Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. novembris, 2013
Drukāt

Latvijas preču eksports pieaug par 3,3%, imports – par 0,5%

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Šogad deviņos mēnešos Latvija eksportēja preces 5,142 miljardu latu apmērā, kas ir par 3,3% jeb 164,959 miljoniem latu vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā laika periodā, bet importēja – par 6,471 miljardu latu, kas ir pieaugums par 0,5% jeb 33,947 miljoniem latu, liecina informācija Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tostarp septembrī Latvija eksportējusi preces 637,267 miljonu latu apmērā, kas ir par 9,8% jeb 56,86 miljoniem latu vairāk nekā pirms mēneša, bet par 2,3% jeb 15,134 miljoniem latu mazāk nekā 2012.gada septembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 754,583 miljonu latu apmērā, kas ir kāpums par 3,7% jeb 26,587 miljoniem latu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 0,8% jeb 5,897 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka septembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties līdz 45,8% (augustā – 44,4%).

Eksportējusi Latvija septembrī visvairāk ir koku, koka izstrādājumus un kokogles – par 100,059 miljoniem latu (15,7% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 2,5% mazāk iepriekšējā mēnesī, bet par 25,7% vairāk nekā pērn septembrī, minerālos kurināmos, naftas un tās pārstrādes produktus – 63,894 miljonu latu apmērā (10%), kas ir par 24,7% vairāk nekā augustā un par 49,1% vairāk nekā pirms gada, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas – 56,09 miljonu latu apmērā (8,8%), kas ir par 3,1% vairāk nekā pirms mēneša un par 12,2% vairāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka minerālproduktu eksporta palielināšanos 2013.gada septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas eksporta kāpums par 22,7 miljoniem latu jeb 2,5 reizes. Septembrī dīzeļdegviela visvairāk tika izvesta uz Lietuvu – 20 miljonu latu apmēra un uz Poliju – 17,7 miljonu latu apmerā.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka septembrī salīdzinājumā ar augustu augu valsts produktu eksports pieauga par 27,9 miljonie latu jeb 2,5 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 23,1 miljonu latu jeb 14,7 reizes. Septembrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksportēts uz Irānu – 15,2 miljonu latu apmērā, uz Saūda Arābiju – 4,2 miljonu latu apmērā un uz Zviedriju – 1,8 miljonu latu apmērā.

Importā septembrī lielākais īpatsvars bija minerālajiem kurināmajiem, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 132,123 miljonu latu apmērā (17,5% no kopējā importa apmēra), kas ir par 10,9% vairāk nekā pirms mēneša, bet par 1,4% mazāk nekā pērn septembrī, elektroierīces un elektroiekārtas importētas 81,444 miljonu latu apmērā (10,8%), kas salīdzinājumā ar augustu ir par 15,2% vairāk, bet salīdzinājumā ar pērnā gada septembri – par 32% vairāk, savukārt mehānismi un mehāniskās ierīces ievestas 58,442 miljonu latu apmērā (7,7%), kas ir par 4,4% mazāk nekā augustā un par 18,6% mazāk nekā pērn septembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka elektroierīču un elektroiekārtu imports septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri palielinājās, pieaugot mobilo telefonu importam par 5,1 miljonu latu jeb 42,8%.

Septembrī nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa – 70,4% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 15,5%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Krievija (11%), Vācija (7%) un Polija (6,3%).

Arī importā nozīmīgākā daļa jeb 82,5% bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 8,8%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (22,9% no importa kopapjoma), Vācija (11%), Polija (9,9%), Igaunija (8,1%) un Krievija (6,2%).

Svarīgāko preču pārmaiņas Latvijas eksportā 2013. gada septembrī, faktiskajās cenās

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+