Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
21. jūlijs, 2015
Drukāt

“Latvijas pienam” meklē līdzīpašnieku (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Pirmdien, 20.jūlijā, kooperatīvā sabiedrība “Trikāta KS” apstiprināja ieceri par kooperatīva biedriem piederošo 53,66% kapitāla daļu SIA “Latvijas piens” pārdošanu, kas saistīts ar piena pārstrādes uzņēmuma nenorēķināšanos ar zemniekiem vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

LPKS “Trikāta KS” valdes locekle un Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga vakar atzina – notiekošais ar kooperatīvu un tieši pastarpināti tūkstošiem lauksaimnieku piederošo “Latvijas pienu” ļoti apbēdina, tāpēc ka piena ražotāji savu pārstrādes uzņēmumu bija ļoti izlolojuši, ieguldījuši tajā ne tikai daudz naudas līdzekļu, bet arī daudz no sevis. Tomēr patlaban saimniecības cīnoties par izdzīvošanu. “Par “Latvijas piena” maksātnespēju nav runas. Mēs darām visu iespējamo, lai kooperatīvs iegūtu tiesiskās aizsardzības statusu. Pārmest “Latvijas pienam” nevaram, tāpēc ka vienlaikus neveiksmīgi sakrita vairāki nosacījumi,” stāsta I. Alpa-Eizenberga. Šie nosacījumi bija augošā uzņēmumā vajadzīgie naudas ieguldījumi un krīzes situācija piena produktu tirgū, kas samazināja piena iepirkuma cenu zem pašizmaksas, kā arī 5% lielais maksājums no daudzu miljonu eiro aizdevuma galvojuma Valsts kasei.

“Trikāta KS” 20. maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz ceturtdienai, 23. jūlijam, tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Liekas, ka Latvijā vispār nav lielas sajēgas par kooperācijas pamatprincipiem. Piemēram, Dānijā šis
    kooperatīva pārvaldības princips ir: “1 biedrs, 1 balss”, tas ir, visi biedri uz vienādiem noteikumiem piedalās tā pārvaldē un ir galvenie noteicēji visu jautājumu izlemšanā. Ja kooperatīvam pieder pārstrādes uzņēmums, tad kooperatīvs tur ieceļ izpilddirektoru, kurš pilda šī kooperatīva gribu, nevis nodarbojas ar pašdarbību. Bet pie mums, kā padomju laikos, arī kooperatīvā ir vadītāji un izpildītāji un nereti tā biedri nemaz nezina, ko viņu vadība lemj un dara. Kas ir šis Krievārs kooperatīvā: valdes priekšsēdētājs vai izpilddirektors un kādi ir viņa pienākumi un atbildība kooperatīva priekšā? Vai biedri maz zina par akciju pārdošanu, vai ir kopsapulces lēmums, vai arī tas ir tikai priekšnieka vienpersonisks lēmums?

  2. Krievārs ar savu kompāniju bēg no grimstoša kuģa kas, protams, viņam godu nedara. Pārdos akcijas kam? Kurš būs tas muļķis, kas apstākļos, kad piena iepirkuma cena jau nokritusi zem pašizmaksas, pirks šīs akcijas un metīs savu naudu zemē? Tāpat būs ar saimniecību pārdošanu. Nupat “Food Union” ar 1. augustu piena iepirkuma cenu pazemina vēl par 1,5 centiem par litru! Var jau vainot visu pasauli šo cenu kritumā, bet galvenā vaina ir jāmeklē tepat ZM piena politikā – orientācijā uz lielražošanu nozarē, kur tika ieguldīti ļoti lieli līdzekļi ES naudas, kas draud tagad būt nomesti zemē. Skrējām pēc lieliem ražošanas apjomiem, tikai aizmirsām, ka nebūs kur to pienu likt, jo par eksporta tirgiem valsts līmenī nedomājām un arī neko nedarījām. ZM un ĀM ierēdņi uzskatīja zem sava goda tos meklēt, sak, lai meklē paši ražotāji un tagad esam pie sasistas siles. Citās ES valstīs šīs lietas tomēr kārto krietni valstiskāk.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+