Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Latvijas piena rekordi 2011

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aizvadītajā gadā 11 tūkst. kg piena un vairāk no govs spēja izslaukt četrās Latvijas saimniecībās, savukārt 16 saimniecībās slauca 10 tūkst. kg robežās. Tas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Šī tendence liecina, ka Latvijas piensaimniekiem izdodas strādāt arvien rentablāk. Viesītes pagasta z/s Kalna Dambrāni saimniecei Ivetai Tīrumniecei pērn gan padevies mazliet mazāks slaukums nekā gadu iepriekš, taču tas tik un tā ir lielākais Latvijā – 11 723 kg. Turklāt viņas slaucamo govju ganāmpulks palielinājies par 20% un nu ir viens no lielākajiem valstī.


 

Izmantojot pārraudzības datus, Agro Tops noskaidrojis, kurās Latvijas saimniecībās aizvadītajā sezonā padevušies lielākie izslaukumi. Top 30 lielu pārsteigumu nav, pirmais trijnieks ir stabils – turpat līdzās Ivetai Tīrumniecei ir arī Aldis Kļaviņš (Rūjienas nov. Jeru pag. z/s Ceriņi) un Uldis Krievārs (Kokneses nov. Kokneses pag. z/s Pilslejas). Prieks lasīt arī jaunus vārdus.

 

Kļūstam lielāki un ražīgāki

Pārraudzības gada beigās – 2011. gada 30. septembrī – Latvijā bija 5594 slaucamo govju ganāmpulki, kas ir par 660 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati. Vidējais ganāmpulks Latvijā kļuvis par divām govīm lielāks – tagad vienā ganāmpulkā vidēji ir 22 govis.

Saskaņā ar pārraudzības datiem lielākais Latvijas ganāmpulks joprojām ir Saldus nov. Pampāļu pag. SIA Pampāļi ar 897 slaucamām govīm (vidējais izslaukums 6624 kg). Tikai mazliet mazāk – 698 slaucamās govis – ir AS Agrofirma Tērvete ganāmpulkā, šeit vidējais izslaukums no govs ir 8690 kg. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks gan neslēpj ambiciozos plānus nākamgad izveidot fermas 1000 govīm, ko trīs gadu laikā iecerēts paplašināt līdz 3000 govīm. Tērvetē saistībā ar fermu projektu tiek īstenots arī biogāzes un koģenerācijas stacijas projekts. Plānotā biogāzes stacija sākumā būšot ar 0,5 MW jaudu, pēc tam 2 MW. Trešais lielākais slaucamo govju ganāmpulks ir Latgalē – Rēzeknes nov. Griškānu pag. SIA Sprūževa M fermā ir 644 slaucamās govis ar vidējo izslaukumu 7009 kg, savukārt Jaunpils pagasta AS LIS Jaunpils ganāmpulkā ir tikai par desmit piena devējām mazāk – 634 (vidējais izslaukums 7425 kg.). Piektais lielākais ganāmpulks ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce – 598 slaucamās govis, vidējais izslaukums 7238 kg.

Ne tikai ganāmpulki kļūst lielāki, arī kopējais govju skaits kopš 2009. gada lēnām palielinās, aizvadītā gada oktobrī sasniedzot 123,1 tūkst. Pagastu griezumā visvairāk govju ir Tukuma nov. Slampes pagastā – 1170 (18 ganāmpulki, vidējais izslaukums 5890 kg) un Vārkavas nov. Rožkalnu pagastā – 1060 (60 ganāmpulki, vidējais izslaukums 5682 kg). Slampē lielākais izslaukums padevies Linardam Karulim, kurš no savām 11 gotiņām slauc vidēji 7371 kg, savukārt Rožkalnos – z/s Robežnieki, kur Māra Ormaņa 34 gotiņu ganāmpulks devis vidēji 8008 kg no govs.

Turpina palielināties arī vidējais izslaukums – pērn pārraudzības ganāmpulkos tas bija jau 6128 kg no govs (par 141 kg jeb 2,3% vairāk nekā gadu iepriekš).

