Foto: LETA

Latvijas pilsoņi brīvprātīgi varēs pieteikties NBS rezervē 2

Saeima šodien galīgajā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, nosakot, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Līdz šim likumā paredzēts, ka pieteikties rezervē varēja krietni ierobežotāks cilvēku loks – tās personas, kuras atvaļinājušās no profesionālā militārā dienesta vai kurām beidzies dienests Zemessardzē.

Šāda iespēja pilsoņiem ieviesta, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas unNBS pārstāvji, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs ir noteicis, ka līdz 2018.gadam ir jāapmāca 3000 rezerves karavīri, teikts pieņemto izmaiņu anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, nolemts dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Pašlaik rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.

Likumā noteikts Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamais mācību saturs un sociālās garantijas.

Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz noteiktu laiku ar rezerves karavīru, kuram ir amatam atbilstoša izglītība un kvalifikācija, piemēram, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.

Tāpat noteikts, ka personām, kuras apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, kā arī ieguvušas augstāko izglītību, izmaksā kompensāciju. Ministru kabinets (MK) noteiks kompensācijas apmēru, tās izmaksas kritērijus un izmaksāšanas kārtību. Likumā šodien tas netika noteikts, bet atbilstoši Aizsardzības ministrijas plāniem atbilstoši gaidāmajiem MK noteikumiem kompensācija varētu būtu līdz 10 000 eiro liela.

Plānots, ka pēc MK noteikumu pieņemšanas kompensāciju par studenta ieguldījumu un sava brīvā laika ziedošanu nedaudz vairāk kā trīs gadu garumā, lai apgūtu valsts aizsardzībai nepieciešamās prasmes, students varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, piemēram, nosedzot studijām ņemto studiju vai studējoša kredītu, vai veicot pirmo iemaksu mājokļa iegādei.

Reklāma
Reklāma

Likumā noteikta arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.

Tāpat likuma ierakstīts – ja aktīvajā militārajā dienestā iestājas bijušais zemessargs, viņam karavīra kopējā izdienas stāžā ieskaitīs faktisko dienu skaitu, ko viņš pavadījis Zemessardzē vai ar šo dienestu saistītās mācībās. Patlaban regulējums šādu iespēju neparedz.

Mainīta arī virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtība. Par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu dienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu dienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.

Tāpat nolemts palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.

Papildināta kārtība par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.

Tāpat likumā precizēts un papildināts to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.