Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Latvijas lins dodas pasaulē

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Iepazinuši lina dvēseli un kādu senu auduma apdrukas metodi, dzīvesbiedri ANDA KANDEVICA-PALEJA un GUNTARS PALEJS pievērsās oriģinālu tekstilpreču ražošanai. Pirms pāris gadiem jaunā latviešu ģimene atvēra veikalu darbnīcu “Mājas Deko”, kur top izstrādājumi no dabiskiem materiāliem – lina, vilnas, kokvilnas. Tie priecē ne vien Latvijas iedzīvotājus, bet spējuši iekarot arī japāņu, skandināvu, vāciešu un nīderlandiešu sirdis.

 

Meklējumi

Tieksme pēc radošuma un patstāvīgas saimniekošanas abus pamudinājusi atteikties no stabila, labi apmaksāta darba ar karjeras iespējām. Anda strādāja par personāla daļas vadītāju lielā uzņēmumā, Guntars – starptautiskajā tirdzniecībā, un par darbu ne viens, ne otrs nevarēja sūdzēties… Tomēr uzticēto pienākumu rāmji šķituši pārāk ierobežojuši, bet darāmais – paredzams, tāpēc ar rutīnas piegaršu. Uz āru lauzās arī Andas radošais gars, kas tiešajā darbā nevarēja izpausties. Tāpēc 2005. gadā nodibinājusi uzņēmumu SIA “Kanvas”, lai nodarbotos ar gleznu, fotogrāfiju, spoguļu ierāmēšanu un privātā un sabiedriskā interjera iekārtošanu. Taču daudz lielāka interese bijusi par tekstilizstrādājumiem un to vietu mūsdienīgā interjerā. Lai atrastu savu nišu šajā segmentā, vajadzēja izdomāt ko oriģinālu. – Sākām pētīt, kā varētu apstrādāt linu, lai tas izceltos uz rūpnieciski ražoto tekstiliju fona. Uzzinājām, ka ir sena apdrukas tehnika – rokspiede, kad katrs raksta fragments uz auduma vai papīra tiek uznests ar koka spiedogu. Eiropā tā pazīstama kopš XIV gadsimta, rokspiedi izmantoja arī Latvijā (visilgāk – Latgalē), taču XIX gadsimta beigās spiedogus aizstāja ar tekstiliekārtām. Tās garantēja raksta precīzu nodrukāšanu uz auduma milzīgos apjomos, taču tika zaudēta unikalitāte, ko izstrādājumam piešķir roku darbs, – stāsta Guntars Palejs.

Lai apgūtu seno rokspiedes tehniku, devušies uz Indiju. Meistaru, kas būtu gatavs dalīties pieredzē, atraduši Džaipūrā. No viņa aizguvuši tikai pāris pamatprincipu un pamattehniku, bet līdz savai metodei Anda nonākusi empīriski. – Indijā apdrukā plānu kokvilnu, nevis linu, turklāt rakstu uzklāj tik blīvi, ka nevar saprast, vai tas ir roku darbs vai rūpniecisks ražojums. Metode man patika, taču neapmierināja gala rezultāts, tāpēc nevēlējos viens pret vienu kopēt Džaipūras meistara darbu. Iztērēju vairākus metrus lina un krietnu daudzumu krāsas, līdz sapratu, kas man īsti der, – atklāj Anda, piemetinot, ka rokspiede prasa rūpīgu darbu un pacietību.

Viņa skolojusies arī pie šīs auduma apdrukas senās tehnikas pārzinātājiem Ķīnā un Japānā, kā arī apguvusi aizkaru dizainu Īrijā – Limperta dizaina akadēmijā Dublinā.

Izaugsme

Anda ir ideju ģeneratore un tekstiliju dizaina autore. Viņa rada arvien jaunus rakstus, ko iestrādāt lielāka un mazāka izmēra koka spiedogos (pirmos, ar senatnīgiem motīviem, atveduši no Džaipūras), domā, kā šos rakstus virknēt uz auduma, veido neparastas kombinācijas, eksperimentē ar krāsu toņiem. Patlaban kolekcijā ir vairāk par 350 dažādu rakstu spiedogu lina apdrukāšanai. Audumu iegādājas Baltkrievijā un no vietējiem ražotājiem “LareLini”.

