Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. novembris, 2013
Drukāt

Latvijas Nacionālo operu vadīs Zigmars Liepiņš (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministrija apstiprinājusi, ka par Latvijas Nacionālās operas (LNO) māksliniecisko vadītāju un valdes priekšsēdētāju izvēlēts komponists un bijušais “Radio SWH” vadītājs Zigmars Liepiņš.

Aģentūra LETA jau pagājušajā nedēļā, balstoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka konkursā par LNO trešo valdes locekli izvēlēts Liepiņš.

Kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka Liepiņš atzīts par visatbilstošāko operas mākslinieciskā vadītāja amatam. “Liepiņš sevi pierādījis kā profesionālis un labs vadītājs,” sacīja Melbārde.

Ministre atzīmēja, ka Latvijas Nacionālās operas likums nosaka māksliniecisko un kultūrizglītojošo darbību kā prioritāti. Viņa uzsvēra, ka Liepiņš vislabāk atbildis šai funkcijai. Arī komisija pēc visu pretendentu uzklausīšanas rekomendējusi iecelt tieši Liepiņu.

Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Laizāne nevarēja atklāt citu konkursa dalībnieku vārdus, bet norādīja, ka visi konkursa pretendenti ir bijuši kultūras jomas speciālisti un spēcīgi kandidāti uz valdes locekļa amatu.

Konkursa komisijas loceklis, “Kultūras alianses” pārstāvis Juris Dambis uzsvēra, ka vērtēšana ir bijusi sarežģīta, bet ļoti interesanta. Viņš pauda, ka vērtēšanā ļoti svarīga ir bijusi pretendenta “dzirkstele”, spēja vadīt un iedvesmot. Dambis uzsvēra to, ka liela nozīme bijusi arī jomas pārzināšanai un skaidrai vīzijai par LNO turpmāko darbību.

Savukārt Liepiņš atzina, ka viņš par svarīgāko operā uzskata atgriezt mūziku kā prioritāti. Viņš uzsvēra, ka neatteiksies no labiem režisoriem, tomēr mainīs fokusu no režijas uz mūziku. Liepiņš norādīja, ka nepieciešams sakārtot repertuāru tā, lai tas būtu pieejams visiem, ne tikai elitārai publikai. Tāpat nepieciešams veltīt uzmanību iekšējās komunikācijas un atalgojuma jautājumu sakārtošanai.

LNO valdes locekle Inese Eglīte pauda, ka turpinās savu līdzšinējo darbu pie finansēm un operas saimniecisko jautājumu sakārtošanas. Viņa stāstīja, ka turpināsies LNO finansu audits, kura rezultāti būs zināmi nākamā gada sākumā. Eglīte arī paziņoja, ka operai ir atrasts jauns finanšu direktors – Agnese Mamaja.

Otra LNO valdes locekle Daina Markova stāstīja, ka viņa turpinās nodarboties ar operas menedžmentu. Viņa par savu prioritāti uzskatot pēc iespējas vairāk vest mūziku ārā pie skatītājiem, tādēļ viņai svarīgi būs strādāt pie operas satelītprojektiem, kā arī izglītojošiem pasākumiem gan skatītājiem, gan operas darbiniekiem.

Jau ziņots, ka konkursam uz brīvo LNO valdes locekļa amatu bija saņemti sešu pretendentu pieteikumi.

Konkursa pretendentus vērtēja komisija, kurā darbojas tās priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) un komisijas locekļi – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Normunds Vīksne, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Ivars Bērziņš, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, “Kultūras alianses” pārstāvis Juris Dambis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters un Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Juris Šumeiko.

Likums nosaka, ka LNO valdē jāstrādā trim cilvēkiem, bet pašlaik tajā darbojas divi. Konkurss uz vakanto LNO valdes locekļa amata vietu tika izsludināts, jo LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Arturs Maskats atteicās strādāt bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) apstiprinātajā valdē, kurā bez viņa vēl tika iecelta vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējais LNO direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars no 11.septembra ir atbrīvots no amata, jo bija zaudējis Jaunzemes-Grendes uzticību. Šāds lēmums maksāja amatu pašai Jaunzemei-Grendei. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) 16.septembrī parakstīja rīkojumu par kultūras ministres atbrīvošanu no amata.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kaut kur Sokrāts =Paldies, ka ne šofera dēls un Zigmars Liepiņš no mūzikas kaut ko saprot. Ja gribēs sevi parādīt – parādīs – tikai vai no aplausu puses vai puvušo ābolu puses. Tas pašam jāizlemj…**

  2. Apsveicami! Lai Liepiņa k-gam veicās!

  3. Un vajadzēja ziedot Kultūras ministri Jaunzemi Grendi lai Opera beidzot tiktu pie normāla vadītāja.

  4. Lai tik Liepiņa kungs vada šo “repertuāra teātri” kura repertuars balstīts uz Koksainas un apsolūti neprofesionālas, seksuālas mazvērtības komplekšainībā balstītas, režijas.
    Teātris ir tā vērts, lai Liepiņš ar Kundzi “apar” pārkārkloto lauku”… zinu, ka izdosies.
    Darba daudz, lai veicas. Latvijas Kultūrai vajadzīgs savs operteātris. Jāizdomā – kāds. Bet noteikti ne žagaroīdi-maskatisks.
    Parīzē uz Garņjē operas rakstīts – „NACIONĀLĀ MŪZIKAS AKADĒMIJA”, darīsim visu, lai ap LNO sapulcējas labākie latviešu mākslinieciskie spēki no Latvijas un pasaules. Tad noteikti izdosies. Potenciāls ir bezgalīgs. Tas jānovērtē, jāizvēlas, jāmotivē, jāapvieno lieliskajam uzdevumam. Teātris ir CILVĒKI, nevis telpas. Māksla ir CILVĒKI, nevis PR blefošana. Kultūra ir CILVĒKI, nevis finanšu mahinācijas vai izzagšana. Latvija ir to pelnījusi. Liepiņam groži rokās, nu „…gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot, gūtais neatņemams…” Liktenis dāvājis Liepiņam un Zīvertei iespēju sevi ziedot Latvijas Kultūrai, sevi nominēt Latvijas Kultūras Panteonam. Lai Jums pietiek spēka, lai Jums pietiek gudrības, lai Jums pietiek vēlmes… Tad VARĒSIET.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+