Latvijas Nacionālo vēstures muzeju akreditē uz desmit gadiem 0
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis akreditāciju uz desmit gadiem, portālam LA.lv pastāstīja muzeja direktora vietniece Irina Zeibārte.
Muzeja kolekcijas, kas pamatā atradās Rīgas pilī, pērn tika pārvietotas uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108. Zeibārte stāsta, ka ticis radikāli modernizēts krātuvju aprīkojums, būtiski uzlabots priekšmetu iepakojums. Muzejam ir izstrādāta krājuma konservācijas un restaurācijas politika. Tam ir Latvijas apstākļiem labas iespējas krājuma konservācijā un restaurācijā, nodrošinot nepieciešamo darbu daudzveidību atbilstoši krājuma vajadzībām, taču esošās jaudas ir nepietiekamas. Gada laikā muzeja restauratori konservē un restaurē vairāk kā 1000 priekšmetus.
Muzeja krājums līdz 2014. gadam iegūtiem priekšmetiem ir pilnībā uzskaitīts. Patlaban turpinās aktīvs darbs pie Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pārņemtās arheoloģiskās kolekcijas (ap 180 000 senlietu, 800 000 trauku lausku, 50 000 krāsns podiņu) uzņemšanas muzeja krājumā.
Zeibārte norāda arī uz trūkumiem: “Līdzekļu trūkuma dēļ netiek organizētas etnogrāfiskā un vēsturiskā materiāla vākšanas ekspedīcijas, ierobežots ir arheoloģisko izrakumu darbs. Tāpat nav iespējams sistemātisks krājuma papildināšanas darbs ar iepirkumiem. Nepietiekamās krātuvju telpas ir likušas attiekties no izmēros lielu priekšmetu, piemēram mēbeļu, vākšanas.”
LNVM veic zinātniski pētniecisko darbu, regulāri strādā pie noteiktām pētniecības tēmām, organizē seminārus un konferences – to vidū arī ikgadējus muzeja zinātniskos lasījumus. LNVM darbinieki ar referātiem piedalījušies konferencēs un semināros ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – Polijā, Lietuvā, Vācijā un citur. Tāpat 2005.–2014. gadā izdoti desmit sējumi sērijā “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti”, sērijā trīs sējumi sērijā “Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs”, 14 izstāžu grāmatas un katalogi, trīs ceļveži u. c. izdevumi.
Zeibārte pastāstīja, ka muzeja izdevējdarbību būtiski ir ietekmējusi valsts ekonomiskā krīze: “2008. gadā tas izdeva deviņas grāmatas, 2009. gadā tikai vienu, bet 2010. gadā – nevienu. Sākot ar 2011. gadu, tiek izdotas vismaz divas grāmatas gadā. Jāatzīmē, ka tas ir nepietiekami un uzkrājās nepubliskoto veikto pētījumu rezultāti – šobrīd vismaz četri manuskripti.”
Muzejs ik gadus iekārto vairākas krājuma izstādes, pēdējos gados tās mērķtiecīgi tiek veidotas kā konceptuālas izstādes, plānojot LNVM jauno ekspozīciju renovētajā Rīgas pilī, kā, piemēram, “Latvijas Republikai – 90”, “Latvija Brīvības cīņu laikā”, “Laiks. Tradīcija. Jaunrade”, “Padomju ikdienas dizains”, “Kara vīra liktenis”, “100 Latvijas vēstures relikvijas”, turpinot iepriekšējā periodā realizēto ciklu “Latviešu saknes”, top izstāde “Ceļā uz latviešu tautu”.
LNVM izstrādājis darbības stratēģiju 2015. – 2024. gadam, ko arī vērtēja KM Muzeju akreditācijas komisija. Tajā iezīmētas piecas prioritātes: pamatekspozīcijas plāna izstrāde un realizācija atjaunotajā Rīgas pilī, krājuma pārvietošana uz Pulka ielas krātuvju kompleksu plāna izstrāde un realizācija, muzeja personāla profesionālā līmeņa paaugstināšana un cilvēkresursu atjaunošana atbilstoši pieaugoša krājuma apstrādes un jaunās ekspozīcijas iekārtošanas vajadzībām, Āraišu arheoloģiskā muzejparka un nodaļas “Dauderi” attīstība, Latvijas Tautas frontes muzeja integrēšana Muzeja krājuma, ekspozīcijas un muzejpedagoģiskajā darbībā. Muzeja nākotnes ieceres ir vērstas uz muzeja misijas īstenošanu.
