Egils Līcītis: Latvijas nākotne nesekmīga 12

Pirms pusgada sabiedrība saviļņojās sakarā ar kompromitējoši savākto materiālu, ka izlaidumnieki švaki nokārtojuši gala eksāmenus vēsturē un matemātikā, bet tad mierinājām sevi – tas nekas, toties latviešiem dzimst ļoti muzikāli bērni.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Izglītības ģenerāļi vēl nebija novilkuši sēru tērpus par vājiem eksāmenu rezultātiem un nebija izplēnējušas dusmas, bēdas un sašutums, ka Latvijas nākotne ir nesekmīga, kad sekoja jauns trieciens. Sekmju salīdzinājumā ar citām valstīm, piecpadsmitgadīgiem tīnīšiem izpildot pārbaudes darbus, noskaidrojās, ka mūsējiem krītas zināšanas no jau tā viduvējā līmeņa uz vēl zemāku. Pat rumāņi ir gudrāki, un mazie ķīnīzeri knašāk izlasot hieroglifus nekā latviešu mazuļi ābecīti.

Nu nepatīkama peizāža, bet vai pusaudži vainīgi, ka ar nenomazgājamu guašas krāsu iezīmēts kauna traips uz Latvijas Republikas pieres? Gribu apturēt nosodījumam ar žagariem pacelto tēvišķo roku, jo bērni vismazāk pie vainas par regresēšanu un konkurētspējas mazināšanos. Nepilnīgo zināšanu summu veidojuši pavisam citi apstākļi, nevis tie, ka tīnīši negrib mācīties, puisēns slikti lasa un skuķene dabzinībās nezina ne mū, ne mē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko līdz gausties, ka skolēni nelasa grāmatiņas, ja audzēkņiem, kuri starpbrīžos bija iegrimuši Horācija sējumiņā un Plūtarha “Biogrāfijās”, daiļliteratūru varītēm izrāva no rokām un pasludināja, ka nākotne pieder viscaur skolu datorizācijai! Pasaulē četri miljardi cilvēku vispār nelieto internetu un laimīgi nodzīvojuši līdz vecumdienām. Turpretim Latvijā iegūglēšanās ir vienīgais resurss un aka, no kuras smelties zinības vēsturē, ģeogrāfijā, ķīmijā un pārējos priekšmetos. Lai kā tagad lauzītu rokas mācību pārzines, tas piekalis sīkos pie datoriem un novedis pie tā, ka MTV skatītāju paaudze, taustiņu klabinātāju aifoniem apbruņotā ģenerācija nav lasījusi Nacionālās attīstības plānu un nezina, kas ir Galileo Galilejs. Otrkārt, pat cilvēki, kas nav apveltīti ar fenomenālu atmiņu, iegaumējuši, ka visas valdības, kas te nākušas un gājušas, ar divi pirkstiem virs Bībeles zvērējušas, ka izglītībai piešķirta prioritāte. Par izglītības ministriem iecēla gluži vai maniakus, kuri arvien gribēja sagāzt esošās konstrukcijas un kam pārmaiņas bija dzīvības vai nāves jautājums. Pavecais skolotāju korpuss velti tērēja tāfeles krītu, nopūloties pildīt skolēnu patukšos smadzeņu apcirkņus, kad jau pienāca jauns Izglītības ministrijas rīkojums, ka vecā metodika un programmas nekam neder, Zeme tomēr nav apaļa. Treškārt, ikkatrs ievērojis, ka sekmju līmenis visstraujāk pasliktinājās, kad skolu bufetēs aizliedza tirgot smalkmaizītes, kas ir nepieciešamākās briestošam organismam.

Vai skolēni drīkstēja pretoties komandējošai administratīvai sistēmai? Mūsu mantinieki nav vis ēzeļi, kas izaugs par saulesbrāļiem vai deputātiem, bet nevainīgi sistēmas upuri ar noslāpētām gara gaismas alkām. Tāpēc nevis divnieku karaļiem jādemisionē, bet vecmāmiņai, kura nebrīdināja par jauniešu samaitāšanu. Sencīšiem, kuri sapņoja, ka atvase, kas šodien kāto ar smagu skolas somu, rīt kļūs par intelektuālu domātāju, karavadoni, sūtni, oligarhu vai zinātņu vīru, bet neviena klases vecāku komiteja neuztraucās, ka reformatori ar mazgadīgajiem apietas kā ar izmēģinājuma trusīšiem. Ja bērniem sliktas atzīmes, tad jāapcērp, nevis jāpalielina učuku alga. Kā eksāmenā caurkritušiem jāatkāpjas no amata Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdei Viņķelei un ministram Šadurskim. Jautājums ir par valdību, kura neizlēma par bērnus traumējošu mājasdarbu atcelšanu un pat pirmklasnieku neapvedīs ap stūri, ka izglītība valstī esot prioritāte. Un, kad masas kliedz – atlaist Saeimu! –, jā, tas ir pedagoģisks līdzeklis atbildīgajiem par to, ka skolēniem ir sūdīgas sekmes.