Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. decembris, 2013
Drukāt

Latvijas Nacionālā bibliotēka: uz lielās pārcelšanās sliekšņa


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Braucot garām jaunajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai, vairs nav šaubu: celtniecība lielos vilcienos tiešām beigusies.

Uz raksta nodošanas laiku gan vēl nebija skaidrs, vai gadsimta kultūras celtni nodos ekspluatācijā piektdien, 20. decembrī, kā tas bija paredzēts. Kavējošo iemeslu vidū min gan to, ka Rīgas būvvalde šobrīd netiek galā ar lielo darbu apjomu, gan arī to, ka vēl nav pabeigts darbs pie bibliotēkas iekštelpu apdares, kā arī aizkavējušies vairāki konkursi. Kā nesenajā preses konferencē sacīja būvnieku pārstāvis Māris Saukāns, visi darbi, kas atrodas tiešā saistībā ar bibliotēkas galvenās ēkas būvkonstrukcijām un to drošību, gan esot pabeigti. Šobrīd plāno, ka LNB jaunās ēkas nodošana ekspluatācijā, visticamāk, notiks līdz janvāra vidum. Aizkavēšanās gan, protams, neko nemainītu faktā, ka apjomīgā pārcelšanās nav vairs aiz kalniem. Kad tad sāksies un kā praktiski noritēs darbs jaunajā bibliotēkā? Ar kādiem jauninājumiem lasītājiem būs jārēķinās?

Pirmais būs mezonīns


Bibliotēkas pārcelšanās grupa saplānojusi, ka, sākot ar 18. janvārī izsludināto Grāmatu draugu ķēdi, nākamā gada pirmajos septiņos mēnešos krājums – kopumā 4,5 miljoni vienību – tiks pamazām pārvests uz jauno ēku, pakāpeniski verot arvien vairāk un vairāk stāvu, lai 29. augustā jaunā bibliotēkas ēka būtu gatava lielajai atklāšanas ballei.

Šobrīd, kamēr ēka vēl nav nodota ekspluatācijā, nosaukt precīzus datumus, kurā brīdī katra nodaļa būs vaļā, būtu vieglprātīgi, norāda direktora vietniece Anda Lamaša. Tomēr esot pilnīgi skaidrs, ka brīdī, kad bibliotēka uzņems pirmos Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas sarīkojumus, vismaz pirmajā stāvā jābūt darbiniekam, kurš sagaida apmeklētājus un gatavs sniegt informāciju par bibliotēku, tās pārcelšanās grafiku, izkārtojumu un visu pārējo. Grāmatu draugu ķēde 18. janvārī notiks jebkurā gadījumā, bet izstādes “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” atklāšana atkarīga no tā, vai Gaismas pils līdz 18. janvārim būs nodota ekspluatācijā.

Nākamais solis – jau aprīlī apmeklētājiem jāver durvis mezonīna stāvam, kurā atradīsies uzziņu un informācijas centrs, vispārējā lasītava un jaunākās periodikas lasītava. A. Lamaša norāda – šī būs pilnīgi jauna bibliotēkas sadaļa, kurā pamatā paredzēts izvietot jaunākās – pēdējos aptuveni trīs gados – Latvijā iznākušās grāmatas visās nozarēs, lai varētu pārskatīt iespējami pilnīgu klāstu, kā arī periodika, tajā skaitā reģionālā prese, tāpat arī uzziņu literatūra, vārdnīcas, enciklopēdijas. “Laba publiskā bibliotēka,” apkopojoši nosaka direktora vietniece.

Tāpat paredzēts, ka mezonīnā glabāsies Zelta ābeles konkursā godalgoto grāmatu kolekcija. Esot arī gluži jaunas idejas, kā papildināt mezonīna brīvpieeju, tajā iekļaujot visu nozaru statistiku, starptautisko organizāciju un institūciju informāciju. Kopumā mezonīnā brīvpieejā paredzēts novietot 25 līdz 30 tūkstošus vienību, tomēr LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas informācijas resursu attīstības eksperte Aivija Everte brīdina – vēl nākamgad šo kolekciju, visticamāk, nebūs iespējams iepazīt visā pilnībā, jo jau gada beigās mezonīnu, tāpat kā otro stāvu, kurā izvietosies sociālo un humanitāro zinātņu lasītava, nāksies atbrīvot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā vajadzībām.

