EP deputāts Aleksandrs Mirskis. Foto – LETA

Latvijas nomelnotāja Mirska lieta nebeidzas 19

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Aleksandrs Mirskis, juzdams, ka Augstākā tiesa varētu neatcelt Rīgas apgabaltiesas viņam nelabvēlīgo spriedumu, pieprasījis EP aizstāvēt viņa imunitāti un privilēģijas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Mirskis Eiroparlamentā izcēlies pārsvarā ar savām dažām īsminūšu runām, kurās nomelnojis Latvijas valsti. Viņu apstādināt centušies vienīgi Saeimas deputāti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), iesniedzot prasību tiesā. Deputāti lūguši uzlikt par pienākumu Alexander Mirsky (tā viņš sevi dēvē Briselē) EP sēdē debašu laikā publiski atvainoties prasītājiem un atsaukt secinājumu, ka Latvijas parlamenta deputāti ir nacisti, kā arī ievietot attiecīgu atvainošanos un atsaukumu Eiropas Parlamenta mājaslapā internetā, piedzīt no Mirska morālo kompensāciju LVL 1000 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus.

2011. gada 4. aprīlī, uzstājoties ar vienu minūti ilgu runu, A. Mirskis izteica šādus apgalvojumus: “Godātā priekšsēdētājas kundze! Vēlos jums uzdot jautājumu: kā jūs domājat, vai ir iespējams Beļģijā slēgt franču skolas? Vai, teiksim, Francijā slēgt Vācijas skolas? Pareizi – nav iespējams. Bet Latvijā, kur dzīvo 40% krievu valodā runājošu iedzīvotāju, tas ir iespējams. Šodien Latvijas parlamentā deputāti nacionālisti un nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā. Tajā pašā laikā uz Latviju atbrauc Eiropas komisārs Knuts Vollebeks un paziņo, ka viņš lepojas ar Latvijas integrāciju. Jūs domājat, ka es jokoju? Jūs kļūdāties. Un kā jūs domājat, kas notiks, ja Latvija slēgs krievu skolas? Es jums atbildēšu – Latvijā sāksies pilsoņu karš. Ja Eiropas Parlaments nereaģēs uz atklātu radikālu iniciatīvu šodien, jau rīt būs par vēlu. Paldies!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Mirskis neslēpa gandarījumu, uzzinot, ka Jūrmalas tiesa, kurā R. Dzintars un G. Bērziņš vērsās vispirms, pieteikumu noraidījusi, pamatojoties uz to, ka EP deputātiem ir imunitāte attiecībā uz viedokļiem. Bet valsts nomelnotāja prieks ātri noplaka, uzzinot, ka Rīgas apgabaltiesa izskatījusi abu Saeimas deputātu apelācijas sūdzību un nospriedusi uzlikt par pienākumu Mirskim atsaukt minētos apgalvojumus, kā arī publicēt atsaukumu EP mājaslapā internetā un piedzīt no deputāta 1000 latu lielu morālo kompensāciju jeb 500 latu par labu katram prasītājam. Mirskis, protams, nelikās mierā un aizvadītā gada maijā iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā un vienlaikus vērsās pie EP ar prasību viņu aizsargāt.

Dīvaini, ka pēdējā pirmsvēlēšanu plenārsēdē, kur uzmanības centrā bija arī Krievijas bruņoto spēku agresija Ukrainā, Mirska lietu, kurā izskan draudi par pilsoņu karu, izskatīja bez kādām debatēm, tikai pamatojoties uzFrancijas deputātes Marielas Gallio Juridiskajā komitejā sagatavoto ziņojumu.Ātri un vienkārši – deputāti nolēma aizstāvēt Alexander Mirsky imunitāti un privilēģijas. Pārējie Latvijas deputāti, kuri netiek pieskaitīti Krievijas aģentu pulciņam, klusēja, jo, lūk,tāpat neviens nedzirdot un neuzklausot. Tā nu gluži nav, jo Eiropas Savienības tiesa ne reizi vien lēmusi par imunitātes atņemšanu, pastāstīja šīs tiesas tiesnesis Egils Levits. Turklāt EP oficiālajā mājas lapā internetā var izlasīt, tiesa, ne to svaigāko informāciju, bet tomēr, ka kopš pirmā tieši ievēlētā EP sasaukuma 1979. gadā līdz 2005. gadam imunitātes atcelšana tika pieprasīta 129 reizes. Pēc attiecīgās procedūras veikšanas to zaudēja 30 EP deputāti.

