Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas nākotni lems septembrī (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda

Latvijas – Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas darba turpināšana tiks apspriesta komisijas Latvijas dalībnieku sēdē septembra beigās, norādīja komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda.

Profesors atzina, ka tas, vai komisija turpinās darbu un vai decembrī Rīgā paredzētā Latvijas un Krievijas locekļu kopsēde notiks, būs atkarīgs no starptautiskās situācijas attīstības.

”Pašlaik esam tajā pašā statusā kā agrāk,” uzsvēra Zunda. Atbilstoši agrākajām iecerēm komisijas darba vienam no rezultātiem jābūt kopīgam Latvijas un Krievijas arhīvu dokumentu krājumam “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918 – 1939″. Tam jāiznāk 2015. gadā. Materiālu atlase kopējam dokumentu krājumam ir gandrīz pabeigta, un daļa Maskavas arhīvos pasūtīto dokumentu kopiju jau nonākušas Latvijā. Par Ukrainas situācijas ietekmi uz komisijas darbu Latvijas puses vēsturnieki diskutējuši sēdē jūnijā. Slēdziens bijis, ka turpināt sadarbību ar Krievijas kolēģiem ir lietderīgi, jo dokumentu krājuma sagatavošanā ieguldīts ļoti liels darbs un komisijas darba nobremzēšana nozīmētu, ka tāds dokumentu krājums nemaz neiznāktu. Turklāt PSRS un Latvijas pirmskara attiecībām veltītais vēstures avotu apkopojums, kam vienlaikus jāiznāk abās valstīs, padarītu Krievijas arhīvu un Latvijas arhīvu dokumentus pieejamus plašākai sabiedrībai. Krājumā atsevišķas daļas būs veltītas Latvijas un PSRS ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras sakariem, kā arī tajā būs rodami dokumenti, kas attiecas uz bēgļu, reevakuācijas, miera līguma un ideoloģijas jautājumiem.

”Triju gadu laikā ir notikušas trīs Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisiju sēdes. Ja prasāt, ko komisija šajā laikā paveikusi, tad svarīgākais ir, ka mūsu pētnieki trīs reizes bijuši komandējumos Maskavas arhīvos. Viņi ir apzinājuši šos arhīvus, izveidojuši kontaktus un veikuši konkrētu darbu, lai īstenotu dokumentu krājuma projektu. Otrkārt, katrā komisijas sēdē tiek organizēts zinātnisks kolokvijs, kurā diskutējam par to vai citu tematu. Man šķiet, šīs diskusijas ir forma, kā abu valstu akadēmiskie vēsturnieki parāda, kāds ir katras puses vērtējums un pieeja attiecīgajam notikumam,” komisijas līdzšinējo veikumu komentēja profesors Zunda.

Latvijas un Krievijas kopējo vēsturnieku komisiju izveidoja saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vienošanos 2010. gada 20. decembrī Maskavā. Tomēr reāli komisija sāka darbu 2011. gada beigās, kad pēc ilgas sarakstes un saskaņošanas apstiprināja komisijas nolikumu. Kā mērķis tika minēta Latvijas un Krievijas 20. gadsimta vēstures padziļinātā pētīšana, lai nodrošinātu mazāk izpētīto un diskutablo abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisko atspoguļošanu plašā starptautiskā kontekstā.

Zunda atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, proti, Krievijas – Ukrainas konflikts un NATO un ES valstu reakcijas uz to, rada negatīvu fonu komisijas darbam. Vēsturnieki nevar no tā izolēties. Tomēr darbs pie šā gada decembrī Rīgā paredzētās Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas sēdes sagatavošanas notiek kā parasti. Jūnijā notikusi viedokļu apmaiņa par darba kārtību. Latvijas puse vēlas koncentrēties uz Latvijas – PSRS attiecībām 1940./41. gadā, kamēr Krievijas līdzpriekšsēdētājs akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans vēlas diskutēt par visu Otrā pasaules kara periodu. Par galējo darba kārtību un tālākajām komisijas gaitām Latvijas puses komisijas locekļi lems septembra otrajā pusē gaidāmajā sēdē. ”Bez šaubām, tas būs atkarīgs no tā, kas notiks Krievijas – Ukrainas attiecībās. Ja attiecības pasliktināsies, arī komisijai būs jānāk ar kādiem priekšlikumiem par turpmāko darbību,” sacīja komisijas līdzpriekšsēdētājs. Zunda uzsvēra, ka to, vai turpināt sadarboties ar Krievijas kolēģiem komisijas ietvaros vai šo sadarbību apturēt, var lemt tikai komisijas locekļi tās sēdē. Turklāt jāatceras, ka komisija atrodas Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē un komisijas pastāvēšanas pamatā ir starpvalstu vienošanās. ”Mēs prasīsim arī Valsts prezidenta viedokli, kā viņš uz to skatās,” tā A. Zunda.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai tad sadarb’ibu ar VDK neatrada,ka var turpin’at darboties””komisij’as””?

  2. Sez ka mulkitis un sanem algu , ko no tada var gribet .

  3. Kaads gan var buut nopietns un sakariigs vinu darba rezultaats, ja to pildiis kremla atlasiitie kolaboranti un dazadas pakapes liideeji, kurus pie tam ciitiigi uzmaniis un rakstiito un atrasto arhiivos filtres kremla fdd-kgb nacisti

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+