Mobilā versija
-1.9°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
5. novembris, 2013
Drukāt

Latvijas kinoveidotāji paraksta petīciju, reaģējot uz pēdējo dienu notikumiem

Foto - LetaFoto - Leta

Pilnmetrāžas spēlfilmas "Džimlai Rūdi Rallallā!" komanda pulcējas kinoteātrī "Splendid Palace", lai nosvinētu nofilmēto pēdējo kadru.

Reaģējot uz pēdējo dienu notikumiem, Latvijas kinoveidotāji parakstījuši petīciju, aģentūrai BNS pavēstīja kinonozares pārstāve Kristīne Matīsa.

Petīcijas autori aicina Latvijas valsts svētku mēnesī neaizmirst sakarības starp Latvijas valstiskumu un tiesiskumu.

Tās autori pauž satraukumu par vēlmi politizēt finansējuma sadali kinojomā, bet šāda procesa pretiniekus uzskatīt par skauģiem un valsts ienaidniekiem.

“Mēs, protams, atbalstām valsts finansējuma piešķiršanu vēsturisku un Latvijai nozīmīgu literatūras darbu ekranizācijai. Konkrētā iniciatīva ir nepieciešama un apsveicama. Taču valsts finansējuma piešķiršanai jānotiek tikai tiesiskā un atklātā veidā, un ar vienādiem noteikumiem visiem kino jomā strādājošajiem, t.i., caur atklātu konkursu, ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem un procedūru, ar profesionālu un neatkarīgu vērtēšanas komisiju, skaidriem izpildes termiņiem,” teikts petīcijā.

Tajā uzsvērts, ka kinonozares pārstāvji ir pret korupciju veicinošu valsts kino finansējuma piešķiršanu vienam konkrētam privātuzņēmumam, norādot, ka morāli paradoksāli ir tas, ka, slēpjoties aiz vārdiem “patriotisms” un “Latvijas valstiskuma vērtības”, tiek izvēlēta finansēšanas procedūra, kas šīs vērtības apdraud.

“Atgriešanās pie padomju “blata” metodēm diskreditē visus centienus izveidot Latvijā tiesisku un demokrātisku sabiedrību. Tas ir solis atpakaļ. Turklāt politiskie vēji ir mainīgi – tiklīdz mainīsies politiskās proporcijas parlamentā, gribētāji uzņemt citas filmas klauvēs pie partiju durvīm. Ideoloģiski citas. Minētais precedents to pieļaus,” teikts petīcijā.

Tās autori pauž, ka kino jomā ir vajadzīgi gan uzlabojumi, gan finansējuma palielinājums, taču pašreiz notiekošais nekādā gadījumā nav atbalsts pārmaiņām ar pilnvērtīgākiem un profesionālākiem spēles noteikumiem, tieši pretēji – tas ir degradējošs solis pretējā virzienā, kas ir pretrunā ar deklarēto līdzšinējās stratēģijās un nostādnēs.

Petīciju parakstījuši režisori Gatis Šmits, Jānis Nords, Viesturs Kairišs, Laila Pakalniņa, Dāvis Sīmanis, Pēteris Krilovs, Aiks Karapetjans, Jevgēņijs Paškēvičs, Ilona Brūvere, Juris Pakalniņš, Juris Kursietis, Vladimirs Ļeščovs, kā arī citi režisori, scenāristi, producenti, operatori, animatori un citu kinojomas profesiju pārstāvji, kopumā pašlaik 93 cilvēki.

Jau vēstīts, ka oktobra beigās Latvijas Filmu padome protestēja pret Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu iekļaut nākamā gada budžetā gandrīz miljonu latu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanai, lai gan šai filmai vēl pat nav scenārija. Uz to reaģējot, vairāki filmu nozares profesionāļi izplatīja paziņojumu, paužot neuzticību Ginta Grūbes vadītajai Filmu padomei, kā arī Nacionālā kino centra (NKC) direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai par apzinātu cenšanos maldināt sabiedrību un radīt nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē.

Saeimas komisija nolēma “Studijai F.O.R.M.A.” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanas un filmēšanas pirmajam posmam nākamgad prasīt 938 699 latus, bet 2015. gadam – 920 275 latus. Budžetu galīgajā lasījumā Saeima plāno pieņemt trešdien.

Pievienot komentāru

Bērnus mūsu vietā izklaidē amerikāņi. Saruna ar režisoru Ģirtu Šoli (1)Ģirts Šolis uzskata, ka laba literatūra nenoveco, un arī mūsdienu bērniem piedāvā laika pārbaudi izturējušu klasiku. Tāpat viņš balti apskauž Latvijas Nacionālo teātri par izrādi "Šausmu autobuss", kurā netiek ielaisti vecāki, jo Leļļu teātri nereti gadās – vecāki uz izrādi atnāk ar domu, ka tikmēr, kamēr bērns skatās izrādi, pasērfos internetā.
Draugiem Facebook Twitter Google+