Dzintara un Bērziņa partijas biedrs Roberts Zīle centies vismaz pārliecināt savas Konservatīvo un reformistu grupas deputātus, ka Latvijas nomelnotājs Mirskis nav jāaizsargā, jo viedoklis un apmelošana nav viens un tas pats. “Pārliecināju angļus, poļus un čehus, diemžēl bijām vienīgie un mazākumā, kas nostājās pret. Eiropas Parlamentā parasti nesoda par politiskajiem uzskatiem, kaut kādiem izteicieniem un pat neiedziļinās lietas būtībā. Taču situācija starptautiskajā mērogā kļūst arvien bīstamāka, un Mirska naidīgie un apmelojošie izteicieni vairs nav nekādi joki, kuriem nevajag pievērst uzmanību,”atzina Zīle.

Savukārt deputāte Inese Vaidere taisnojās, ka EP Juridiskās komitejas lēmums viņai esot pārsteigums. Diemžēlne visi deputāti iedziļinoties jautājumos, kas skar viena vai otra deputāta imunitāti. I. Vaidere: “Ja es pasaku savu viedokli, tā ir viena lieta, bet viņš savā runā nepārprotami nosaucis Latvijas parlamenta deputātus par nacistiem, un tas ir apvainojums. Uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesa rīkojās pareizi, tiesājot Mirski. Atgādināšu, ka bija gadījums, kad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK Eiropas Parlamenta deputāti iesniedza prasību tiesā pret Saeimas deputātu Nikolaju Kabanovu, kurš EP ievēlētos tēvzemiešus nosauca par fašistiem. Viņam nācās atvainoties.”

Reklāma
Reklāma

Prokremliskie Latvijas deputāti turpina izvērst savu propagandu. Ja citu valstu deputātiem ir vienalga, ko viņi runā no tribīnes, tad nedrīkst samierināties, ka vienaldzība pārņēmusi arī pārējos Latvijas deputātus, kuri atrunājas ar EP iesakņojušostradīciju, ka Mirskim neko nevarot padarīt. Cik bieži mūsu deputāti kāpuši tribīnē, lai apklusinātu Latvijas nomelnotājus?

Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka EP deputāti tomēr nedrīkst tik vienaldzīgi noraudzīties uz Mirska dīvainībām un ka ir jāmeklē iespējami racionālākie un progresīvākie risinājumi, lai neierautu sevi vārdu spēlēs, ko Krievija izmanto savā labā.Tikmēr laikraksts “Vesti” sit Mirskim uz pleca, ka viņš, lūk, esot sacēlis lielu sašutuma vētru EP un ar savu uzstāšanos plenārsēdē faktiski apturējis referendumu par krievu skolu slēgšanu Latvijā.

Ļoti svarīgi būs, kā uz šī fona rīkosies Augstākā tiesa (AT), kura saņēmusi Mirska kasācijas sūdzību, bet vēl nav pieņēmusi lēmumu par tiesvedības ierosināšanu vai atteikumu. Šā iemesla dēļ AT šobrīd nekādus komentārus Mirska lietā nesniedza. Tāpat kā iepriekš pieminētās tiesas, jo galīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā. Taču EP reglaments dod nacionālajai tiesai tiesības lūgt EP priekšsēdētājam atcelt kāda deputāta imunitāti un par to ir jāinformē deputāti kārtējā plenārsēdē. Juridisko jautājumu komitejai šis pieprasījums ir jāizskata, vajadzības gadījumā uzaicinot nacionālo iestādi sniegt sīkākus paskaidrojumus. Sagatavotais atzinums ir jāiesniedz plenārsēdē.

Visticamāk, ka Mirskis vairs nebūs EP deputāts, tomēr jautājums par viņa imunitāti tik un tā saglabāsies, jo savu pret Latvijas valsti vērsto runu viņš teica tad, kad bija deputāts.

“Ja lietai tiks pievienots Eiropas Parlamenta lēmums vai kāds cits dokuments – tad tiesa par to arī lems,” informēja AT komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. AT spriedums būs ļoti svarīgs ne tikai vienam deputātam, bet visai Latvijas valstij.

Fakti


EP deputātu tiesiskais pamats ir 1965. gadā Briselē pieņemtais Protokols par privilēģijām un imunitāti : “Attiecībā uz parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.”

Avots: EP