 

– Izmēģinājām arī citus audumus, bet palikām pie lina. Tas ir mūsu reģionam raksturīgs materiāls – dabisks, izturīgs, ar skaistu faktūru, sader ar citiem dabiskajiem materiāliem, turklāt neizraisa alerģiju, – linu uzteic Guntars.

 

Sākumā izstrādājumus no apdrukāta auduma tirgojuši internetveikalā, cilvēku interese par tiem bijusi pietiekami liela, tāpēc Vecrīgā atvēruši veikalu – darbnīcu “Mājas Deko”. Aiz letes, veikaliņa dziļumā atrodas vēl pāris telpu: vienā uz gara galda Anda apdrukā audumu, pacietīgi ar koka klucīti spiežot musturu, bet otrā no šā auduma top dažādi priekšmeti: aizkari un žalūzijas, dekoratīvie spilveni, virtuves dvieļi un priekšauti, galdauti, šķīvju un krūžu paliktņi, lampu abažūri. Esot gan vēl arī maza ražotnīte citviet.

– Mūsdienu precīzajā un standartizētajā pasaulē biroju un mājokļu interjeros dominē taisnas līnijas. Interjera priekšmeti ar neregulāriem rakstiem nojauc šo līniju dominanci. Un telpai tiek iedvesta dzīvība, – Guntars akcentē vienu no “Mājas Deko” darinājumu priekšrocībām. – Izmantojot amatniecības metodi, mēs nelielā daudzumā izgatavojam to, kas cilvēkiem nepieciešams un patīk. Var jau attīstīt uzņēmuma koncepciju un saražot daudzas lietas, bet, ja tās slavē tikai radinieki un tuvākie draugi, tad desmitniekā diezin vai ir trāpīts. Tirgus nepārtraukti jātestē, jo komercdarbībā ir svarīgi saražoto pārdot. To mēs ievērojam, tāpēc dažus izstrādājumus, pēc kuriem nav pieprasījuma vai kuriem ir pārāk liela pašizmaksa (piemēram, lina auduma čības), vairs nešujam.

lini_006_VSEksports

Ģimene nevarēja ieguldīt dižas investīcijas uzņēmuma izveidē, tāpēc sākums bija grūts. – Ir jābūt lielām darbaspējām, gribasspēkam un talantam. Arī izpratnei, kā uzņēmumu noturēt virs ūdens, jo tas ir mūsu iztikas avots. Nav jābaidās eksperimentēt un ir jāmīl joma, kurā darbojies, – uzsver Guntars un uzteic savu talantīgo dzīvesbiedri: – Uzņēmums ir attīstījies arī tāpēc, ka Anda seko līdzi novitātēm tekstila apstrādē un interjera dizainā. Viņai piemīt talants radīt lietas, kas cilvēkiem patīk.

Pērn “Mājas Deko” ar lina auduma izstrādājumiem piedalījās izstādē “Interior Lifestile”, kas notika Japānas galvaspilsētā Tokijā. Tas bija iespējams, pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam. Izstādes laikā pārdota lielākā daļa līdzi paņemtās produkcijas un saņemti pirmie pasūtījumi. Nu mazajam ģimenes uzņēmumam ir klienti Japānā un Zviedrijā, izveidojusies sadarbība ar vairākiem šādu ražojumu izplatītājiem.

– Nozares speciālisti no daudzām valstīm mūsu izstrādājumiem veltīja atzinīgus vārdus, uzsverot, ka tie ir “forši” un mums noteikti veiksies. Tas bija ļoti stimulējoši – šī izstāde kļuva par pavērsiena punktu mūsu darbībā, mēs pilnībā noticējām sava uzņēmuma koncepcijas dzīvotspējai. Pirms pusotra gada saņēmām pirmos lielos pasūtījumus no Japānas. Pavisam drīz, augusta beigās, turp sūtīsim lampu abažūrus, cimdus un dažāda izmēra kārbiņas no stīvināta lina.

Pašiem darot daudzas lietas, nevis deleģējot pienākumus citiem, var iedziļināties procesos, redzēt, kas atmetams, kas pilnveidojams, kāds ir darba ražīgums. Patlaban dzīvesbiedriem ir ļoti daudz darāmā, taču viņi cer, ka nākotnē būs vairāk laika pievērsties uzņēmuma attīstības stratēģijai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+