Iztēlojoties 30 000 grāmatu brīvpieejā, kļūst skaidrs: tas ir iespaidīgs apjoms. Vienā plaukta metrā iespējams izvietot līdz 50 grāmatām, tādējādi ir skaidrs: 30 000 grāmatu aizņems vismaz 600 plauktmetrus, bet ticams – krietni vairāk. Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā otrajā stāvā, kam durvis būtu jāver maijā, brīvpieeja plānota vēl divkārt iespaidīgāka, grāmatas brīvpieejā būs arī citos stāvos un nodaļās, pat karšu nodaļai, kurai līdz šim viss bija jāpasūta no krātuves. Kopumā plauktos brīvai piekļuvei plānoti līdz 350 000 eksemplāru – aptuveni deviņi kilometri plauktu. Kā šādā telpā atrast sev nepieciešamo?

Anda Lamaša teic: jau izdrukājot pasūtījumu, tāpat kā patlaban būs redzams, kurā stāvā un nodaļā grāmata atrodama. Plaukti būs marķēti, turklāt ikvienā stāvā strādās īpaši apmācīti bibliogrāfi. Aivija Everte gan aicina apmeklētājus sākotnēji būt iecietīgiem: “Arī mēs jauno ēku tikai sāksim apgūt pēc pārcelšanās. Protams, ir notikušas apmācības, mēs esam vairākus gadus gatavojušies, tomēr realitāte vienmēr atšķiras no prognozētā.”

Anda Lamaša papildina – jaunajā ēkā paredzēts, ka visi darbinieki rotācijas kārtībā strādās gan ar krājumu, gan lasītājiem, lai labāk izjustu bibliotēkas pulsu un lietotāju vajadzības. Savukārt Aivija Everte aicina nekoncentrēties tikai uz brīvpieeju vien: “Liels ieguvums būs tas, ka lasītāji beidzot pa īstam ieraudzīs speciālos krājumus, jo vēl aizvien daudzu cilvēku apziņā galvenokārt asociējamies ar centrālās ēkas krājumu, tikai grāmatām, bet aptuveni 30 procentus veido audiovizuālie materiāli, sīkiespiedumi, attēlizdevumi, kartes, notis.”

Karšu un ģeotelpiskās informācijas nodaļas vadītāja Anda Juta Zālīte teic – jaunā ēka ļaus daudz labāk parādīt atlantus un ceļvežus, un arī krāšņos kartogrāfijas vēstures izdevumus, tematiskos atlantus, kuri šobrīd paslēpušies krātuvē.

Tas brīdis ir klāt!
LNB8_KM_4

Bibliotēkā jau vairākus gadus paralēli ikdienas darbiem notiek gatavošanās, lai pāreja no vecajām mājām uz jauno notiktu pēc iespējas gludi. Bibliotēkas darbinieki gan atzīst – tikai tagad, apmeklējot praktiski pabeigto ēku, radusies sajūta – tas brīdis ir klāt, pārcelšanās tiešām notiks. Tomēr, cenšoties iztēloties pārcelšanās mērogus, pat lajam kļūst skaidrs – tas būs patiesi sarežģīts darbs.

Pirmie uz jauno ēku pārceļos letonika, periodika, kartes un retumi – krājuma daļa, kas izvietota Jēkaba ielā, jo šis nams, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, jāatbrīvo jau līdz 1. aprīlim. Mašīnās iekšā un prom? Nebūs tik vienkārši! Tieši Jēkaba ielā glabājas aptuveni trešā daļa visa krājuma, turklāt liela daļa no tā ir īpaši sarežģīti pārvadājama, jo trausla vai neērta izmēra – senie laikraksti, kurus lasītājiem nereti vairs pat neizsniedz, retumi, kurus drīkst pārvadāt tikai slēgtās kārbās, īpaši lielās kartes, kas neievietojas ne mapēs, ne arī atvilktnēs, bet ko nāksies kārtot uz eiropaliktņiem un pārsegt ar plēvi… Tās sarežģīti pat iznest no krātuves, jo nams, pielāgojot to bibliotēkas vajadzībām, pārbūvēts, ieviešot šaurus gaiteņus un starpstāvu. Turklāt pie Jēkaba ielas nama, starp citu, gluži tāpat kā pie pārējām ēkām, kurās pašreiz izvietota LNB, nedrīkst apstāties mašīnas. Kur nu vēl nedēļām stāvēt. Tātad būs nepieciešamas īpašas atļaujas. Anda Zālīte vēl piebilst: loģistiku papildus sarežģī fakts, ka jaunajā ēkā būtiski mainīsies nodaļu izkārtojums un Karšu nodaļa, piemēram, tiks izvietota vienā stāvā ar sīkiespiedumu nodaļu, kas patlaban atrodas gluži citās telpās – Tērbatas ielā. Tādējādi pārcelšanās jāorganizē vienlaikus no vairākiem punktiem, turklāt vismaz vēl līdz marta otrajai pusei Gaismas pilī turpināsies dažādi iekšdarbi, mēbeļu piegāde un izvietošana. Krājuma pārvietošana būtu jāpabeidz jūlijā.

