Foto – LETA

Latvijas Pensionāru federācija neatkāpjas no savām prasībām

 0

Trešdien labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) intervijā Latvijas radio paziņoja, ka no “Liepājas metalurga” akcionāru turpmākās rīcības būs atkarīgs ļoti daudzu tūkstošu Pensionāru cerību piepildījums, proti, vai valsts varēs īstenot pensiju indeksāciju.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Par šādiem izteikumiem sašutumu pauda Latvijas pensionāru federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš. Viņš norādīja, ka I. Viņķeles draudi liecina par nekompetenci, jo bezdarbnieku pabalstus no darba atbrīvotajiem “Liepājas metalurga” strādniekiem izmaksās no bezdarba apdrošināšanas speciālā budžeta un tas nevar ietekmēt pensiju speciālo budžetu. Tāpat pensionāri uzsvēra, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas neatkarības laikā labklājības nozari vada cilvēks, kas tā vietā, lai rūpētos par labklājības līmeņa paaugstināšanu, nepārtraukti meklē iespējas, lai nerisinātu lielai sabiedrības daļai nozīmīgus jautājumus.

“Ministres attieksme liecina, ka viņu neuztrauc gandrīz ceturtās daļas valsts iedzīvotāju ārkārtīgi zemais dzīves līmenis, ko nepārprotami apstiprina Eiropas Savienības institūciju apsekojumi,” sacīja A. Siliņš, piebilstot, ka pensionāri izdarīs visu iespējamo, lai kaut ko šajā valstī tomēr mainītu. “Ir jāķeras pie būtiskākiem ietekmēšanas līdzekļiem. Vispirms ir pašvaldību vēlēšanas, tad noteikti sāksim gatavoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām,” strikts savās nostājās bija pensionāru vadītājs.

 

Indeksācija – 
visiem vienāda

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Siliņš apstiprina, ka iepriekš federācijas domes sēdē izskatītie priekšlikumi pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai joprojām ir spēkā. LPF neakceptēs tādu pensiju indeksācijas variantu, kas pensijas palielinātu tikai par santīmiem vai pāris latiem. Un neatkāpsies no prasības indeksēt pensijas par pēdējiem pieciem gadiem – no 2009. līdz 2013. gadam ieskaitot, kad pensiju indeksācija, sākoties krīzei, tika iesaldēta.

Tiekoties ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem, sprieduši, ka šā gada oktobrī vajadzētu indeksēt visas pensijas, turklāt par vienu noteiktu summu – apmēram 7 – 12 latiem. Pēc federācijas aprēķiniem, tas no budžeta prasītu apmēram 4 – 5 miljonus latu mēnesī vai 50 miljonus gadā. Noraidīts priekšlikums indeksēt tikai mazās pensijas.

Kandavas pensionāru biedrība, arī Talsu pensionāru vadītājs Antons Kivlenieks atbalstīja šo viedokli, jo palielināt visas pensijas par vienu noteiktu summu – tas būtu tikai taisnīgi. Ja pensijas indeksētu, izmantojot procentu likmi, mazās pensijas atkal paliktu zaudētājos, bet indeksācija visvairāk nepieciešama tieši tām. Kandavnieki minēja piemēru: ja indeksācijai piemēro 7%, 1000 latu pensijas ieguvums ir 70 latu, bet simt latu – tikai 7 lati. “Mūsu priekšlikums ir nozīmīgāks tieši mazajām pensijām,” uzsvēra A. Siliņš.

Lielas cerības LPF saista ar jauno pensiju padomi, kas tiek veidota LM paspārnē. LPF no savas puses padomes darbam deleģē valdes priekšsēdētāju Andri Siliņu un viņa vietnieci Sarmīti Kreceri. Ministrijai līdz 1. augustam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā konkrēti priekšlikumi pensiju indeksācijai.

 

Dosies uz Satversmes tiesu

Valsts budžets nepārtraukti aizņēmies no sociālā budžeta, bet tas nekur nav oficiāli noformēts, un izskatās, ka šo “aizņēmumu”, kas pārsniedz miljardu, neviens atpakaļ atdot netaisās, atgādināja A. Siliņš. Viņš jau sācis sarunas ar juristiem, lai vērstos Satversmes tiesā un sociālais budžets atgūtu valsts budžeta iztērēto miljardu. Otrs jautājums, ko virzīs uz Satversmes tiesu, ir pensiju kapitāla jeb iemaksu algas indekss. Šis indekss 2011. gadā bija 0,79, un to piemēro pensijām, ko aprēķināja 2012. gadā un arī vēlāk. Tas nozīmē, ka pensionējoties cilvēks saņem pensiju, kas mazāka par aptuveni 20 un vairāk procentiem. Pirms diviem gadiem VSAA cilvēkam solīja pensiju ap 180 latiem, bet tagad tie ir 130 lati.

