Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
3. oktobris, 2017
Drukāt

Jāvērtē arī iespējamā Krievijas iejaukšanās Katalonijas referendumā (9)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas politiskās aprindas uzskata, ka Spānijas reģionā Katalonijā notikušais referendums par neatkarību ir Spānijas iekšpolitisks jautājums. Amatpersonas gan kritizē vardarbības lietošanu pret neatkarības piekritējiem un aicina pētīt iespējamo Krievijas iejaukšanos kampaņas procesā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tāpat kā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauž pozīciju, ka Katalonijas jautājums jārisina saskaņā ar Spānijas konstitūciju un likumiem. “Valsts prezidents pauž nožēlu par notikušo vardarbību un cer, ka jautājums tiks atrisināts politiskā un konstitucionālā procesa ceļā. Prezidents aicina iesaistītās puses ieturēt līdzsvarotu attieksmi un ievērot samērīgumu rīcībā,” “LA” uzsvēra Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis. Bieži dažādu tautu pašnoteikšanās tiesībās paralēles tiek vilktas ar to, kā Baltijas valstis atguva neatkarību, un šajā kontekstā tiek piesaukts arī Katalonijas piemērs, taču nevietā, pārliecinātas amatpersonas. “Mums var būt daudz emociju Katalonijas referenduma kontekstā no pašu vēstures. Tomēr būtiska atšķirība ir, ka Baltijas valstis no starptautisko tiesību tvēruma bija pretlikumīgi okupētas. Mēs nevaram apšaubīt 1978. gada Spānijas konstitūciju,” piebilda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš izsaka nožēlu, ka pret protestētājiem lietots spēks, tā nav metode ilgtermiņa politikā. Komentējot Katalonijas reģiona valdības vadītāja Karlesa Pudždemona izteikumus, ka pēc referenduma Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā, E. Rinkēvičs aicināja atgriezties pie reālpolitikas principiem. “Vienpusēji paziņojumi neko neatrisinās. Latvijas viedoklis ir, ka situācija ir jārisina saskaņā ar Spānijā pastāvošo iekšpolitisko procesu, stingri respektējot Spānijas teritoriālo nedalāmību,” norāda E. Rinkēvičs, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir teritoriāli vienota Spānija, kura Latvijai ir nozīmīgs partneris ES un NATO, un starp mūsu valstīm ir laba sadarbība ekonomikā un aizsardzības jomā. Spānija Latvijā ir otra lielākā nācija NATO daudznacionālajā kaujasgrupā.

Katalonijas referenduma kontekstā runāts arī par iespējamo Krievijas iejaukšanos, un Spānijas teritoriālās vienotības graušana atstāj ietekmi arī uz ES un NATO. “Šis aspekts nopietni jāizvērtē, jo referenduma procesā tika plaši izmantoti interneta sociālie tīkli, kopētas ziņas, reizēm nevarēja saprast, kuras veido reāli cilvēki un kuras – roboti,” sacīja E. Rinkēvičs. Referendums par Katalonijas neatkarību bijis kā uz zemes nokritusi konfekte, kuru Krievija izmantoja, lai šķeltu ES. Par Krievijas darbībām ministrs ir nopietns, bet izsaka arī dzēlību. “Tām valstīm, kurām ir ļoti dažāda administratīvi teritoriālā sistēma, piemēram, federācija, kur dzīvo dažādas tautas, jābūt uzmanīgām. Ko sēsi citā valstī, raža ar bumerangu atpakaļ var ienākties pašiem,” atgādina E. Rinkēvičs.

Saeimas lielāko frakciju deputāti uzsver, ka atbalsta Spānijas teritoriālo vienotību. “Referendums ir Spānijas iekšēja lieta. Tajā pašā laikā var saprast cilvēkus, kuri balsoja par Katalonijas neatkarību. Satrauc, kā Spānijas valdība ar spēku reaģēja uz cilvēkiem, kas gāja demonstrācijās,” uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”). “Ceru, ka Madride turpmāk nelietos policijas spēkus, jo es baidos, ka tas var radikalizēt situāciju. Neesmu dzirdējis, ka vēsturiski kataloņi būtu izcēlušies ar vardarbību un lietojuši teroru.” Deputāts arī uzskata, ka referendums Katalonijā ir jāpēta dziļāk. “Būtu jāpēta dažādi politiskie paziņojumi un to izcelsmes avoti, jo esam piedzīvojuši, kā Eiropā no Krievijas puses tiek finansētas dažādas kustības. Katalonijas referenduma kontekstā darbs ir Rīgā izvietotajam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram,” vērtē O. Ē. Kalniņš.