LNB arhitekte Nita Apsīte, kura pa LNB vecajām ēkām izvadājusi jau vairākas firmas, kas ieinteresējušās par krājuma pārvešanu, teic: tikai izstaigājot telpas, rodas apjausma, cik sarežģīts ir gaidāmais darbs. “Daudzviet sabūvētas starpsienas, pat starpstāvi, gaiteņi ir neiedomājami šauri. Fonotēkā pat es nebiju redzējusi visas telpas – tur vietām burtiski jālien sāniski, bet kāda glabātava pieejama tikai pa šaurām metāla vītņu kāpnēm.” Izvadīta ātrā pastaigā pa krātuvi K. Barona ielā, kas esot samērā vienkārša, saprotu – pat šeit, lai izlīkumotu starp plauktiem, ir diezgan ievērojami auguma ierobežojumi gan garumā, gan platumā. Papildus visam, precīzi jāizrēķina, no kurienes un kā sākt krājumu pārvietošanu, lai spējā atslodze neapdraudētu ilgstoši noslogotās ēku konstrukcijas.

Pirms vairākiem gadiem, apzinoties, ka pārvest 4,5 miljonus vienību lielu krājumu būs sarežģīti, LNB tika nodibināta īpaša pārcelšanās darba grupa. Ne īpaši liela, ja ņem vērā, ka bibliotēkā strādā vairāk nekā 300 speciālisti – tikai 10 līdz 12 cilvēki. N. Apsīte teic: darba grupa ir ideāls veidojums, jo gana neliels, lai būtu operatīvs, un arī gana fleksibls, lai spētu vajadzības gadījumā piesaistīt ne tikai nodaļu vadītājus, bet arī šauri specializētus darbiniekus. “Pārvākšanās darbu komplekss ir ļoti apjomīgs un sazarots,” skaidro arhitekte. “Pirmkārt, protams, pats krājums, kas jāpārved, ir jāpārgrupē, jo jaunajā ēkā būs aptuveni 350 000 eksemplāru liela brīvpieeja, mūsu bibliotēkai pilnīgi jauna lieta. Tātad arī atbilstoši jāmarķē, lai uzreiz būtu skaidrs, kur katru vienību nogādāt. Krājums jāsagatavo – jāatputekļo, jārestaurē, aptuveni miljons vienību jādezinficē – vairākās vietās krātuvē tika atrasta sēnīte, un mēs nedrīkstam ievazāt to jaunajās telpās.”

Atputekļošana bibliotēkā notiek regulāri, savukārt dezinfekcija patlaban apstājusies, jo tīrās grāmatas nav kur novietot – nolikt tās atpakaļ iepriekšējā vietā nozīmētu atkārtotu inficēšanās risku, savukārt jaunajā krātuvē, kur jau izvietoti mobilie plaukti, drošības apsvērumu dēļ pirms būves nodošanas ekspluatācijā neko vest nedrīkst.

Tomēr krājums nav vienīgais, kas jāpārved. Uz jauno bibliotēku pārceļos arī daļa pašreizējā inventāra – gan mēbeles, gan iekārtas, arī 600 datori. Tos vēl nav kur pieslēgt – līdz februāra beigām turpinās darbi pie datoriem nepieciešamās vājstrāvas nodrošināšanas.

Tieši patlaban darba grupa intensīvi izvērtē, ko no bibliotēkas inventāra nepieciešams un iespējams norakstīt, bet ko vēlams ņemt līdzi. Teorētiski jaunajā ēkā paredzēts iegādāties visu jaunu, taču Nita Apsīte norāda – pēdējos gados iegādāts, sacīsim, pilnīgi jauns lielais ploteris, sietuvē vēl joprojām tiek izmantota ulmaņlaika giljotīna, tāpat arī citas, kā arhitekte tās raksturo, “fundamentālas, labas lietas, kuras neatstāsim”.

