Foto: LETA

Latvijas nodokļi – konkurētspējīgi ar ASV? 5

Kamēr Latvijā politiķi diskutē par nodokļu pazemināšanu, Eiropā nodokļu nasta pamazām aug.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienība jo­projām paliek augsto nodokļu zona – visu maksājamo nodokļu summa un obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi sasniedz 39,4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir 15 procenta punktus virs ASV un par 10 – virs Japānas līmeņa, secināts pirmdien iznākušajā ES statistikas biroja publikācijā “Nodokļu tendences Eiropas Savienībā”. Tas, protams, nav nekāds jaunums pēdējos 40 gadus.

Jaunums ir tas, ka nodokļu slogs Eiropas Savienībā palēnām palielinās. Pēdējos trīs gadus pa pusprocenta punktam gadā. 2011. gadā tas bija 38,8% no iekšzemes kopprodukta, bet 2012. gadā – jau 39,4%. Turklāt tas jau ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, un sagaidāms, ka sociālo prasību ietekmē tas pieaugs, prognozē Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta eksperti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas svārstās no tām piecām dalībvalstīm, kurās slogs ir zem 30% no IKP, līdz labklājības valstīm, kurās virs 40%. Visaugstākais nodokļu īpatsvars ir Dānijā – 48,1%.

Latvijā ir otrs zemākais nodokļu slogs ES (27,9% kopā ar Bulgāriju aiz Lietuvas 27,2% no IKP). Tas ir tuvāks Kanādas (27,8%) un ASV (24,7%) nodokļu īpatsvaram nekā ES vidējam. Vairāk nekā ES vidēji nodokļi tiek ievākti no netiešajiem nodokļiem, it īpaši no PVN, kamēr sociālās apdrošināšanas maksājumi ir zemāki nekā citur Eiropā.

ES atjaunotais kurss uz izaugsmi, nodarbinātības palielināšana pieprasa uzņēmējdarbību veicinošus nodokļus, kas arī atspoguļojās vispārējā tendencē – darbaspēka nodoklis samazinājās no 19,9% (no IKP) 2009. gadā līdz 19,7% 2010. gadā, bet 2012. gadā atkal pacēlās līdz 20,1%. Kāpēc? Virkne dalībvalstu pacēla augstāko likmi iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), jo krīzes ietekmē kritās patēriņš un sociālās vajadzības nevarēja nosegt no pievienotās vērtības nodokļa. Visvairāk šo iedzīvotāju ienākuma nodokli no 30,9% līdz 38% cēla Grieķija, arī Kipra un Polija (par diviem procentpunktiem). Šogad to dara Somija un Zviedrija, kurā ir visaugstākā šī IIN likme – 56,9%.

Nodokļu slogs ES 2012. gadā
Valsts % no IKP
Dānija 48,1
Beļģija 45,4
Francija 45,0
Zviedrija 44,2
Somija 44,1
Itālija 44,0
Austrija 43,1
ES vidēji 39,4
Luksemburga 39,3
Ungārija 39,2
Vācija 39,1
Nīderlande 39,0
Slovēnija 37,6
Horvātija 35,7
Apvienotā Karaliste 35,4
Kipra 35,3
Čehija 35,0
Grieķija 33,7
Malta 33,6
Polija 32,5
Spānija 32,5
Igaunija 32,5
Portugāle 32,4
Īrija 28,7
Slovākija 28,3
Rumānija 28,3
Latvija 27,9
Bulgārija 27,9
Lietuva 27,2
Dati: “Eurostat”