“Latvijas Pasts” gadā plāno ietaupīt līdz 700 tūkstošiem latu 0

Latvijas pasta kompānijas “Latvijas Pasts” (LP) administratīvā aparāta struktūras samazināšana gadā varētu ietaupīt līdz pat 700 tūkstošiem latu, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijas Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Lasīt citas ziņas

Viņa sacīja, ka LP jaunieceltā valde iecerējusi uzņēmumā veikt vairākas reformas, starp kurām plānotas arī radikālas izmaiņas uzņēmuma personāla vadības stratēģijā, būtiski samazinot uzņēmuma administratīvo aparātu, kas nav iesaistīts pasta pakalpojumu nodrošināšanā.

“Šīs kardinālās reformas saistītas gan ar struktūru apvienošanu, gan arī lieko pārvaldes posmu likvidēšanu un administrācijas izmaksu samazināšanu. Pēc LP valdes pašreizējiem aprēķiniem, atsevišķas administratīvā aparāta struktūras varētu tikt samazinātas pat 50% apmērā, bet kopējais gada ietaupījums plānoto izmaiņu dēļ varētu sasniegt līdz pat 0,7 miljoniem latu,” norādīja Vārpa.

CITI ŠOBRĪD LASA

LP Ārējo komunikāciju daļas vadītāja informēja, ka LP jaunā valde uzņēmuma rentablas darbības nodrošināšanai iecerējusi reformas LP procesu, personāla un resursu vadības jomā, kā arī jaunu pakalpojumu ieviešanu un attīstību. “Īstenojamās reformas ļaus LP efektīvi konkurēt brīvajā pasta pakalpojumu tirgū, kas Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai sāks funkcionēt no 2013.gada 1.janvāra,” teica Vārpa.

Būtiskākās izmaiņas procesu vadības jomā skars pakalpojumu sniegšanas struktūru, novēršot dublēšanos, lieku izmaksu veidošanos un attiecīgi – smagnējību lēmumu pieņemšanā un pakalpojumu sniegšanā klientiem.

 

“Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un paaugstinātu klientu servisu, šādas izmaiņas visvairāk nepieciešamas saistībā ar pasta pamatpakalpojumu sniegšanu, klientu apkalpošanu pasta nodaļās un pasta sūtījumu piegādēm,” klāstīja Vārpa.

Viņa piebilda, ka patlaban tiek izvērtēta LP resursu izmantošanas efektivitāte visos minēto procesu posmos gan attiecībā uz pastnieku un pasta nodaļu darbu, gan arī transporta izmaksām, lai novērstu situācijas, ka nevajadzīgas un pārmērīgas centralizācijas dēļ tiek kavēts pastnieku darbs un līdz ar to – pasta sūtījumu piegāde klientam.

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka atbilstoši LP valdes izstrādātajam uzņēmuma attīstības plānam daudz uzmanības tiks veltīts pasta pakalpojumu pieejamības maksimālai dažādošanai, gan pārskatot pasta nodaļās pieejamo pakalpojumu grozu, gan arī meklējot jaunus sadarbības partnerus, kas paralēli pasta nodaļām varētu iesaistīties pasta pakalpojumu sniegšanā, tādējādi paplašinot atsevišķu pasta pakalpojumu saņemšanas iespējas. Vienlaikus LP turpinās attīstīt universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nodošanu starpniecībā sadarbības partneriem vietās, kur šāds modelis no resursu vadības viedokļa būs iespējams, efektīvs un racionāls.

Reklāma
Reklāma

Saskaņā ar sniegto informāciju LP jau ir aktualizējis un tuvākajā laikā aktivizēs sadarbības projektu iespējas ar pašvaldībām, piedāvājot tām savus pakalpojumus, piemēram, finanšu pakalpojumu sniegšanā, kā tas jau sekmīgi notiek Carnikavā, kur LP nodrošina Carnikavas novada domes kases funkcijas. “Interesi par līdzīgu sadarbību ar LP ir izrādījušas arī citas pašvaldības, un uzņēmums plāno pašvaldības aktīvi ieinteresēt ar savu piedāvājumu,” piebilda Vārpa.

Viņa informēja, ka, izmantojot Latvijā unikālo transporta tīkla pārklājumu, LP arī turpmāk attīstīs un paplašinās 2011.gadā veiksmīgi sāktos kravu pārvadājumu pakalpojumus, piedāvājot klientiem regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu kravu nogādāšanu jebkurā Latvijas vietā.

Tāpat starp LP rentabilitātes uzlabošanai veicamajiem darbiem ir arī uzņēmuma daudzo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksu samazināšana, tostarp aktīvi plānojot atsavināt pasta funkciju nodrošināšanai nevajadzīgos īpašumus. “Šajā jomā LP jaunā valde iecerējusi aktīvu komunikāciju ar vietējām pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas uzņēmumam piederošie īpašumi, lai meklētu abpusēji izdevīgus īpašumu tālākās izmantošanas modeļus,” teica Vārpa.

Viņa arī uzsvēra, ka LP valde pauž apņēmību reformu dēļ jau 2012.gadā sasniegt uzņēmuma akcionāru izvirzītos mērķus – pasta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, rentabilitātes nodrošināšanu – un stabilu darbību liberalizētā pasta tirgus apstākļos no 2013.gada.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija 20.janvārī lēma par LP valdes nomaiņu. Valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts ilggadējs kompānijas darbinieks Māris Kleinbergs, savukārt par valdes locekļiem iecelti Egons Strazdiņš un Arnis Salnājs. No amata atbrīvots LP iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols, kā arī valdes locekļi Ilze Aleksandroviča, Ivo Lecis un Andrejs Vīcups.

LP uztur vairāk nekā 600 pasta nodaļu, kompānijā nodarbināti aptuveni pieci tūkstoši darbinieku. LP sniedz pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Uzņēmums pilnībā pieder valstij.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.