Uzminēt lasītāju ceļus


Tehniskās iespējas lasītājiem jaunajā ēkā būs ievērojami plašākas nekā vecajā. Tiks iegādāti jauni kopētāji, būs iespēja arī ieskenēt un izdrukāt, bet Mākslas un mūzikas centrā ceturtajā stāvā tikšot novietoti vairāki datori ar attēlu apstrādes programmām un to lietošanas pamācībām.

Aivija Everte, stāstot par jauno bibliotēku, ik pa brīdim piemin elektroniskos resursus, uzsverot – tradicionālās grāmatas un periodika tajā būs cieši saistīti ar digitālo vidi un lasītājiem ar bibliogrāfu palīdzību būs iespēja izsvērt un izvēlēties, tieši kādi resursi nepieciešami: “Iespējams, pēc sarunas ar bibliogrāfu kāds atzīs, ka viņam pilnīgi pietiek ar vispārējās lasītavas zālē atrodamo informāciju, cits izmantos tikai elektroniskās datubāzes, bet vēl kādam vajadzēs materiālus no specializētajām lasītavām.”

Tiesa gan, jaunās tehnoloģijas rada arī jaunus izaicinājumus, it īpaši attiecībā uz Latvijā digitāli radīto publikāciju vākšanu un saglabāšanu, tā sauktajiem digitālajiem obligātajiem eksemplāriem. Tas, līdzīgi kā ar drukātajiem izdevumiem, ir viens no LNB pamatuzdevumiem. Patlaban ar vietējiem izdevējiem kopīgi tiek veidota sistēma, kā bibliotēkai nodot saglabāšanā digitāli radītos/dzimušos izdevumus. Kā un cik plaši tos varētu izmantot lasītāji, vēl nav īsti skaidrs, jo tos skar autortiesības. Aivija Everte pieļauj, ka sākotnēji tos varēs lietot tikai bibliotēkas telpās. Bet ievērojami pieaugs abonēto e-resursu piedāvājums – gan Latvijas, gan ārzemju datubāzes, e-grāmatas.

Elektronisko resursu pieejamība paplašināsies visās lasītavās. Arī Anda Zālīte uzsver – nodaļai faktiski izveidots atsevišķs portāls un sāktas sarunas par sadarbību ar Latvijas Ģeotelpisko aģentūru.

Anda Lamaša atzīst: jaunās iespējas arī lasītājiem, ne tikai bibliotekāriem, rada nepieciešamību pēc plašākām zināšanām bibliotēkas lietošanā, tādēļ plānots piedāvāt kursus bibliotēkas lietošanā. Direktora vietniece uzsver: bibliotēkas mērķis pēc pārcelšanās uz jauno ēku ir panākt, lai apmeklētāji atnāktu nevis tikai vienu reizi, ko var izdarīt, arī ziņkārības vadīti, bet ieinteresēt, lai reiz atnākušie atgrieztos vismaz vēlreiz. Lai lasītājus ievilinātu un pieradinātu, pirms lielās atklāšanas tikšot rīkotas mazās “sālsmaizes” katrā nodaļā. Tāpat paredzētas jaunas lietotāja kartes – turpmāk tās, nedaudz krāšņākā dizainā veidotas, izsniegs arī bērniem, – un bibliotēkas Goda lietotāja statuss. “Iespējams, ikviens nekļūs par bibliotēkas lasītāju, taču mēs ceram kļūt arī par kultūras centru, izglītības un zinātnes, kā arī mūžizglītības iestādi, piedāvājot gan izstādes, gan koncertus, gan konferences un kursus, iespējas attīstīt savus hobijus un tikties ar dažādu nozaru speciālistiem,” stāsta Anda Lamaša.

Direktora vietniece gan atzīst – tā kā tieši viņai ikdienā visbiežāk gadās uzklausīt bibliotēkas lietotāju neapmierinātību ar dažādām nepilnībām, viņa visvairāk izjūt atbildības nastu par to, vai izdosies precīzi uzminēt lasītāja ceļu bibliotēkā, lai ikvienam būtu skaidrs, kurp jāiet un kādu pakalpojumu tur iespējams saņemt.