 

Tīrumniece cels biogāzes ražotni
2k111026_141_TS

Viesītes pag. z/s Kalna Dambrāni arī aizvadītajā pārraudzības sezonā padevies lielākais izslaukums Latvijā – 11 723 kg. Iveta Tīrumniece teic, ka tas gan ir mazliet mazāks nekā gadu iepriekš, jo ganāmpulkā ir daudz pirmpienīšu – virs 40%. Ganāmpulkā, tuvojoties gada nogalei, tagad jau ir 570 govis, piebilst zemnieku saimniecības īpašniece, un tas ir tuvu maksimumam, jo slaucamo govju ganāmpulku paplašināt virs 600 nav plānots. Tagad primārais uzdevums ir nostabilizēt ražošanu – ģenētiku, ēdināšanu. “Ēdināšanā viss nav vēl līdz galam izdarīts, nupat atgriezos no mācībām Vācijā, pievērsīsim lielāku uzmanību barībai. Viena daļa ganāmpulka ir paveca, tā ceļ uz augšu kopējo somatisko šūnu skaitu, otra ir jauna – tā spiež uz leju kopējo izslaukumu. Lai gan kopumā somatisko šūnu skaits nav liels – šobrīd apmēram 113 tūkstoši,” atklāj Iveta. Celtniecības laikā daudzas niansītes nav realizētas, tagad pienācis laiks padarīt visu līdz galam. Lai atslogotu darbiniekus, plānots iegādāties barības piestumšanas robotu, kas jau noskatīts Vācijā.

Ja saimniecībai izdosies iegūt finansējumu un Eiropas fondu atbalstu, tad pavisam tuvos nākotnes plānos ir biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecība. Paredzamā elektroenerģijas jauda – 0,5 MW. Iespējamās izmaksas – 2,7 milj. eiro. “Es līdz šim esmu maz izmantojusi Eiropas atbalstu un uzņemties jaunas saistības neesmu gatava, paši redzat, kas notiek ar banku sistēmu. Jāatdod jau paņemtie kredīti. Jaunatne beigs augstskolu, tā varēs domāt par turpmāko. Pamats ir ielikts, ja gribēs, palīdzēšu, bet pati vairs ne. Gribu nostādīt saimniecībā perfektā kārtībā gan ēdināšanu, gan ģenētiku,” stāsta Kalna Dambrānu saimniece. Šobrīd sasniegtais izslaukums un apjoms ir optimāls un pēc lielākiem rādītājiem viņa netiecas. Nav jau tai kvantitātei tik liela nozīme kā kvalitātei, piebilst Iveta. “Es uzskatu, ka pustūkstotis govju ir labākais ganāmpulka lielums, jo to var normāli pabarot, iegūt labu izslaukumu un ilgmūžību. Ko tad mums dzīvē vairāk vajag? Jāsakārto tas, kas ir, nevis jāskrien pa galvu un kaklu, nez ko ķerot un grābjot. Beigās tikai haoss vien ir.”

 

Gierkens ražo pienu un elektrību

Jura Gierkena zemnieku saimniecība Ādažos savu ganāmpulku un izslaukumus kāpinājusi pamazām, līdz šogad pašiem saimniekiem par pārsteigumu – ar 10 354 kg no govs jau 10. vietā Latvijā! Apsveicam! Saimniecības pārvaldnieks Mārtiņš Gierkens stāsta, ka katru gadu, no kļūdām mācoties, izslaukumi kāpināti par tūkstoti, pusotru.

“Iepriekšējā gadā sanāca laba barības kvalitāte, kukurūzas skābbarība arī padevās vērtīga. Arī vasarā piens nenokritās, jo kūtī bija ielikti ventilatori. Kaut kā sanāca noturēt to gadu… Vienmēr jau ir mērķis iegūt lielāku izslaukumu, gribas jau, protams, 12 un vairāk tūkstošus, bet nevar zināt, kā sanāks. Visu laiku kaut kādas problēmiņas parādās. Nekad nevar apstāties pie sasniegtā.”

Vēl pirms dažiem gadiem saimniecībā slauca astoņus tūkstošus. Ganāmpulkā pārsvarā ir Holšteinas melraibās šķirnes dzīvnieki, kā arī 2–5% Holšteinas sarkanraibās. Teles savulaik iepirktas no ļoti dažādām vietām – Vācijas, Holandes, Dānijas, Šveices. Arī šogad mazliet iepirktas no Holandes, piebilst Mārtiņš. Ganāmpulka palielināšana tuvākajos plānos neietilpst. Tad būtu jābūvē jauna kūts, jo pašreizējā ir piepildīta.

