Foto: LETA

Latvijas pilsoņi iestājas par vienādošanu 1

Noslēgumam tuvojas Ārlietu ministrijas, “ManaBalss.lv” un citu NVO kampaņa “Dialogi par Eiropas nākotni” – šodien pēdējā diena, kad portālā “ManaBalss.lv” un “la.lv” var balsot par kādu no ES uzlabošanas idejām.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Lasīt citas ziņas

“Dialogu par Eiropas nākotni” iniciatīva ir daļa no pilsoņu konsultācijām visā Eiropā. To uzdevums ir izzināt dalībvalstu pilsoņu viedokli par Eiropai svarīgākajiem kopējiem jautājumiem, sākot ar to, kādi šie jautājumi ir. Latvijas reģionos ir notikušas 20 diskusijas, bet šodien vēl tikai pēdējo dienu var ietekmēt to rezultātu, tiešsaistē nobalsojot par kādu no izteiktajiem priekšlikumiem. Te publicējam daļu no tiem, kas vērsti uz lielākas labklājības panākšanu.

Nacionālie rezultāti, kuru daļu veidos arī šo “Dialogu par Eiropas nākotni” secinājumi, kopīgā ziņojumā tiks iesniegti ES valstu valdību vadītājiem un apspriesti 2018. gada decembra Eiropadomes sanāksmē. Pēc tam līdz 2019. gada jūnijam ir jāpanāk politiskā vienošanās par ES prioritārajiem darbības virzieniem turpmākajos piecos gados.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vērtējot līdzšinējo diskusiju, Aldis Austers, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, konstatē, ka salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, tostarp zemniekiem. “Izskan priekšlikumi attiecībā uz Eiropas līmeņa universālā ienākuma nodrošināšanu mazturīgajiem, vienādām algām, vienādiem lauksaimniecības maksājumiem, smaga darba izskaušanu un lielākām strādājošo tiesībām. Zīmīgi, ka netiek piesauktas tādas Eiropas un Latvijas varas gaiteņos populāras idejas kā darba tirgus elastīguma veicināšana, fiskālā disciplīna, “katrs pats atbildīgs par savu likteni” un zemāki darbaspēka nodokļi. Iespējams, ka iesaistīto personu loks nav bijis pietiekami reprezentatīvs, lai izceltu alternatīvos viedokļus. Jebkurā gadījumā nevienlīdzības un sociālās iekļaušanas jautājumi ir būtiskāki par labklājības veicināšanu,” secina Austers.

Elizabete Vizgunova, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece, vērš uzmanību, ka idejas manāmi atbalsta ES Sociālā pīlāra izvirzītos principus – vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību: “Vairākas iesniegtās idejas, piemēram, “Pārstāt mērīt labklājības līmeni, balstoties uz IKP līmeni”, “Vairot iedzīvotāju izpratni par garīgās veselības slimībām”, “Veicināt integrāciju, lai Latvijas iedzīvotāji uz ES fona būtu kā viena kopiena” u. c. “iet kopsolī” ar ES Sociālā pīlāra principiem.”

Sociologs Jānis Daugavietis atbildēs saskata iedzīvotāju vēlmi paļauties uz valsti un ES. “Cilvēki vēlas deleģēt sociālo jautājumu un problēmu risinājumus valstij. Pret liel­uzņēmumiem un starptautiskajām korporācijām iedzīvotāji izjūt nepatiku un aicina valsti vēl vairāk kontrolēt šo jomu. Nelielā daļā vērtējumu jaušams, ka iedzīvotāji aizstāv sīkražošanu, iespējams, viņi paši pārstāv šo jomu. Veidojas priekšstats, ka šādi iedzīvotāji pilnībā vēlas paļauties uz valsti un ES, kurai ir jābūt spēcīgai un visuresošai. Tas drīzāk ir sociālistiskas vai autoritāras, nevis pilsoniskas sabiedrības, valsts modelis. Daļa iedzīvotāju stāv visai konsekventās sociālisma ekonomiskās un sociālās politikas pozīcijās, kuras galvenais lozungs un princips būtu “vienādošana”. Piemēram, “lai visur vienādas algas, pabalsti”, “Eiropā vajadzētu ieviest VIENĀDU minimālo pensiju”, “pilnīgi vienādus nodokļus visās ES dalībvalstīs”.

Izsaki priekšlikumus, balso par idejām, veido Eiropas nākotni!

Diskutē klātienē, izmanto šo interaktīvo viedlogu, vai tvīto ar #ManaEiropa!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.