Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. februāris, 2013
Drukāt

Latvijas Leļļu teātrī top “Ronja – laupītāja meita”

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Leļļu teātra lielajā zālē valda īpaša, saspringta darba atmosfēra, jo norit mēģinājumi Astrīdas Lindgrēnes populārā stāsta „Ronja -laupītāja meita” skatuves versijai. Iestudējuma procesa pārņemti ir gan aktieri, gan režisors Valdis Pavlovskis. Un tas ir saprotams, jo pirmizrāde gaidāma jau pēc nepilna mēneša – 8. martā.

„Tas nebūs nekāds laupītāju gabals,” uzsver izrādes režisors Valdis Pavlovskis. „Jā tur ir piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kuras uzglūn no katra stūra, bet tas ko gribu parādīt es, ir mīlestības varenais spēks. Tas būs stāsts par attiecībām,” viņš skaidro.

Dižās Astrīdas Lindgrēnes brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā „Ronja – laupītāja meita” diviem vadoņu bērniem, Ronjai un Birkam, izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kura pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.

“To izlasot, pirms trīsdesmit pieciem gadiem, es priecājos par fantastisko mežu klintīm, aizu, upi, laupītāju cietoksni un  dēkām, noslēpumainajiem radījumiem un mazāk pievērsu uzmanību pašas Ronjas un Birka attiecībām. Viņu draudzībai, kas īstenībā pārauga par mīlestību. Bet lasot šo darbu jau „šodien”, kā režisors – ieraudzīju, ka arī divdesmit pirmā gadsimta  mazo skatītāju varētu savaldzināt ar pavisam vienkāršām attiecībām, ko viņu vecumā paši bērni baidās nosaukt īstajā vārdā, – par pirmo mīlestību,” atzīst režisors Valdis Pavlovskis.

Režisora un aktieru darbs veidojot šo izrādi paplašinās ārpus pazīstamajiem paņēmieniem, jo pirmo reizi izrādes lelles veidotas nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka, arī to vadīšanas principi ir atšķirīgi. „Aktieriem šīs lelles ir jāiepazīst, jāizjūt… mums visiem šis ir tāds spēlēšanās process, lai katru no tēliem iedzīvinātu, piešķirtu tam raksturu,” stāsta režisors.

Ilzes Vītoliņas radītie leļļu tēli ļauj nesamierināmi cīnīties kokā veidotajiem Matisa bandas laupītājiem ar dzelzī un varā veidotajiem Borkas vīriem. Maskas, kostīmi un dažādu tipu lelles palīdz noticēt īstiem brīnumiem un briesmām. Savukārt Kristapa Skultes scenogrāfija aicinās fantazēt un noticēt šai „mežonīgajai dabiskajai pasaulei”, kurā notiek šis stāsts un kuru nedrīkst mainīt vai pat iznīcināt nekādu cēlu mērķu, tehnoloģiju vai attīstības vārdā.

„Dabiskais un dabīgais, pirmatnējais un patiesais, scenogrāfijā, lellēs un tēlu (aktieru) attiecībās, tie ir mērķi, kuri jāsasniedz šajā izrādē. To palīdzēs izdarīt arī Kristapa Krievkalna radītās dziesmas un oriģinālā mūzika, kura tiks atskaņota uz skatuves un papildināta ar dzīvo instrumentu skanējumu,” stāsta režisors.

————————————————————————-
Izrāde iecerēta skatītājiem no 6 gadu vecuma.

Režisors – Valdis Pavlovskis, māksliniece – Ilze Vītoliņa, scenogrāfs – Kristaps Skulte, komponists Kristaps Krievkalns, dziesmu tekstu autors – Valdis Pavlovskis.

Lomās: Ronja – Dana Lāce, Lūvise – Santa Didžus, Undise – Lienīte Osipova, Birks – Anrijs Sirmais, Matiss – Miķelis Žideļūns, Plikpauris Pērs – Artūrs Putniņš, Borka – Daumants Švampe.

Fjūsoks, Juto, Jeps, Knuts, Mazais Snips, Rumpainīšu māte, Rumpainīši, harpijas, pelēkie mošķuļi, Borkas laupītāji, zaldāti, pazemes gari – teātra aktieri: Dana Lāce, Lienīte Osipova, Santa Didžus, Miķelis Žideļūns, Valdis Vanags, Artūrs Putniņš, Daumants Švampe, Anrijs Sirmais.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+