Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Latvijas nepilsoņi tiesā cīnās par tiesībām iegūt Īrijas pilsonību

LETALETA

Īrijā dzīvojoša Latvijas nepilsoņu ģimene jau vairākus gadus tiesājas par tiesībām iegūt Īrijas pilsonību, vēsta “Baltic Ireland”.

 

Pašlaik 46 gadus vecā Latvijas nepilsone Anastasija Spila un viņas divas meitas – 1992.gadā dzimusī Ksenija un 1985.gadā dzimusī Jekaterina – Īrijā dzīvo kopš 1999.gada. Ģimene 2005.gadā iesniedza lūgumu piešķirt viņām Īrijas pilsonību, taču lūgums ticis noraidīts un kopš tā laika notiek ģimenes tiesāšanās ar valsti.

Īrijā Anastasija Spila pasaulē laidusi vēl divus bērnus, kuri ir Īrijas pilsoņi. Māte sākotnēji bija pieteikusies bēgļu statusam, bet šis pieteikums tika atsaukts pēc pirmā bērna piedzimšanas Īrijā, jo sievietei tika dota atļauja palikt valstī. Pašlaik arī vecākajai meitai Jekaterinai Spilai ir piedzimis bērns, kura tēvs ir Īrijas pilsonis.

Iesniedzot naturalizācijas pieteikumu, Anastasija Spila pievienoja Latvijas Republikas nepilsoņu pasu kopijas un sadaļā “Pašreizējā pilsonība” norādīja “Latvija (tautība – krieviete)”.

2009.gadā Spilu ģimenes sievietes saņēma atteikumu piešķirt viņām Īrijas pilsonību. Atteikums pamatots ar faktu, ka pieteikuma iesniedzējas ilgstoši izmantojušas valsts finansiālo atbalstu, respektīvi – saņēmušas pabalstus un nepieder bēgļu vai bezvalstnieku kategorijai.

Vēstulē skaidrota Īrijas likumdošana, kas nosaka, ka naturalizācijas pieteikumu iesniegušajai personai ir jāpierāda, ka vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas, dzīvojot šajā valstī, ir spējusi uzturēt sevi un arī ģimeni, kā arī ir paredzams, ka spēs uzturēt arī nākotnē.

Drīz pēc atteikuma Spilu ģimenes advokāti iesniedza apelāciju, pamatojoties uz apgalvojumu, ka Anastasija Spila un viņas meitas uzskatāmas par bezvalstniecēm. Pirmās instances tiesa atzina, ka gadījums ir sarežģīts un komplicēts, sāka konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem un pieprasīja Latvijas iestādēm skaidrojumu par nepilsoņu statusu.

Konsultāciju gaitā tika konstatēts, ka, piemēram, organizācija “Amnesty International” Latvijas nepilsoņus uzskata par bezvalstniekiem, taču 2004.gadā Latvijā pieņemtais likums par bezvalstniekiem skaidri norāda, ka tās personas, kuras ir Latvijas nepilsoņi, nevar tikt uzskatītas par bezvalstniekiem.

Tiesa norāda, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja savos apsvērumos par Latvijas nepilsoņu statusu apgalvo, ka nepilsoņi “juridiski nav ne ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet uzskatāmi par atsevišķas kategorijas personām ar ilgstošām un efektīvām saitēm ar Latviju, kas daudzējādā ziņā ir līdzīgi pilsoņiem, taču bez tiesībām, ko nodrošina pilna pilsonība.”

Latvijas Ārlietu ministrija tiesā iesniegtajā skaidrojumā teikts, ka Latvijas nepilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties uz un no Latvijas, uzturēties tur pastāvīgi, ja viņi vēlas to darīt, kā arī naturalizācijas kārtībā kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Īrijas tiesa nolēma, ka šajā gadījumā tās kompetencē nav pieņemt lēmumu, vai šie pilsonības pretendenti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vai citādi ir vai nav jāuzskata par “bezvalstniekiem”.

Kā viens no atteikuma iemesliem arī minēts fakts, ka pilsonības pieteikumā iesniedzēji nebija skaidri norādījuši savu bezvalstnieku statusu. Īrijas tiesa arī norādīja, ka pilsonības piešķiršana ir valsts privilēģija un nevienam citas valsts pilsonim nav juridisku tiesību uz tās saņemšanu.

Tiesa atteicās pārskatīt tieslietu ministra lēmumu par pilsonības nepiešķiršanu Anastasijai, Jekaterinai un Ksenijai Spilām, norādot, ka tas pieņemts, balstoties uz informāciju, ko satur naturalizācijas pieteikums.

Ministra minētais iemesls atteikumam – sociālo pabalstu izmantošana – ir likumīgs, līdz ar to tiesai nav iemesla iejaukties. Tiesa norādīja, ka pieteikuma iesniedzējām atteikums nerada juridiskas sekas un, ja pastāv domstarpības vai pārpratumi attiecībā uz viņu statusu, Spilām ir tiesības iesniegt jaunu pieteikumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+