Latvijas pilsoņi 18.februāra referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Kopumā tautas nobalsošanā piedalījušies 1 098 847 vēlētāji jeb 71,12% balsstiesīgo. Kopumā reģistrēti 1 545 166 vēlētāji.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos, pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, par balsoja 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo pilsoņu. Kopā sabojāti 3524 biļeteni. Līdz ar to, pat ja visi pārējie vēlētāji būtu nobalsojuši par grozījumiem, tik un tā netiktu savākts nepieciešamais balsu skaits.

Rīgā piedalījušies 315 124 jeb 77,11% vēlētāju, Vidzemē – 298 566 jeb 72,95%, Latgalē – 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē – 145 250 jeb 70,98% un Zemgalē 158 511 jeb 68,3% vēlētāju, ārzemēs – 39 756 jeb 72,87% vēlētāji.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Kurzemē pret Satversmes grozījumiem nobalsoja 132 708 vēlētāji jeb 91,37% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina CVK dati. Par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 12 282 cilvēki jeb 8,46% balsotāju. No 145 237 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 247 jeb 0,17%. Kurzemē darbojās 155 vēlēšanu iecirkņi.

Zemgalē pret Satversmes grozījumiem nobalsoja 138 565 vēlētāji jeb 87,42% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina CVK dati. Par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 19 381 cilvēks jeb 12,23% balsotāju. No 158 499 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 553 jeb 0,35%. Zemgalē darbojās 167 vēlēšanu iecirkņi.

Latgalē pret Satversmes grozījumiem nobalsoja 62 369 vēlētāji jeb 44,02% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina CVK dati. Par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 78 736 cilvēki jeb 55,57% balsotāju. No 141 680 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 575 jeb 0,41%. Latgalē darbojās 206 vēlēšanu iecirkņi.

Vidzemē pret Satversmes grozījumiem nobalsoja 262 643 vēlētāji jeb 87,98% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina CVK dati. Par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 35 164 cilvēki jeb 11,78% balsotāju. No 298 513 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 706 jeb 0,24%. Vidzemē darbojās 264 vēlēšanu iecirkņi.

Rīgā pret Satversmes grozījumiem nobalsoja 193 976 vēlētāji jeb 61,59% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina CVK dati. Par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 119 621 cilvēks jeb 37,98% balsotāju. No 314 961 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 1364 jeb 0,43%. Rīgā darbojās 158 vēlēšanu iecirkņi.

Ārzemēs pret grozījumiem Satversmē nobalsojuši 31 461 jeb 79,24%, bet par balsojuši 8163 jeb 20,56% balsstiesīgo vēlētāju. No 39 703 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 79 jeb 0,2%.