Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. oktobris, 2012
Drukāt

Latvijas padsmitnieki – visneveselīgākie Eiropā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Katrs trešais piecpadsmitgadnieks smēķē, bet katrs ceturtais vismaz reizi nedēļā lieto alkoholu. Vai šo problēmu var risināt skolā, vai arī problēmas sakne jāmeklē kur dziļāk, par to vakar izvērtās asa diskusija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.


 

Sarunu par to, ka jāmaina sistēma, kādā bērni tiek skoloti par veselības jautājumiem, rosinājusi Latvijas Ārstu biedrība, bet veselības ministre Ingrīda Circene teica, ka arī viņa jau gadu cīnījusies par to, lai skolās veselības mācība būtu obligāts mācību priekšmets. Viņa uzskata: dati, kurus par Latvijas skolēnu paradumiem savākusi Pasaules veselības organizācija (PVO), liecina par nacionālu traģēdiju. I. Circene ir sašutusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) necenšas uzlabot skolēnu zināšanas par veselīga dzīvesveida svarīgumu. PVO atklājusi, ka Latvijas skolēnu dzīvesveids ir visneveselīgākais 39 Eiropas valstu vienaudžu vidū. Mūsu bērni un jaunieši ne tikai biežāk lieto atkarību izraisošas vielas, bet arī mazāk kustas, retāk ēd brokastis un augļus. Situācija ik gadu pasliktinoties. Turklāt, jo bērns ilgāk mācās skolā, jo neveselīgāk dzīvo. Piemēram, vienpadsmitgadīgie augļus ēd biežāk nekā piecpadsmit gadus vecie bērni.

 

Ministrijām 
nav vienprātības

Pēdējo trīs valdību rīcības plānos ierakstīts, ka jārisina jautājums par veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu, taču reālas rīcības nav, jo Veselības ministrijas (VM) viedoklim nepiekrīt IZM.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka par veselību skolēni jāizglīto trīs posmos – trīs mācību gadus. Mazākie bērni būtu jāizglīto par higiēnu, par pašpalīdzību un citiem vienkāršiem jautājumiem. Desmit līdz 12 gadu vecumā būtu jāizglīto par veselīgu dzīvesveidu, piemēram, slimību profilaksi. Savukārt vidusskolēni būtu jāaudzina kā topošās māmiņas un tēti.

Vairākkārt tika uzsvērts, ka jo sevišķi nozīmīgi par veselības jautājumiem ir izglītot profesionālo vidusskolu un internātskolu skolēnus, jo tieši no šīm skolām nākot visvairāk jauno smēķētāju, alkoholiķu un narkomānu.

IZM pārstāvji toties norādīja, ka tiek ieteikti ļoti daudzi jauni mācību priekšmeti – līdz ar veselības mācību arī finanšu pratība, patriotiskā audzināšana, latviskā dzīvesziņa u. c., bet pasaules prakse tomēr rāda, ka pareizāk ir dažādas prasmes mācīt integrēti. Patlaban 1. līdz 9. klašu skolēni apgūst veselības mācības elementus priekšmetā “sabiedrības mācība”, bet vidusskolēni to var apgūt kā atsevišķu izvēles priekšmetu. I. Circene iebilda, ka integrētā mācību priekšmetā skolotāji var maz runāt par veselības jautājumiem, bet likt uzsvaru uz kādām citām tēmām. Savukārt vidusskolā veselības mācību izvēlējušies tikai 15 procenti jauniešu. “Metodisko materiālu šajos jautājumos ir daudz, bet skolēnu zināšanas un prasmes ir neatbilstošas,” tā I. Circene. Novērots arī, ka skolotājiem vai nu trūkst prasmes skaidrot dažus veselības aspektus, vai ir nevēlēšanās runāt, piemēram, par dzimumdzīvi. P. Apinis piebilda – skolās būtu jāienāk arī mediķiem, kas par daļu jautājumu ar skolēniem spētu runāt profesionālāk nekā pedagogi.

