Latvijas lielo uzņēmumu valdēs ir 80% vīriešu, sievietes – 20%, liecina pētījums 1
Latvijas lielajos uzņēmumos pēdējos sešus gadus valdēs vidēji bijušas 20% sieviešu un 80% vīriešu, atklāj šogad veikts pētījums “Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos”.
Tipiskākais lielo uzņēmumu valdes profils ir viena sieviete un četri vīrieši, un valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Savukārt Latvijas lielo uzņēmumu padomēs minētajā laikā periodā bijušas 15% sieviešu un 85% vīriešu.
Pētījums tika prezentēts šodien, 25.novembrī, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē “Ieguvums biznesam – līdzvērtība”.
“Viens no instrumentiem, kā vairot Latvijas ekonomisko konkurētspēju, ir tieši abu dzimumu aktīva līdzdalība ekonomiskajos procesos. Pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuros ir samērīgas proporcijas, proti, sieviešu un vīriešu skaits dažādos amatos ir vienlīdzīgs, darbojas daudz veiksmīgāk. Šādi uzņēmumi ir daudz elastīgāki un labāk spēj pielāgoties ekonomiskajām svārstībām, kā arī labāk izturēt krīzi. Tā ir sava veida dažādības vadība, kas veicina arī katra darbinieka individuālo iemaņu attīstību un sadarbības spējas, kas ir labs pamats sekmīgākai uzņēmuma konkurētspējai un līdz ar to arī ekonomiskajai konkurētspējai kopumā,” konferencē uzsvēra Labklājības ministrs Uldis Augulis.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos uzņēmēju lēmējinstitūcijās. Salīdzinot iegūtos pētījuma rezultātus ar Eiropas Komisijas (EK Ziņojums, 2014) statistiku, var secināt, ka sieviešu īpatsvars Latvijas lielo uzņēmumu valdēs ir mazāks nekā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā. Interesanti, ka priekšsēdētāju sieviešu īpatsvars ir pieaudzis pēckrīzes periodā no 8% 2010. gadā līdz 16% 2013. gadā, tomēr tas joprojām vērtējams kā zems.
Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere norāda: “Pētījuma rezultāti ilustrē, ka Latvijā ir aktuāli tā saucamie “stikla griesti” jeb ierobežojumi sievietes karjeras izaugsmei, kurus veido tādi faktori kā uzņēmuma struktūra, kultūras un sociālie aspekti. Latvijas uzdevums ir turpināt diskusiju un aktīvāk pārņemt labās prakses piemērus no citām valstīm, apzinoties, ka dzimumu līdzsvars augstākajā vadībā ir ieguvums jebkuram biznesam, jo tā tiek izmantots viss cilvēkresursu un intelektuālais potenciāls. Protams, arī Latvijā ir pozitīvi piemēri, kur uzņēmumos tiek domāts par šiem jautājumiem, tomēr šādi uzņēmumi ir mazākumā.”
Pētījuma dati uzrāda atšķirības vīriešu un sieviešu uzņēmumu vadības stilā, uzņēmējdarbības prioritātēs. Tiek novērota tendence, ka vīriešu vadītos uzņēmumus vairāk raksturo orientācija uz peļņas sasniegšanu, savukārt sieviešu vadītos – stabilitāte un nodrošinājums.
Pētījumā arī secināts, ka sieviešu vadītie uzņēmumi krīzes laikā strādāja bez zaudējumiem, vidēji rēķinot par visiem uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka sievietes vairāk izvēlas īstenot piesardzīgāku darbības stratēģiju, rūpīgāk izvērtējot riskus, uz ko norāda augstāks absolūtās likviditātes rādītājs sieviešu vadītiem uzņēmumiem.
“Jāatzīst, ka arī citu valstu analīze pierāda, ka uzņēmumi ar augstāku sieviešu īpatsvaru vadībā sasniedz augstākus rentabilitātes rādītājus. Tomēr nedrīkst izdarīt secinājumu, ka uzņēmumu vadībā jāvirza tikai sievietes. Mērķis ir panākt līdzsvaru starp abiem dzimumiem un tieši tur slēpjas ieguvums biznesam un valsts ekonomikai kopumā,” uzsver pētījuma vadītāja Iveta Baltiņa.
Vērtējot citus ieguvumus, uzņēmumos ieviešot dzimumu daudzveidības praksi, tas galvenokārt paver plašākas iespējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku, attīsta uzņēmuma korporatīvās atbildības kultūru, sekmē lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un dod iespēju uzņēmumiem veidot veiksmīgāku tēlu un attiecības ar klientiem, kā arī uzlabo uzņēmumu mikroklimatu.
Gan uzņēmumu vadības pārstāvji, gan darbinieki ir atzinuši, ka divi visbūtiskākie iemesli pēc darba un ģimenes dzīves savienošanas ir sabiedrībā pastāvošie steriotipi vai aizspriedumi un vīriešu apzināta rīcība, neizvēloties sievietes uzņēmuma augstākajā vadībā. Tas atkārtoti apliecina, ka abu dzimumu pārstāvjiem karjeras iespējas nav līdzvērtīgas, jo vīriešu gadījumā iepriekš minētie šķēršļi nepastāv.
Ar pilnu pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit: http://goo.gl/p1oj34
Pētījums tika sagatavots Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta “Dzimumu līdztiesība ekonomisko lēmumu pieņemšanā – instruments ekonomiskās konkurētspējas un vienlīdzības veicināšanai” ietvaros.
Projekta finansētājs ir Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma “PROGRESS 2007–2013”.
