Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. marts, 2012
Drukāt

Latvijas ostu apgrozījuma problēmās vaino Lembergu un Krieviju

osta2

Latvijas ostu apgrozījuma kāpums nav pārliecinošs, īpaši Ventspils ostas apgrozījums atšķirībā no Rīgas ostas joprojām būtiski atpaliek no iepriekš sasniegtajiem rekordiem.

Daļa šajā kravu kritumā pārliecinoši vaino Krievijas politiku, citi ostas pārvaldes un arī Aivara Lemberga [Ventspils domes priekšsēdētāja, ”Latvijai un Ventspilij”, Ventspils brīvostas valdes locekļa] ambīcijas un pat šantāžu attiecībā uz Krievijas kravām, kļuva skaidrs biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par ostu pārvaldību.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis skaidro, ka kritums no 37 miljoniem tonnu līdz pērn pārkrautajiem 28,4 miljoniem tonnu ir tāpēc, ka tika slēgts naftas vads, “un ar ostu pārvaldīšanu tam nav nekāda sakara”. “Nevajag apgalvot, ka ostu pārvalde var pateikt terminālim, cik un ko kraut. 2003.gadā vads tika slēgts, un kopš tā laika ostas politika ir piesaistīt jaunus termināļus. Ja pie tagadējiem 28 miljoniem tonnu gadā pieliktu 15 miljonus tonnu, tad Ventspils osta būtu nepārspējama Baltijas reģionā,” ir pārliecināts Sarmulis.

Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) pārstāvis Aivis Landmanis savukārt uzsver, ka galvenais kritērijs, kāpēc nafta aizgāja no Ventspils ostas, ir dažu politiķu pārāk lielās ambīcijas, pat šantāža attiecībā uz Krievijas kravām. “Tolaik bija izšķiršanās, vai Krievija atbalstīs kravu transportu caur Baltijas valstīm. Pielietojot šādu politiku, kravas aizgāja uz Krieviju,” uzsver Landmanis.

“Jāskatās, kāds bija Baltijas jūras austrumu krasta ostu kravu kopapjoms, kāds tas ir tagad un kāds ir Latvijas ostu īpatsvars tajā. Ne tikai Ventspils osta ir zaudējusi un patiesībā absolūtos skaitļos neko nav ieguvusi no ļoti lielā kopapjoma pieauguma. Krievijas ostas, arī Tallina un Klaipēda ir būtiski kāpinājušas savu apjomu. Tas, ko Latvija ir ieguvusi no kopējā pīrāga, salīdzinot ar pārējām, manuprāt, ir pilnīgi nepietiekoši,” uzsver BATL pārstāvis.

Viņš uzskata, ka Latvijas ostas ir zaudējušas konkurenci. “Ja runājam par cauruļvadiem un ostu pārvaldi, tad problēma ir tajā, ka nereti ostas menedžments vai pašvaldības vadība ir saauguši ar uzņēmējiem un veido tādu politiku, lai nelaistu brīvās investīcijas ostā iekšā. Attīstīties var tikai tie uzņēmumi, kuros ir attiecīgas intereses,” viņš uzsver.

To pierādot arī tiesas process pret Lembergu. Tāpēc esot tiesas lēmums arestēt un nodot cita cilvēka pārvaldībā Lemberga ļoti daudzās termināļu īpašuma daļas.

Sarmulis savukārt ir pārliecināts, ka Krievijas valsts ir pieņēmusi oficiālu politiku – krievu kravas Krievijas ostām. “Ir uzbūvēta Primorskas osta ar apgrozījumu 78 miljoni tonnu gadā. Nafta un naftas produkti iet uz turieni. Sanktpēterburga izaugusi līdz 60 miljoniem tonnu. Latvijas ostām konkurente ir Ustjlugas osta, kur patlaban tiek pārkrauti 22 miljoni tonnu kravas, bet plānos ir 180 miljoni tonnu. Tas ir jautājums, kas paliks pārējiem pāri,” viņš uzsver.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāve un ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule Latvijas ostu darbību raksturo ar sausiem skaitļiem: “Starptautiskais konkurētspējas indekss attiecībā uz ostu infrastruktūru liecina, ka Igaunija ir 18.vietā, Lietuva – 44. un Latvija 51.vietā.” Politiskie un ģeopolitiskie apstākļi attiecoties gan uz Klaipēdu, gan Tallinu, turklāt Rīga un Ventspils ģeogrāfiski atrodas visizdevīgākajā vietā. Ir jāpēta, kāpēc pie līdzīgiem apstākļiem kaimiņvalstis ir apsteigušas Latvijas ostas, uzsver politiķe.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+