 

Slima sabiedrība

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga teica, ka jauna mācību priekšmeta ieviešana dārgi maksā. Piemēram, skolotāju algošanai vien gadā būtu vajadzīgi papildu 1,2 miljoni latu. Taču cilvēki, kas bezatbildīgi izturas pret savu veselību, valstij izmaksā vēl dārgāk, jo viņiem bieži ir ielaistas slimības, kuru ārstēšana izmaksā krietni vairāk nekā profilakse, teica I. Circene. Ja skolas laikā nav gūts pietiekami daudz informācijas par veselības nozīmi, cilvēks pārāk maz sargā veselību arī savā turpmākajā dzīvē. Piemēram, uz valsts apmaksātajām dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudēm dodas vien trešā daļa sieviešu. “Par kādu ekonomisko izrāvienu var būt runa, ja mums ir slima sabiedrība!” izsaucās I. Circene. Turklāt IZM atradusi naudu, lai radītu jaunu mācību priekšmetu vidusskolām “Cilvēkdrošība”. I. Vanaga vaicāja: vai VM var pateikt, no kura mācību priekšmeta jāatsakās, lai varētu ieviest veselības mācību.

Viņa uzskata, ka nevar visu prasīt no skolas – veselīga dzīvesveida pamatprincipi jāiemāca ģimenē. P. Apinis uz to atbildēja, ka diemžēl daudzi bērni neaug pilnvērtīgā ģimenē.

I. Circene gatava uz kompromisu – varētu arī iztikt bez veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta, ja vien no sabiedrības mācības būtu izdalīts noteikts stundu skaits tieši veselības jautājumiem. P. Apinis teica – palielināt sporta stundu skaitu līdz četrām ik nedēļu ir tikpat svarīgi kā ieviest veselības mācību.

Deputāti Vineta Poriņa, Raivis Dzintars un Janīna Kursīte, nenoliedzot, ka svarīgi skolēnus vairāk izglītot par veselības jautājumiem, tomēr norādīja, ka nedrīkst fokusēties tikai uz ķermeni. Par veselību jāmāca kontekstā ar vispārcilvēciskām un ģimenes vērtībām. “Var jau būt arī ļoti veselīgs, bet truls,” uzsvēra J. Kursīte. Vairākkārt izskanēja, ka bērnu neveselīgais dzīvesveids saistīts ar dažādu būtisku vērtību devalvēšanos sabiedrībā kā tādā.

Skaidrs arī, ka veselības mācības ieviešana ir apgrūtināta arī tādēļ, ka daļai sabiedrības šķiet – tajā māca galvenokārt tikai par pretapaugļošanās jautājumiem, kas, kā sacīja V. Poriņa, liek bažīties, ka mazos bērnos pārāk agri tiek izraisīta interese par seksuālo dzīvi.

Turklāt nevalstisko organizāciju aktivitātes skolā dažkārt liek domāt, ka tām mazāk rūp jauniešu reproduktīvā veselība, vairāk – pretapaugļošanās līdzekļu reklāma.

P. Apinis atzina – līdz šim bijusi nepareiza pieeja, ka veselības mācība apgūta fragmentāri. Viņš norādīja, ka ir svarīgi arī, lai sabiedrība būtu izglītota kopumā. Pierādīts, ka cilvēki, kas ieguvuši augstāko izglītību, vidēji dzīvo 8 līdz 12 gadus ilgāk nekā tie, kam šādas izglītības nav, jo viņi atbildīgāk izturas gan pret savu, gan savu pēcnācēju veselību.

Diskusija izpelnījās žurnālistu un dažādu organizāciju pārstāvju lielu interesi. Kā sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, tas, ka komisijas sēžu zālē nu ir arī stāvvietas, liecina par sabiedrības lielo interesi par skolēnu veselību. Viņa sēdes noslēgumā teica, ka par šo tēmu vajadzīgas turpmākas diskusijas. Iespējams, jādibina starpinstitucionāla darba grupa, kas spriedīs, kā uzlabot skolēnu zināšanas par veselību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+