Mobilā versija
Brīdinājums +15.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
7. decembris, 2016
Drukāt

Latvijas muzeju kopizstāde stāstīs par nācijas tapšanu un valsts pasludināšanu

Foto-LETAFoto-LETA

Brīvības piemineklis.

Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijai – 100. Zeme. Tauta. Valsts.” saturiskā pamatdaļa ir stāsts par nācijas tapšanu un valsts pasludināšanu, liecina muzeju kopizstādes pamatnostādnes.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare, sākotnēji izstāde bija iecerēta Rīgas pilī, taču būvdarbu grafika aizkavēšanās dēļ patlaban tiek apsvērts izstādi rīkot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas un izstāžu zālē, Brīvības bulvārī 32.

Tāpat Pastare norādīja, ka izstādes atklāšana varētu notikt 2018. gada maijā, tomēr izstādes atklāšanas datums vēl nav nolemts, izstādi varētu atklāt arī 2018. gada novembrī.

Ar izstādi, iekļaujoties valsts simtgades sagatavošanas programmā, Latvijas muzeji izvirza uzdevumus, kas sasaucas ar svinību mērķa sasniegšanas uzdevumiem, tostarp aktualizēt Latvijas vēsturi, godinot valsts dibinātājus un pieminot notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, tādējādi nostiprinot izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu, kā arī aktivizēt un saliedēt sabiedrību.

Izstādes vadmotīvs ir Latvijas valsts stūrakmeņi – zeme, tauta, valsts. Vēstījuma atklāšanai tiks izmantota hronoloģiska pieeja, taču katra laika posma tematisko izvērsumu veidos dažādas pagātnes dzīves sfēras, piemēram politika, kultūra, izglītība, sadzīve, sabiedriskā dzīve un citas.

Izstādes ievadā atainos trīs vēsturiskus aspektus, kas noteikuši Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iespējamību, valstiskuma hronoloģiju, valsts formu un ideoloģiju – zemes vēsture, tautas vēsture un latviešu nācijas rašanās. Šos aspektus iecerēts atspoguļot ar mākslinieciskiem, scenogrāfiskiem vai digitāliem paņēmieniem.

Izstādes pamata sadaļas ir hronoloģiski sadalīti secīgi posmi, kuros katru laika posmu raksturojošās iezīmes parādītas pēc shēmas – politiskie nosacījumi, kolektīvā pieredze un individuālās pieredzes. Posmus dalīs pēc politiskās vēstures periodiem.

Izstādes noslēgumā pēc sabiedrības balsojuma tiks izvēlētas mūsdienu Latvijas izcilākās vērtības, kuras plānots parādīt priekšmetiskā vai virtuālā formātā, izstādei būs veltīta atsevišķa izstādes zāle.

Muzeju kopizstādes izveidē aicinās piedalīties visus Latvijas muzejus, kas varēs palīdzēt ar krājuma priekšmetiem, pēc kuriem būs vajadzība, kad tiks izstrādāts tematiskās struktūras plāns. Tāpat izstādes veidotājiem ir iecere, ka starp izstādi un Latvijas muzejiem tiks veidota virtuālā atgriezeniskā saite, proti, izstāde visa vai daļēji būs skatāma arī muzejos, kuri izteiks vēlēšanos, savukārt lielajā izstādē būs virtuāli apskatāmi Latvijas muzeju izstādēs redzamie izcilākie priekšmeti, kuru oriģinālus muzeji eksponēs savās izstādēs.

Tāpat Latvijas muzeji varēs piedalīties izstādes izveidē, iesūtot reālu cilvēku dzīves stāstus no visiem Latvijas novadiem.

Latvijas muzeju kopizstādes darba grupa sastāv no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītājas Astrīdas Burbickas, Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāja Toma Ķikuta un muzeja direktora vietnieces zinātniskajā darbā Irinas Zeibārtes, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietnieces zinātniskajā darbā Ilonas Celmiņas, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieka pētniecības darbā Jura Ciganova, Okupācijas muzeja ekspozīcijas kuratora Kārļa Dambīša, Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāves Māras Eņģeles, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Vizuālās mākslas departamenta vadītājas Gintas Gerhardes-Upenieces, Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa.

Pie muzeju kopizstādes koncepcijas un tematiskās struktūras plāna izstrādes strādā visa darba grupa, nepieciešamības gadījumā pieaicinot kolēģus un ekspertus.

Jau ziņots, ka Latvijas muzeju kopizstāde ir paredzēta kā viens no lielākajiem Latvijas simtgades svētku notikumiem 2018.gadā.

Latvijas valsts simtgades svinības notiks no 2017. līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir “Es esmu Latvija”, uzsverot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Pievienot komentāru

“Lidoja” pa Ventspili: “BMW” vadītājs traucas ar ātrumu 226 km/h (4)Valsts policija (VP) 22.augustā ap plkst. 23:50 Ventspilī, Talsu ielā, apturējusi “BMW 535” transportlīdzekļa vadītāju, kurš atļauto 50 km/h vietā pa pilsētu traucies ar ātrumu 226 km/h, portālu LA.lv informēja VP pārstāve Madara Šeršņova.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+