Reklāma
Reklāma

“Šim koeficientam nav nekādas loģikas. Kā tas var būt, ka pensijas lielums atkarīgs no tās pieprasīšanas dienas! Uz mūsu iesniegumiem ne valdība, ne LM nereaģē. Nekas cits neatliek, kā doties uz Satversmes tiesu.”

Federācija rosina solidārajā jeb pirmajā pensiju līmenī noteikt pensiju griestus: izmaksājamās pensijas summa nedrīkstētu pārsniegt piecas sešas minimālās darba algas. Lietuvā un arī Polijā tādi griesti pastāv. A. Kivlenieks no Talsiem piebilda, ka no Labklājības ministrijas saņēmis atbildi uz sešām lappusēm, un no tur skaidrotā secinājis, ka 2014. gadā obligātajām un brīvprātīgajām sociālās apdrošināšanas algu iemaksām tiks noteikti ierobežojumi – griesti, kādi – to ministrija neatklāja. A. Kivlenieks uzskata, ka griesti vajadzīgi pensijām, nevis iemaksām. Jo sociālajam budžetam katrs iemaksātais lats ir būtisks.

 

Nemaksāsim komunālos rēķinus?

LPF prasa pensijas neapliekamo minimumu piesaistīt minimālajai darba algai, tas nozīmē, ka līdzšinējais neapliekamais minimums 165 lati tiktu paaugstināts līdz 200 latiem. Talsu pensionāru organizācija, lai uzlabotu vecākās paaudzes dzīves līmeni, iesaka palielināt arī piemaksu apmēru, kas šobrīd nemainīgi jau ilgu laiku ir 70 santīmi par katru darba gadu, kas nostrādāts līdz 1996. gadam.

Kopš 2012. gada piemaksas vairs neaprēķina jaunpiešķirtajām pensijām. Šis lēmums tika apstrīdēts Satversmes tiesā, tomēr neveiksmīgi. Tiekoties ar valdību, pensionāru pārstāvji Valdim Dombrovskim par to atgādināja. Saņemtā atbilde – jāgaida, kāda būs turpmākā ekonomiskā situācija valstī.

A. Siliņš secinājis, ka tuvākajos gados valdība neatrisinās ne mazo pensiju problēmu, ne dzīves līmeni, kas tuvojas nabadzības slieksnim. Tāpēc 7. septembrī Rīgā tiks pulcināti seniori no visas Latvijas. Akcijas noorganizēšanai nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi, jo tādam pasākumam vajadzīga profesionāla apsardze, arī tribīne un skaņu aparatūra.

“Esmu pārliecināts, ka 7. septembra akcija palīdzēs uzturēt interesi par mūsu izvirzītajiem priekšlikumiem.”

LPF vadītājs atļāvās paironizēt – daudz efektīvāk būtu, ja pensionāri, protestējot pret zemajām pensijām, atteiktos maksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Šo rēķinu apmaksa vienmēr bijusi veco ļaužu prioritāte, tāpēc zālēm un iztikai naudas neatliek. Tomēr tāds protesta veids šai paaudzei esot nepieņemams. “Mēs neesam tā audzināti,” paskaidroja kāda pensionāre.

 

Kosmētiskais remonts nelīdz

Toties gluži nopietni A. Siliņš teica – daudz kur pasaulē iedzīvotājiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par vienīgo mājokli. Federācija uzskata, ka tas attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši pensionāriem, kuriem jau tā niecīgā pensija jātērē arī šim nodoklim, kas arvien pieaug. Ar minēto ierosinājumu jau strādā juristu grupa, viņi vēlas uzzināt pensionāru viedokli. Jau sagatavotas speciālas veidlapas, ko izdalīja organizācijām. Aizpildītās veidlapas operatīvi jāatgādā LPF, jo jūnijā juristi šo lietu virzīšot tālāk.

“Mēs grimstam arvien lielākā nabadzībā, un tās lāpīšana līdzinās kosmētiskajam remontam, no kura nekāda labuma nav un nebūs,” debatēs sacīja A. Kivlenieks. “Mums vajag pro-gresīvo ienākuma nodokli, lielāku minimālo algu un darba stundu likmi.”

 

Fakti

Vecuma pensiju apmērs (2012. gada decembrī)

Mazāk par Ls 50 saņem 4923 pensionāru

No Ls 50 līdz 100 – 19 767

No Ls 100 līdz 200 – 339 186

No Ls 200 līdz 500 – 110 208

Virs Ls 500 – 7997

Vairāk par Ls 1000 – 1098 pensionāri.

Kopējais vecuma pensionāru skaits – 482 081.

No tiem 76% saņem pensiju, kas mazāka par 200 latiem.

Avots: VSAA