskas, Doņeckas “tautas republiku” pārstāvju pieteikšanas uz skatuves tiek uznests arī Latvijas karogs un paziņots, ka nometnē piedalās arī “Latvijas delegācija”. Taču pie mums atbildīgās iestādes apgalvo, ka neesot informētas par šādu pasākumu, visticamāk, tā esot kāda privāta iniciatīva.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Samantas smaids” – tas ir nometnes nosaukums, kurš dots par godu amerikāņu meitenei Samantai Smitai. Viņa kļuva starptautiski pazīstama, kad 1983. gadā nosūtīja vēstuli PSRS vadītājam Jurijam Andropovam, un vēlāk tika uzaicināta uz padomju laiku “Arteku”. “Viņas vārds kļuva par starptautiskās bērnu diplomātijas simbolu,” teikts “Arteka” interneta lapā. Nometne esot iecerēta kā “diplomātu skola”. Interneta lapā gan nevar atrast, kas ir pieteiktā Latvijas “delegācija”. Par to netiek ziņots arī Krievijas medijos.

Savulaik no Latvijas un citām Baltijas valstīm skolēni devās uz militarizētām Krievijas nometnēm – “Sojuz. Uzvaras mantinieki”, taču vēlāk šīs aktivitātes tika ierobežotas un tagad šajās nometnēs piedalās tikai dalībnieki no Krievijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris izsaka nožēlu, ka Latvijas valsts piederīgie piedalījušies minētajos pasākumos, taču privātpersonu pašiniciatīva un Latvijas valsts karoga izmantošana nevar tikt vērtēta kā oficiāla Latvijas pārstāvība. “Saskaņā ar Latvijas nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumā Krimas Autonomā Republika tiek atzīta kā neatņemama Ukrainas sastāvdaļa. Kopš 2014. gada Ārlietu ministrija konsekventi aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties starptautiskos sporta, kultūras un izklaides pasākumos, kurus prettiesiski anektētajā Ukrainas teritorijā Krimā organizē Krievija,” teic M. Drēģeris, uzsverot, ka saskaņā ar Ukrainas likumiem Krievijas anektētajās Ukrainas administratīvajās teritorijās atļauts iebraukt caur Ukrainas robežkontroles punktiem. ĀM aicina atturēties no braucieniem uz Krimu.

Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības nodaļas vadītāja vietnieks Maksims Platonovs norāda, ka pēc publiski pieejamās informācijas par “Artek” secināms, ka lēmumu par bērna piedalīšanos un nosūtīšanu uz “Artek” pieņem bērna vecāki, nevis kāda no Latvijā reģistrētajām izglītības ie-
stādēm vai tās pedagogiem. Vienlaicīgi viņš norāda: ja IKVD rīcībā nonāks informācija par konkrētu izglītības iestādi vai tās pedagoga pausto atbalstu dalībai “Artek”, IKVD veiks atbilstošu izvērtējumu. Izglītības iestādes vai tās pedagogi var atbalstīt tikai tādu izglītojamo dalību pasākumos, kas nav pretrunā ar 2016. gadā pieņemtajiem valdības noteikumiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

Tie paredz izvērtēt, vai mācību procesā, materiālos un audzināšanā izmantotās metodes atbilst Satversmei, nav vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju un personas diskrimināciju, kā arī nav vērsti uz PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci u. tml.