Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā sola ietvert visas pasaules zināšanas 2
Latvijas Nacionālās enciklopēdijas sagatavotāji sola aptvert visas nozares, lai jaunajā enciklopēdijā būtu visas pasaules zināšanas, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā sacīja enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Viņš nenoliedz, ka jau tradicionāli enciklopēdijā, iespējams, vairāk būs par vēsturi un ģeogrāfiju, kā arī daudz varētu būt par astronomiju, taču mazāk varētu būt par, piemēram, politoloģiju.
Ščerbinskis skaidroja, ka enciklopēdija dod zināšanas, proti, tā ļauj atrast informāciju par visām lielām lietām, piemēram, fiziku un sportu, kultūru un vēsturi. Darbs pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas sagatavošanas jau ir sācies. Šim mērķim ik gadu līdz 2018.gadam atvēlēti 200 000 eiro. Kopš jūlija Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakcija strādā pilnā sastāvā – četri redaktori un viens galvenais redaktors.
Nacionālās enciklopēdijas darbu pārraudzīs padome, kurā darbojas “ex officio” personas, tās ir, piemēram, Latvijas lielāko augstskolu rektori un muzeju vadītāji, bet padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Uz savu pirmo sēdi padome sanāks šajā nedēļas nogalē.
Tāpat ir izveidota Nacionālās enciklopēdijas nozaru redakcijas kolēģija, kurā piesaistīti 46 nozaru konsultanti, bet tās vadītājs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks. Uz pirmo sēdi Nacionālās enciklopēdijas nozaru redakcijas kolēģija sanāks pēc divām nedēļām.
Ar lepnumu enciklopēdijas galvenais redaktors stāstīja, ka, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde”, Nacionālajai enciklopēdijai uzstādīta elektroniskā rediģēšanas platforma, ar kuras palīdzību redakcijas speciālisti var ātrāk, ērtāk un mūsdienīgāk apstrādāt un rediģēt zinātnieku sagatavotos tekstus.
Elektroniskā rediģēšanas platforma sniedz arī plašas iespējas visdažādāko multimediālo datņu pievienošanai – līdzās tekstiem Nacionālā enciklopēdija piedāvās daudzveidīgu attēlu, audio un video materiālu kolekciju. Vienlaikus enciklopēdijas redakcija kopā ar uzņēmumu “Tilde” strādās arī pie dažādām citām inovatīvām iespējām, lai enciklopēdiju pēc tās publiskošanas padarītu lasītājiem ērtāk un produktīvāk izmantojamu.
“Mums ir jādomā un jādara viss, lai cilvēki pēc iespējas vairāk gribētu izmantot šo resursu. Nacionālā enciklopēdija jārada tāda, lai tā būtu maksimāli ērti izmantojama,” akcentēja Ščerbinskis.
Viņš skaidroja, ka Latvijas Nacionālā enciklopēdija bez maksas būs lasāma mūsdienīgā formā elektroniskajā vidē, taču, pastāvot atbilstošām finansiālajām iespējām, būs iespējams sagatavot arī enciklopēdijas drukāto versiju. Elektroniskās vides priekšrocība saistāma ar iespēju nepārtraukti attīstīt un aktualizēt izdevuma saturu. Līdz ar to pirmo reizi latviešu valodā būs pieejams plašs zināšanu klāsts, kuru būs sagatavojuši Latvijas zinošākie pētnieki. Tā būs zināšanu datubāze, kas būs uzticama un nepārtraukti pilnveidojama.
Lai arī patlaban finansējums Nacionālās enciklopēdijas izveidošanai ir paredzēts līdz 2018. gadam, Ščerbinskis cer, ka ar to enciklopēdijas izveidošana tomēr neapstāsies. Virtuālajai enciklopēdijai ir jēga, ja to var turpināt veidot arī nākamos 50 gadus uz priekšu.
Virtuālo Latvijas Nacionālo enciklopēdiju plānots atvērt 2018. gadā, taču ar papildu finansējumu uz 2018. gadu būtu iespējams sagatavot arī īpašu Latvijas sējumu.
Ščerbinskis stāstīja, ka gadījumā, ja būtu finansējums, tad paralēli virtuālajai enciklopēdijai varētu notikt darbs arī pie drukātās enciklopēdijas sagatavošanas, taču drukātā veidā enciklopēdijai vajadzētu būt citādai nekā tām, kas pastāvējušas līdz šim. Tāpat nopietni būtu jāizvērtē, kādēļ drukātā veidā enciklopēdija ir nepieciešama. Viņaprāt, enciklopēdija varētu tikt sagatavota astoņos sējumos, kas kļūtu par laikmeta liecību un galvenokārt būtu orientēta uz kompleksiem jēdzieniem.
Kultūras ministrijas pārstāve Jolanta Treile skaidroja, ka Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides projekts domāts kā ilgtermiņa, nevis tikai līdz 2018. gadam, lai arī finansējums patlaban ir tikai šiem gadiem. Ministrija enciklopēdijas izveidei līdz 2018. gadam finansējumu spēja piesaistīt no Latvijas simtgadei veltītiem pasākumiem, taču turpmāk ministrija sola meklēt risinājumus, lai projekta finansēšana netiktu apturēta un Nacionālās enciklopēdijas izveide varētu turpināties.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošana ir nozīmīgs darbs un ieguldījums nākotnē. Enciklopēdijas mērķi – attīstīt akadēmisko valodu un zinātnes popularizēšana – ir ļoti svarīgi. Viņasprāt, ļoti labi būtu, ja kopā ar “Tildi” izdotos atrisināt jautājumu arī par meklēšanas iespējām.
LNB direktors Vilks apgalvoja, ka piešķirtie finanšu līdzekļi enciklopēdijas veidošanai tiek lietoti satura produkta radīšanai. Līdz ar to var sacīt, ka ikviens eiro tiek izlietots efektīvi. Ņemot vērā to, ka enciklopēdijas redakcija atrodas LNB ēkā, viņiem nav jādomā par telpu īres maksu vai siltuma un elektrības rēķiniem, jo to visu nosedz bibliotēka.
Ņemot vērā to, ka ir paveikts administratīvais darbs pie enciklopēdijas redakcijas kā struktūrvienības izveides, tiek strādāts jau pie metodisko līdzekļu radīšanas un šķirkļu sarakstu veidošanas. Plānots, ka nākamajā gadā notiks intensīvs darbs pie ilustratīvā materiāla, komplekso rakstu un Latvijas rakstu metodiskās bāzes izveides.