Akcijas turpinās


Kaut arī aicinājumi pievienot savu devumu Tautas grāmatu plauktam patlaban pieklusuši, akcija nav beigusies, apstiprina Anda Lamaša un Aivija Everte. Plauktā, kas pacelsies vairāku stāvu augstumā, paredzēta vieta 10 000 grāmatām. Pagaidām ar ziedojumiem nav aizpildīta pat puse. Direktora vietniece norāda – sākotnēji bijušas nelielas bažas par gaidāmo plaukta saturu, bet nu tās rimušas – akcijā ziedotas gan vērtīgas grāmatas, gan aizkustinoši dzīvesstāsti. “Ir pat grāmatas, kurās, gluži kā ģimenes Bībelē, sarakstīti visi dzimtā piedzimušo bērnu vārdi paaudžu paaudzēs,” stāsta Anda Lamaša.

Pagaidām, kamēr akcijā nav saziedots daudz grāmatu, plauktu paredzēts papildināt ar skaistiem bibliotēkas retumu krājuma 18. un 19. gadsimta izdevumiem svešvalodās. Kaut arī piemirsti, tie ir gan vērtīgi, gan arī greznos plauktu, tieši tādēļ Tautas grāmatu plaukta saturs nebūs brīvpieejā, kaut arī būs labi aplūkojams no vairākiem stāviem.

Arī Grāmatu draugu ķēdē vēl ir brīvas vietas, atgādina Anda Lamaša: “Pirmā grāmata no bibliotēkas K. Barona ielā izceļos pulksten 12 dienā, pēdējai jaunajā ēkā būtu jānonāk pulksten četros pēcpusdienā.” Tā kā ik uz metru vajadzētu vismaz vienu dalībnieku, bet attālums starp abām ēkām, kā sarēķinājis pasākuma režisors Uģis Brikmanis, ir tieši 2014 metru, pilnīgi skaidrs: brīvprātīgie netiks atraidīti.

Jaunā LNB ēka


13 stāvi, kopējā platība 40 455 m2

Aptuveni 400 darbinieku

Līdz 350 000 eksemplāru brīvpieejā

1000 lasītāju vietas, līdz 3000 lasītājiem dienā

Īpaši aprīkotas darba vietas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Lielajā auditorijā – 330 vietas, konferenču centrā un semināru telpās kopā 400 vietas

Desmit grupu nodarbību telpas (6 – 16 cilvēkiem), individuālā darba kabīnes

Mūzikas istaba, Pasaku istaba, valodu klases.

Tautas grāmatu plaukts 


Akcija “Tautas grāmatu plaukts” ir iespēja ikvienam dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā ierakstot veltījumu vai personisku stāstu. Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks glabāta bibliotēkas jaunās ēkas ātrijā izvietotajā stikla sienā, kas sliesies vairāku stāvu augstumā. Šo projektu īsteno LNB sadarbībā ar LNB Atbalsta biedrību un nodibinājumu “Rīga 2014”.

Kas notiks tālāk?



Builis_Leta_Ieva_Luka_4Indriķis Builis, LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs: “Līdz 20. decembrim LNB projekta ieviešanas grupa sagatavos nepieciešamo dokumentāciju, ar kuru būvniecības projekts tiek sadalīts tādējādi, lai LNB galveno ēku un ārējos tīklus varētu nodot atsevišķi no tehniskās ēkas. 20. decembrī principiāli pabeidz būvdarbus galvenajā ēkā. Sākot ar 20. decembri, aptuveni divu mēnešu laikā LNB pamazām pārņems bibliotēkas jaunās ēkas apsardzes un uzturēšanas funkcijas. Ēkas nodošana ekspluatācijā, visticamāk, notiks līdz janvāra vidum.”

Uzziņa



Grāmatu draugu ķēde – centrālais Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikums


2014. gada 18. janvārī no plkst. 12 līdz vēlai pēcpusdienai, pārvietojot grāmatas no rokas rokā no vecās bibliotēkas ēkas uz jauno, ikviens varēs justies līdzdalīgs grāmatu pārceļošanā uz jaunajām telpām. Grāmatu ceļš šķērsos Daugavu, simboliski apliecinot mūsu tautas nepārejošās un fundamentālās kultūras vērtības. 
Lai grāmatu ķēde nepārtrūktu, viss ceļš no vecās LNB ēkas K. Barona ielā 14 līdz Gaismas pilij sadalīts astoņās zonās: Vērmanes dārzs, Merķeļa iela – Raiņa bulvāris, Raiņa bulvāris – Aspazijas bulvāris, Audēju iela, Grēcinieku iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts un Mūkusalas iela. Reģistrēties grāmatu ķēdei var portālā www.riga2014.org vai arī jebkurā izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā visā Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+