Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūnijs, 2012
Drukāt

«Latvijas korus pazītu aizvērtām acīm»


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Vairāk nekā 15 000 koristu no 75 valstīm, viņu vidū arī Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” un vokālā grupa “Latvian Voices”, jūlija sākumā sadziedāsies ASV pilsētā Sinsinati notiekošajā pasaules koru olimpiādē. Latvijas pārstāvji uz pasaulē vērienīgāko mūzikas forumu šogad dodas ar īpašām izjūtām, jo, kā zināms, pēc diviem gadiem arī Rīga kļūs par tā galvaspilsētu. 


Par to, ka darbs, organizējot Pasaules koru olimpiādi Rīgā jau sācies, liecina arī tas, ka nesen Latvijā ieradās Pasaules koru olimpiādes galvenās organizētājas – Vācijas kompānijas “INTERKULTUR” – pārstāvji, lai kopā ar partneriem – nodibinājumu “Rīga 2014” – apskatītu un izvērtētu iespējamās norises vietas. Nelielā pauzē starp darbiem arī “Latvijas Avīzei” izdevās uzrunāt viesus – Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskos vadītājus – diriģentu, Budapeštas simfoniskā orķestra vadītāju Gaboru Hollerungu, diriģentu Ralfu Aizenbaisu un diriģentu Kristianu Ljunggrēnu.

 

– Kas pamudināja par Pasaules koru olimpiādes vietu izvēlēties tieši Rīgu?

G. Hollerungs: – Rīga mums likās visinteresantākais piedāvājums augsta līmeņa koru kultūras dēļ. Svarīgs kritērijs bija arī Rīgas un Latvijas iespēja garantēt pasākumam nepieciešamo budžetu un nodrošināt gan tā dalībniekiem, gan viesiem telpas, pasākumu norises vietas, naktsmītnes un transportu. Pasaules koru olimpiāde tomēr ir vērienīgs notikums, kura gaitā noris starptautisks konkurss vismaz 22 dažādās kategorijās.

R. Aizenbaiss: – Svarīgs aspekts ir arī gādāt par vērtīgu kultūras apmaiņu dalībnieku vidū. Esam pārliecināti, ka koriem no citām pasaules valstīm viesošanās Rīgā būs unikāla iespēja uzzināt par Latvijas koriem un iepazīties ar jūsu valsts bagātīgo nacionālo kultūru.

K. Ljunggrēns: – Ne mazāk nozīmīgi ir arī tas, ka ar tādu valsti kā Latvija, kurā ir spēcīga koru dziedāšanas tradīcija, ir daudz vienkāršāk sekmīgi radoši sastrādāties, jo atbildīgās personas uzreiz saprot un spēj reaģēt uz dažādiem organizatoriskiem jautājumiem.

– Vai arī Dziesmu svētku kustībai bija kāda nozīme, izvēloties spēles rīkot pie mums?

G. Hollerungs: – Pieņemu, ka Dziesmu svētkus nespēj iztēloties lielākā daļa pasaules iedzīvotāju. Pats fakts, ka vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku sanāk kopā ar mērķi dziedāt, rada ārkārtīgi spēcīgu iespaidu – sevišķi tāpēc, ka šī rīcība netiek uzspiesta no augšas, bet nāk no pašu cilvēku brīvas gribas un izvēles.

 

Viens no mūsu mērķiem, rīkojot Pasaules koru olimpiādi, ir savest kopā visdažādāko kultūru, nāciju cilvēkus un vienot viņus dziesmā. Taču Latvijā jūs jau to īstenojat ikdienā, uzskatāmi parādot, ka, lai arī kādreiz varbūt jūsu viedokļi krasi atšķiras, esat tomēr spējīgi sanākt kopā, dziedāt un izjust vienotību. Mēs to vēlamies parādīt visai pasaulei.

 

R. Aizenbaiss: – Jau tas vien, ka tik mazā valstī ir tik vērienīga koru dziedāšanas kustība, noteikti piešķirs Pasaules koru olimpiādei jaunas šķautnes.

K. Ljunggrēns: – Izvēloties Rīgu par 2014. gada Pasaules koru olimpiādes norises vietu, būtisks bija arī Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskais novietojums. Piemēram, Zviedrijas kori var atbraukt ar prāmi, bet Igaunijas un Lietuvas – ar autobusiem.

– Kas Latvijas koru dziedāšanu padara tik pievilcīgu?

G. Hollerungs: – Mani fascinē Latvijas un vispār Baltijas koru skanējums un muzikālās idejas. Visām trim valstīm kopīgs ir fantastiskais mūsdienu koru mūzikas repertuārs. Jūs nemaz nevarat iedomāties, cik tā ir liela vērtība – ja ir gan komponisti, kas mūziku rada, gan arī izpildītāji, kas to kvalitatīvi atskaņo. Tas Latviju un tās korus padara tik īpašus starptautiskā mērogā. Baltijas koru dziedāšanas tradīcijā izpildījums ir bagāts ar virstoņiem, turklāt tam piemīt īpaši brīvs skanējums – ievērojami brīvāks nekā citviet Eiropas valstīs.

K. Ljunggrēns: – Latviešu koriem ir raksturīga ļoti tīra skaņa, kas ļauj sajust to, ka dziedāšanas tradīcija ir ilga un arī ka tā cilvēkiem ir dārga un nozīmīga.

 

Pat ar aizvērtām acīm katrs no mums, žūrijas locekļiem, no citiem spētu atšķirt latviešu korus – tieši to personiskā, intīmā dziedājuma dēļ. Tāpat pievilcīga mums šķiet tradīcija dziedāt tautas tērpos un tas, ka jūs nereti kombinējat mūziku ar tautas dejām.

