Mobilā versija
+2.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
16. augusts, 2017
Drukāt

Latvijas nenovērtētais dārgums – vēsturiskās ērģeles

1. Nezināmie dārgumi

1no3
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Līdz pat 24. septembrim Latvijā skanēs pirmie Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Svētki desmit koncertos iepazīstina ar astoņās Latvijas baznīcās atrodamajām ērģelēm – to vēsturi un skanējumu. Svētku iniciatore ir ērģelniece Ilona Birģele, kurai ideja par vēsturisko ērģeļu popularizēšanu radās, vairākus gadus interesentiem vadot ceļojumus pa Latvijas reģionu skanīgajām baznīcām.

“Latvijas ērģelnieki ir diezgan aktīvi, tomēr, ja skatās uz lielo mūzikas klāstu Latvijā kopumā, tad ērģeļmāksla ieņem pavisam nelielu daļiņu no visa, kas tiek piedāvāts sabiedrībai,” uzskata Ilona Birģele. Domājot, ko viņa personīgi varētu dāvināt Latvijai simtgadē, ērģelniece sapratusi: lieliska ideja būtu iepazīstināt sabiedrību ar šo salīdzinoši mazzināmo Latvijas kultūras mantojuma daļu.
“Sadarbībā ar “Impro” braucienos “Skanošā Kurzeme kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli”, “Skanošā Vidzeme…”, “Skanošā Zemgale…”, “Skanošā Latgale…” un “Skanošā Rīgas apkārtne….” devāmies kopā ar kolēģi, vēsturnieku Robertu Ķipuru, kurš stāstīja par baznīcu vēsturi, arhitektūru, bet es stāstījumu ilustrēju muzikāli. Sapratām, ka pat vietējie iedzīvotāji, varbūt izņemot draudzes priekšnieku vai mācītāju, īsti nezina savu baznīcu ērģeles – kurš ērģeļmeistars tās būvējis, kurā laikā, kāda veida instruments tas ir. Nereti zina Rīgas Doma ērģeles, iespējams, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas instrumentu, jo par tiem vairāk zināms, taču Latvijā ir vairāk nekā 300 ērģeļu – ļoti nozīmīgs apjoms mūsu mazajai valstij. Taču interese, kad par šīm lietām profesionāli pastāsta un ir iespēja ieklausīties ērģeļu skanējumā, ir ļoti liela, ” secinājusi mūziķe.

Īpašs prieks Ilona Birģelei esot redzēt, kā pēc viņas viesošanās kādas mazāk novērtētas ērģeles atdzimst gan dievkalpojumos, gan arī aktīvā koncertdzīvē, turklāt šajos braucienos arī viņa pati sev atklājusi daudzas līdz tam nepamanītas ērģeles.

Ilona Birģele augstu vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ērģeļu speciālista Mikus Dzenīša veidoto Latvijas ērģeļu katalogu, kurā tiešsaistē iespējams novērtēt daudzu – bet vēl ne tuvu ne visu – Latvijas ērģeļu skanējumu. Par “ērģelnieka Bībeli” viņa dēvē mūzikas zinātnieces Ilmas Grauzdiņas grāmatu “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”, taču – kopš pētījuma tapšanas pagājuši apaļi 30 gadi. Šajā laikā situācija stipri mainījusies, stāsta mūziķe – daudzviet ērģeles vairs neskan, citviet, tieši pretēji, tās tikušas restaurētas. Tādējādi Ilona Birģele kopā ar kolēģiem – mūziķiem Krišjāni Norveli, Kristīni Gailīti, Ilzi Grēveli, Dainu Treimani, Danutu Ločmeli, ērģelniekiem Diānu Jaunzemu-Portnaju, Līgu Ivāni, Dinu Ihinu, Denisu Mahaņkovu, ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi un ērģeļbūvētāju Jāni Kalniņu – ne tikai muzicē un pastāsta interesentiem par ērģelēm baznīcā, kurā notiek koncerts, bet vienlaikus arī apzina situāciju dažādās vietās. Tiek piesaistīti arī vietējie kolektīvi, piemēram, Bauskā kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi–Portnaju, uzstāsies Bauskas novada jauktais koris “Kamrade”, noslēguma koncertā Zaļeniekos varēs dzirdēt arī Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas meiteņu kora “Vivace” sniegumu. Viļakas Romas katoļu baznīcā vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros muzicēja izcili mūziķi no Pēterburgas – ērģelnieki Deniss Mahaņkovs un Dina Ihina.

Diemžēl ērģeles – gluži tāpat kā citas mākslas vērtības, piemēram, altārgleznas – nav atrodamas arī VKPAI kultūras pieminekļu tiešsaistes sarakstā. Uzzināt par ērģelēm un to stāvokli iespējams, vien zvanot katra reģiona VKPAI inspektoriem.

Jautāta, ar ko Vēsturisko ērģeļu svētku projekts atšķiras no citiem ērģeļu svētkiem, kas diezgan aktīvi risinās dažādās Latvijas vietās – piemēram, Latgales ērģeļu dienas, starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “Vox angelica”, Ērģeļmūzikas vasara, “ORGAnismi” un citiem, – Ilona Birģele min divas galvenās atšķirības. “Pirmkārt, Vēsturisko ērģeļu svētki notiek visos Latvijas novados, esam izvēlējušies dažas baznīcas gan Vidzemē, gan Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Otra un vēl būtiskāka atšķirība ir tā, ka projetkts notiek dievnamos, kur ir vēsturiskās ērģeles. Tādas, kuras radītas šeit, Latvijā, noteiktai baznīcai, vismaz pirms simt gadiem, un tās būvējuši gan pasaulslaveno Eiropas ērģeļbūves firmu pārstāvji, gan vietējie meistari,” norāda ērģelniece. Turklāt, tā kā jauni, koncertiem piemēroti instrumenti Latvijā nav būvēti kopš ērģelēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 70. gados, esot vēl svarīgāk informēt sabiedrību par tām vērtībām, kuras mūsu valstī iespējams novērtēt. Latvijas ērģelnieki ir ļoti sarūgtināti, ka Rīgas akustiskās koncertzāles iecerēs nav plānotas ērģeles, jo Eiropas un pasaules koncertzāles lielākoties rotā stabuļu instruments.

Ilona Birģele arī piebilst, ka dažkārt arī naudas trūkums nāk par labu, jo Latvijai izdevies izvairīties no Eiropā izplatītās prakses vēsturiskas ērģeles modernizēt, pārbūvēt atbilstoši 20. gadsimta prasībām. Mums tās – skanošas vai ne – saglabājušās oriģinālajā veidolā.

Lai klausītāji varētu novērtēt atšķirību, Vēsturisko ērģeļu svētku koncertiem izvēlētas iespējami dažādas ērģeles, stāsta Ilona Birģele: “Pirmais priekšnosacījums bija, lai instruments būtu labā darba kārtībā, skanošs, lai būtu baudījums to klausīties, otrais – lai būtu dažādība. Vēsturisko ērģeļu svētku koncertos esam iekļāvuši Mārtiņa Krēsliņa, Kārļa Hermaņa, Vilhelma Zauera, Augusta Martina, Kornēlija Rāneusa un citu –, lai cilvēki, kuri brauc uz koncertiem, var salīdzināt, lai viņiem interesanti paklausīties un izbaudīt dažādus skanējumus. ”

  1. Nezināmie dārgumi
  2. Atjauno, bet lēnām
  3. UZZIŅA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+