Uldis Krievārs.
Uldis Krievārs.
Foto: LETA

“Latvijas piens” neiegūta sertifikāta dēļ neiekļūst Krievijas tirgū; eksportu novirza uz rietumiem 5

Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam SIA “Latvijas piens” ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA “Trikātas siera” ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

To biznesa portālam “Nozare.lv” atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Viņš skaidroja – ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis “Latvijas piena” gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas tirgus zaudēts tādēļ, ka Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas Federācijas sertifikācijas komisija, kuras uzdevums ir pēc attiecīgām pārbaudēm izsniegt sertifikātus Latvijas pārtikas ražotājiem preču eksportam uz Krieviju, norādīja uzņēmējs.

“Latvijas pārtikas ražotāji vēl joprojām gaida Krievijas sertifikācijas komisijas ierašanos, kura šeit nav bijusi kopš 2009.gada. Tas, ka komisijas šeit nav bijusi četrus gadus, valsts mērogā ir pat lielāka problēma nekā Lietuvas-Krievijas piena konflikts,” sacīja Krievārs.

Jautāts, kas notiks ar “Latvijas piena” Krievijas tirgum saražoto produkciju, Krievārs atzina, ka tā tiks novirzīta eksportam citās valstīs.

“Tā kā “Latvijas piens” strauji attīstās, Krievijas tirgum potenciāli paredzētie apjomi ir novirzīti jaunu eksporta tirgu attīstīšanai rietumos un apjomu kāpināšanai pašmāju tirgū,” viņš sacīja, neprecizējot realizējamās produkcijas apjomus.

Kā ziņots, “Trikātas siers” uz Latvijas piena” rūpnīcu Jelgavā tika pārcelts šā gada jūlijā, vecajā rūpnīcā atstājot tikai kūpinātā siera “Beverīna” ražošanu. Lēmums tika pieņemts kooperatīva “Trikāta KS” biedru kopsapulcē, pamatojot to ar stratēģisku mērķi “Trikātas siera” produktu ražošanu bāzēt Jelgavā. Liela daļa “Trikātas siera” produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus.

Jau vēstīts, ka “Latvijas piens” šā gada astoņos mēnešos strādājis ar 17,049 miljonu latu apgrozījumu, savukārt provizoriskās peļņas rādītāji pieauguši vairāk nekā pieckārtīgi, sasniedzot 214 000 latu salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 37 000 latu, biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis.

Reklāma
Reklāma

“Apgrozījuma rādītāji apliecina uzņēmuma stratēģiskās virzības izvēli. Pie nozīmīgākajiem biznesa sasniegumiem jāmin produktu līnijas “Trikātas” sortimenta atjaunošana Jelgavas rūpnīcā un ražošanas apjoma palielināšana,” sacīja Freimanis.

Patlaban “Latvijas piens” ražo gan sieru, gan arī industriālos produktus – vājpiena koncentrātu un krējumu, kas galvenokārt paredzēts eksporta tirgum. Eksports industriālo produktu jomā veido 98% no saražotā apjoma, savukārt patēriņa produktu jomā – 17%. “Latvijas piena” produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

“Latvijas piens” sāka darbību 2012.gada jūnija beigās. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda ir līdz 300 tonnām desmit stundās – kopumā līdz 100 000 tonnu gadā. Savukārt vājpiena koncentrāta ražošanas jauda ir 75 tonnas diennaktī jeb 27 000 tonnu gadā.

“Latvijas piena” dibinātāji ir piensaimnieku kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS”, kas apvieno 600 zemnieku saimniecības visā Latvijā.

10,4 miljonus latu vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts – aptuveni 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts ir pieci miljoni latu.