Foto – Māris Lielkalns

Latvijas meži – bez lidvāveres 0

Ziņojumā par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli pirmo reizi oficiāli tika atzīts, ka Latvijā pilnībā izmirusi lidvāveres populācija.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Lidvāveres sastopamas Eirāzijas ziemeļdaļā, dzīvo egļu un apšu audzēs. Apsēs tā atrod piemērotu dobumu dzīvošanai, egles dzīvniekam nepieciešamas kā aizsegs, slēpjoties no plēsējiem – pūcēm un meža caunas. Pieaugušas lidvāveres ir konservatīvi dzīvnieki – no sava 10 līdz 13 gadus ilgā mūža lielāko daļu pavada vienā vietā, dzīves iecirknis parasti aptver mežu apmēram 50 līdz 60 m rādiusā ap midzeni. Reti kad lidvāveres dodas baroties pārsimts metru tālu no midzeņa.

18. gs. beigās, 19. gs. sākumā lidvāvere bija sastopama visā Latvijā, vietām arī Kurzemē, pirms 100 gadiem tās manītas tikai Vidzemē, kur bija saglabājušies piemēroti dzīves apstākļi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējā zināmā lidvāveres atradne konstatēta 2001. gadā Balvu pusē dabas liegumā “Gruzdovas meži”. 2013. gada pavasarī saņemtas ziņas par lidvāveres novērošanu, cērtot mežu Liepnas tuvumā. Igaunijā neliela lidvāveru populācija joprojām pastāv valsts ziemeļaustrumu daļā.

Galvenais iemesls lidvāveru izmiršanai ir mežsaimnieciskās darbības intensifikācija, kuras dēļ mežos notiek koku sugu sastāva, kā arī vecuma struktūras izmaiņas, sarūk un sadrumstalojas dzīvniekiem piemērotu biotopu platības. Latvijā kā papildu nelabvēlīgais faktors minams meža caunu skaita pieaugums 20. gadsimta otrajā pusē.

Izmantota Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģiona projekta “Zaļais koridors” informācija