Kamēr citi lielo ganāmpulku īpašnieki tikai paziņojuši par biogāzes staciju būvniecību, Mārtiņš savējo jau uzbūvējis, tikko palaidis 72 stundu testa režīmā un gatavojas noslēgt līgumu ar Latvenergo. “Gāzi jau ražoju, tūdaļ sākšu nodot elektrību Latvenergo. Paredzamā jauda – 
1 MW,” teic pārvaldnieks.

Biogāzes stacijas būvniecība ir saistīta ar piensaimniecības attīstību un izslaukumu palielināšanu, jo sliktāko barību un skābbarības virskārtu paredzēts novirzīt biogāzes ražošanai. Mārtiņš izrēķinājis, ka ar barības atliekām un mēsliem var nodrošināt pusi no biogāzes stacijas jaudas. Visa skābbarība saimniecībā tiek sagatavota tranšejās un kaudzēs uz laukiem.

 

Rekordistei Norisai – 
18 225 kg!

Aizvadītajā pārraudzības gadā pašas ražīgākās govis bijušas Smiltenes nov. Blomes pag. z/s Dimanti ganāmpulkā. Pienīgāko ganāmpulku topā šī saimniecība ar vidējo izslaukumu 9832 kg ierindojusies 26. vietā. Z/s Dimanti ganāmpulkā ir 315 govis.

Dimantos mīt Latvijas rekordiste Holšteinas sarkanraibā Norisa – viņa pērn savai saimniecei devusi 18 225 kg piena ar 3,7% tauku un 3,15% olbaltumvielu. Sandras Strickas ganāmpulkā ir arī ražīgākā Holšteinas melnraibā govs Mēmele, kura pērn devusi 17 036 kg piena (tauki 3,8%, olbaltumvielas 3,16%). Bet tas nav viss – Dimantos ir arī ražīgākās Latvijas brūnās šķirnes govis – Ziedīte, kura pērn deva 15 523 kg piena (tauki 3,44%, olbaltumvielas 3,14%) un Pepija, kura deva 14 956 kg (tauki 3,74% un olbaltumvielas 3,42%). Saimniece gan atzīst, ka no Latvijas brūnajām šīm govīm vairs palicis tikai nosaukums, skata jau vairs nekāda.

“Tās visas ir robotgovis. Man prieks!” piebilst Sandra. “Norisa vasarā vienā dienā 24 stundās deva 90,9 litrus. Četras reizes pāri par 20 litriem! Nākamā dienā, tiesa, bija vairs 45 litri. Lielie izslaukumi ir, tikai pateicoties robotslaukšanai. Jo vecajā kūtī man ir tieši tāda pati ģenētika un tāda pati ēdināšana kā jaunajā, bet tur tāda piena nav un arī nebūs.”

Govis ar robotu saimniecībā tiek slauktas ne pirmo gadu, taču iepriekš tik lieli izslaukumi neatmaksājās piena iepirkuma un lopbarības cenu dēļ. Govis atbilstoši nevarēja pabarot, piebilst Dimantu ganāmpulka saimniece. “Šobrīd visi runā, ka piena iepirkuma cenas kāpušas, bet nez kāpēc aizmirst piebilst, ka arī visiem pārējiem resursiem – degvielai, rezerves daļām, spēkbarībai, eļļai, elektrībai, nodokļiem – izmaksas cēlušās.” Saimniecība lopbarību neražo, bet iepērk, tāpēc cenu kāpumu tā izjūt sevišķi asi. Saimniecības plānos ir pirkt jaunu kombinētās lopbarības ražošanas iekārtu un no graudiem spēkbarību gatavot pašiem. Z/s Dimanti apstrādā apmēram 300 ha lauksaimniecības zemes, kurā tiek audzēta lopbarība. Zālājus pļauj trīs reizes sezonā, labākos laukus arī četras reizes.

Runājot par nākotnes plāniem, Sandra min, ka katru gadu lopu skaits saimniecībā palielinās. “Un šis nav gals! Liekas, ka šobrīd normāli varēs saimniekot, ja būs pilna jaunā kūts un pilna arī vecā. Jaunajā kūtī ir 300 stāvvietas, vecajā – pāri simtam. Bet es īstenībā arī nezinu, vai tas būs gals.”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+