 

– Kādas ir jūsu domas pēc ieplānoto olimpiādes norises vietu apskatīšanas (Latvijas Universitātes Lielā aula, J. Vītola Mūzikas akadēmija, Sv. Jāņa baznīca, Rīgas Doms, Dziesmu svētku estrāde u. c.)?

H. Hollerungs: – Iespaidīgi, ka jums ir tik daudz koru mūzikas izpildīšanai piemērotu vietu – arī telpu ar labu akustiku. Lai arī pagaidām vēl nevaram prognozēt precīzu dalībnieku skaitu, tomēr tas varētu sniegties līdz 20 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka Pasaules koru olimpiādes laikā vienlaikus vajadzīgas vismaz piecas sešas koncertu un konkursu norises vietas. Dažas no telpām, kuras esam redzējuši, ir labākās, kādas jelkad mums bijušas. Tiesa, pagaidām to nav pietiekamā daudzumā un tāpēc ir svarīgi, lai turpinātos celtniecība un jaunu telpu radīšana.

R. Aizenbaiss: – No organizatoru viedokļa Rīgā labi tas, ka ir neliels attālums starp dažādām notikumu vietām. Taču jāturpina strādāt, atrodot labākās telpas tik dažādajiem koriem, kas te ieradīsies 2014. gadā – piemēram, Sinsinati, kur Pasaules koru olimpiāde notiek šogad, pavisam ieplānoti apmēram 600 koncertu.

– Kā raugāties uz Latvijas koru iespējām sevi parādīt Pasaules koru olimpiādē?

G. Hollerungs: – Koru olimpiāde Rīgā vispirms jau ir lieliska iespēja Latvijas koriem piedalīties tik vērienīgā notikumā. Arī gadījumā, ja dalībnieku skaits nebūs tik liels kā Dziesmu svētkos, ārzemju koru klātbūtnes dēļ tiks radīta iespēja iegūt jaunu informāciju par citām kultūrām, mūziku, sadraudzēties savā starpā. Nav noslēpums, ka Latvijas koriem dārgi izmaksā pašiem doties uz Pasaules koru olimpiādēm. Esmu pārliecināts, ka daudziem labiem Latvijas koriem šī būs iespēja nokļūt šīs olimpiādes konkursu virsotnēs.

 

Uzziņa

Pasaules koru olimpiāde ir lielākais starptautiskais koru konkurss, kas norisinās reizi divos gados. Iepriekš tās aizritējušas Austrijā, Ķīnā, Vācijā un Dienvidkorejā, bet šīgada septītās spēles tiks aizvadītas ASV pilsētā Sinsinati laikā no 4. līdz 14. jūlijam.

Pasaules koru olimpiādes ideja balstīta uz olimpiskajiem ideāliem – ar mērķi miermīlīgā ceļā apvienot dziedošus cilvēkus un nācijas godīgā sāncensībā. Piedalīties var jebkurš koris neatkarīgi no tā, vai tā dalībnieki dzied tikai prieka pēc vai lai gūtu mākslinieciskus panākumus.

Pasaules koru olimpiādēs piedalījušies arī vairāki Latvijas kori, piemēram, “Balsis”, “Gaudeamus”, “Absolventi” un citi. 2006. gadā Ķīnā jauniešu koris “Kamēr…” ieguva pirmo vietu ar punktu skaitu, kas joprojām šajā kategorijā nav pārspēts.

Pirms 10 gadiem darboties Pasaules koru olimpiādes padomē tika uzaicināts maestro Imants Kokars, kurš veltījis daudz pūļu, lai panāktu pasākuma norisi Rīgā. Bet 2008. gadā šajā pašā padomē strādāt tika aicināts diriģents Romāns Vanags.

 

Viedokļi

Romāns Vanags, Pasaules koru olimpiādes Rīgā mākslinieciskais vadītājs: “Plānotā Pasaules koru olimpiādes norise Rīgā 2014. gadā kārtējo reizi liek pārdomāt akustiskās koncertzāles nepieciešamību galvaspilsētā. Koncertzāles trūkums var kļūt par iemeslu, kāpēc Rīga mūzikas dzīves jomā drīz vien pārvērtīsies par provinci, kurai līkumu met pasaules izcilākie orķestri. Pilnvērtīgam sniegumam orķestrim ir vajadzīga akustiskā koncertzāle ar vismaz 1500 vietām, kādas mums šobrīd nav. Pašvaldībai un Latvijas pārvaldībai steidzami ir jādomā, kā šo jautājumu risināt, pretējā gadījumā mēs vairs nevarēsim sevi dēvēt par vienu no pasaules kultūras centriem, par kādu mūs pašlaik patiešām arī uzskata.”

 

Zane Zilberte, Rīgas Stradiņa universitātes jauktā kora “Rīga” diriģente: “Visticamāk, mūsu koris piedalīsies Rīgas Pasaules koru olimpiādē. Uzskatu, ka latviešiem šī ir unikāla iespēja piedzīvot pasaules klases visdažādāko valstu koru konkursu tepat mājās. Raugoties no kora perspektīvas, šī ir iespēja iegūt jaunu pieredzi, iepazīties ar jaunu mūziku, atšķirīgiem izpildījuma un diriģēšanas veidiem, attīstīt kontakttīklu ar ārzemju kolēģiem, kas latviešiem un mūsu kultūrai kopumā būs liels ieguvums.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+