Latvijā

Latvijas pensionārus varot glābt imigranti 39


Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme: “Dzirdam pārmetumus, ka pensiju sistēma Latvijā nedarbojas. Tā darbojas, bet tikai tiem, kas godprātīgi veikuši iemaksas!”
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme: “Dzirdam pārmetumus, ka pensiju sistēma Latvijā nedarbojas. Tā darbojas, bet tikai tiem, kas godprātīgi veikuši iemaksas!”
Foto – Edija Pālens/LETA

“Ir par vēlu cerēt, ka dzimstības pieaugums glābs situāciju sociālajā budžetā. Tas jau ir nokavēts. Pat tad, ja notiktu brīnums un demogrāfiskā politika rezultētos ar strauju dzimstības pieaugumu, būtu jāpaiet vēl vismaz 20 gadiem, lai šie bērni pieaugtu, iekļautos darba tirgū un sāktu maksāt nodokļus. Vienīgā cerība izdzīvot šos 20 gadus ir atvērta imigrācijas politika,” Labklājības ministrijas (LM) rīkotā pensiju sistēmai veltītā konferencē teica Pasaules bankas vecākā speciāliste sociālās aizsardzības jautājumos Asta Zviniene. Viņa gan atzina, ka šāds lēmums būs politiski un sociāli sarežģīts, kā arī tehniski grūti īstenojams, bet aicināja ņemt piemēru no Skandināvijas valstīm, piemēram, Zviedrijas, kur līdz pat 40% strādājošo jauniešu esot dzimuši citās valstīs, bet, pateicoties viņu maksātajiem nodokļiem, zviedru pensionāri varot justies drošībā.

Labklājības ministrijas rīkotā konference bija veltīta 20 gadiem kopš pašreizējās pensiju sistēmas ieviešanas Latvijā. Tajā piedalījās pašreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs un viņa priekšgājēji – Vladimirs Makarovs un Andris Bērziņš, bijusī LM valsts sekretāre Maija Poršņova, kā arī Zviedrijas sociālās drošības ministre Annika Strandhāla, profesors Edvards Palmers no Upsalas Darba pētījumu centra, kā arī virkne vietējo un ārvalstu ekspertu no tādām organizācijām kā Pasaules banka, OECD, Eiropas Komisija u. c.

Konferences gaitā tās dalībnieki vairākkārt Latvijas pensiju sistēmu pielīdzināja smalkam “Porsche” luksusauto. Proti, Latvijas amatpersonām pirms 20 gadiem izdevies radīt tiešām unikālu un tam laikam inovatīvu tehnoloģiju. Taču šis auto vizina tikai tos, kas “piemetuši degvielai” – sava darba mūža laikā apzinīgi veikuši sociālās iemaksas.

“Pirms divdesmit gadiem, kad izstrādājām šo pensiju sistēmu, mēs nevarējām paredzēt, ka vēl šodien saskarsimies ar tādu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Mēs ņēmām par paraugu zviedru modeli, bet neiedomājāmies, ka mūsu cilvēkiem atšķirībā no zviedriem goda lieta ir izvairīties no nodokļiem, nevis tos kārtīgi nomaksāt. Un tad no cilvēkiem, kas visu lielāko daļu darba mūža saņēmuši algas aploksnēs, veidojuši mikrouzņēmumus un tamlīdzīgi izvairījušies no nodokļu maksāšanas, dzirdam pārmetumus, ka pensiju sistēma Latvijā nedarbojas. Tā darbojas, bet tikai tiem, kas godprātīgi veikuši iemaksas! Cilvēkiem beidzot jāsaprot cēloņsakarība starp savu iesaistīšanos un saņemtās pensijas apjomu!” uzsvēra Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Šeit gan jāpiebilst, ka vismaz aptaujātie “Latvijas Avīzes” lasītāji šīs cēloņsakarības saprot ļoti labi. Taču tikpat labi viņi redz situācijas, kad samaksātās sociālās iemaksas politiķi iztērē citiem mērķiem, nevis pensiju izmaksai. Tādi pavērsieni neveicina uzticību sistēmai un motivāciju maksāt nodokļus. Konferences dalībnieki arī atzina, ka iespējamas situācijas, kad cilvēki tiešām visu mūžu godīgi nostrādājuši par minimālo algu, bet tādas esot mazākumā.

Papildu izaicinājums pensiju sistēmai esot demogrāfiskā situācija, jo emigrācijas un zemās dzimstības dēļ strādājošie tuvākajā nākotnē vairs nespēs ar saviem nodokļiem nodrošināt pensijas.

Tomēr ekspertu optimisms par bēgļiem, kuri čakli strādās un godprātīgi maksās nodokļus, šķiet, maigi izsakoties, panaivs. Ziņu raidorganizācija SVT šonedēļ ziņoja, ka no 
163 000 cilvēku, kas pagājušajā gadā pieteicās patvērumam Zviedrijā, strādāt sākuši tikai nepilni 500. Savukārt Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle pirms mēneša sarunā ar “Latvijas Avīzi” ironizēja par atsevišķu politiķu un ekspertu naivajām cerībām, ka imigranti uzlabos demogrāfiju, aizpildīs trūkumus darba tirgū un ar savām prasmēm veicinās ekonomisko izaugsmi Eiropas valstīs. Viņš atsaucās uz Vācijas darba devēju organizāciju pētījumu, ka 85% no imigrantiem, kas pērn iekļuva Vācijā, nav vispār nekādu prasmju, tādēļ viņi, visticamāk, būs papildu slogs sociālajam budžetam, nevis ekonomikas balsts. R. Zīles minētos skaitļus vēlāk apstiprināja arī Vācijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Hanss Olafs Henkels.

LA.lv