Arī Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, kurš arī pārstāv Saeimas Ārlietu komisiju, uzsver, ka referendums esot Spānijas iekšējais jautājums, un iestājas par tās teritoriālo vienotību. Tomēr viņš norāda, ka NA esot sašutusi par Spānijas policijas lietoto vardarbību pret Katalonijas neatkarības atbal-stītājiem, kuri bija izgājuši ielās. Arī viņu bažīgu dara prokrievisko spēku atbalsts Katalonijas referendumam, jo deputāts novērojis, ka eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka uztur ciešas saites ar tiem Spānijas eiroparlamentāriešiem, kuri iestājas par Katalonijas neatkarību.

Partijas “Saskaņa” deputāts Boriss Cilevičs “LA” sacīja, ka viņa pārstāvētā partija neesot formulējusi viedokli Katalonijas neatkarības referenduma kontekstā, tomēr viņa personiskais viedoklis – jāievēro noteikts starptautisko tiesību kopums, lai kāda teritorija iegūtu neatkarību, un Katalonijas gadījumā šis kopums nedarbojas. “Latvija atguva neatkarību, bal-stoties uz pēctecības principu, jo valsts bija pretlikumīgi anektēta 1940. gadā. Ir gadījumi, kad valstis veidojas, kad pašas izšķiras doties savu ceļu, kā 1994. gadā darīja Čehija un Slovākija,” atgādina B. Cilevičs. Kataloniešu neatkarības kustības līderu pārliecība viņa ieskatā neatbilst politiskām tiesībām. “Tas ir tāpat kā ar Krimu – reģionam nav tiesību vienpusīgi pasludināt neatkarību,” rezumēja B. Cilevičs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. …katalonieši pareizi dara.Lielā kolhozā kārtība nav bijusi un NEBŪS.Eiropas savienība tāda ir.Kas attiecas,,plānā galdiņa urbējim,,par krivijas dalību,aizmirsāt par Lemberga dalību.Vai tad viņš vairs nav tik varens ka nevar ietekmēt,PASAULES,notikumus???-IDIOTU bars!

  2. …pareizi dara katalonieši.Lielā KOLHOZĀ kārtība,NEKAD,nav bijusi un NEBŪS.Eiropas savienība tāda ir.Patreiz eir.savienība tiek turēta kopā ar,SAPUVUŠIEM,diegiem.,līdzīgi kā psrs monarhija.

  3. Kāpēc tad nav tiesības veidot savu valsti?
    Mums te pēctecība…bet kāda pēctecība bija 18.gadā, kad izveidoja Latvijas valsti? Kāpēc tad mūsdienās pēkšņi vajag savādākas tiesības veidot valsti?

  4. ne dienu bez naida kurināšanas. visā jāvaino kremlis lai cik absurdi tas ar nebūtu. ko kremlis darija? policiju pret pūli sūtija, vai pūli pret policiju? katalonijas referendumā ari balso ar biļeteniem, pat hakerus viltošanā nevar apvainot. bet vienalga jāmeklē kremļa vaina, jo saimnieki pasutijuši naida kurināšanu

  5. Paranoja kaut kāda! Jums vēl personīgajā mazmājiņā Krievija nerēgojas?

  6. Kāda vēl “iespējamā”? Protams, ka iejaukšanās – to pat Zukurmans Facebbok’ā apjēdzis! Kosovā iejaucās, Krimā arī – tagad “gudrīši” vēro un komentē notiekošo Spānijā. Par Brexit vietējiem NATO roļļiem arī nevajadzētu aizmirst….

  7. Latvija atdalījās no Krievijas impērijas-tas ir labi,Katalonijas iedzīvotāji grib būt neatkarīgi- tas ir slikti.Un protams arī te ir jūtama Krievijas spalvainā roka!Izskatās pēc garīgas slimības.

Draugiem Facebook Twitter Google+