Kultūra
Teātris un kino

Latvijas Leļļu teātrī top jauna Edgara Kaufelda izrāde “Vecmāmiņas pasakas”0

Publicitātes foto

2019. gadā diviem izcilākajiem latviešu pasaku vācējiem Ansim Lerhim-Puškaitim un Pēterim Šmitam aprit apaļas jubilejas, par godu tam šis gads izsludināts par pasaku gadu. Arī Latvijas Leļļu teātrī jau pavisam drīz skatītājus priecēs jauns iestudējums, kam pamatā latviešu tautas pasakas. Režisora Edgara Kaufelda “Vecmāmiņas pasakas” pirmizrādi piedzīvos 5. maijā.

“Latviešu tautas pasaku izcelsme ir ļoti sena, tām sākotnēji izplatoties mutvārdu daiļrades formā un ar laiku – tiekot pierakstītām. To nozīme literatūrā ir ļoti liela, no pasakām ir iedvesmojušies daudzi literāti, mākslinieki, dzejnieki. Pasaku stāstnieki Latvijā mīt vēl šodien, un no viņu tālāk nodotā pasaku mantojuma iedvesmojoties, ir radies izrādes tēls – pasaku stāstniece Vecmāmiņa, kuras pūrā ir neskaitāmas pasakas. Šoreiz tās būs pasakas par dzīvniekiem,” stāsta režisors.

Izrādē uzburtā vide būs sava veida “pasaka pasakā” – vecmāmiņas istaba, kurā dzīvo dažādi astaini, ķepaiņi un citi brīnumi. To tēlus veidojusi māksliniece Rūta Briede, kura izrādes vizuālā noformējuma idejas šoreiz smēlusies 20.-30. gadu Latvijas grafiķu mākslas stilistikā. Iestudējuma mūzikas autors ir komponists Jēkabs Nīmanis, savukārt izrādes tēlus iedzīvinās aktieri – Baiba Vanaga, Dana Avotiņa-Lāce, Lienīte Osipova, Miķelis Žideļūns, Anrijs Sirmais un LKA aktiermākslas specialitātes 4. kursa students Rūdolfs Apse, kuram šī būs debija kā leļļu teātra aktierim.

Leļļu teātra aktierim un režisoram Edgaram Kaufeldam šis būs jau desmitais iestudējums Latvijas Leļļu teātrī. Iepriekš veidotas izrādes – “Kas dzīvo rotaļkastē”, “Meitene ar sērkociņiem”, “Jampadracis ziemassvētkos”, “Makss un Morics”, radošajā tandēmā ar Rūtu Briedi – “Alise Brīnumzemē”, “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki”, “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki 2”, “Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi” (nominācija “Spēlmaņu nakts” balvai) un “Kaiju karalienes noslēpums” (nominācija “Spēlmaņu nakts” balvai un balva Jēkabam Nīmanim par muzikālo partitūru).

Atzīmējot abu “pasaku tēvu” devumu latviešu kultūrai, 2019. gadā tiek svinēta rakstnieka, pētnieka, pasaku un teiku krājēja Anša Lerha-Puškaiša 160. dzimšanas diena un viņa darba turpinātāja, valodnieka, etnogrāfa un folklorista Pētera Šmita 150. gadadiena. Savas dzīves laikā Ansis Lerhis-Puškaitis (īstajā vārdā Anss Lerhis) vācis tautas pasakas, kā arī organizējis to vākšanu Talsu un Džūkstes apkaimē. Savāktās vairāk nekā 1900 pasakas, 2000 ticējumi, 3300 teikas un citi teksti publicēti krājuma “Latviešu tautas teikas un pasakas” 7 sējumos. Šie krājumi kopā ar Krišjāņa Barona “Latvju dainām” veido latviešu folkloristikas pamatu. Savukārt Pēteris Šmits bijis pionieris tieši latviešu stāstu folklorā un popularizējis to ne tikai vietējā, bet arī Eiropas līmenī. Viņš vācis un klasificējis latviešu tautas leģendas, teikas un pasakas, un viņa savākto materiālu apjomi tiek uzskatīti par nozīmīgāko šāda veida zinātnisko publikāciju līdz pat mūsdienām.

LA.lv